Satura rādītājs
47 attiecības: Akcija (fizikāls lielums), Alberts Einšteins, Arturs Komptons, Atoms, Šrēdingera vienādojums, Īzaks Ņūtons, Čandrasekhara Venkata Rāmans, Bora atoma uzbūves modelis, Džeimss Maksvels, Elektromagnētiskais lauks, Elipse, Ervīns Šrēdingers, Fizika, Fizikāls ķermenis, Fotoelektriskais efekts, Frekvence, Gaisma, Gaismas ātrums, Heinrihs Rudolfs Hercs, Impulss, Inerce, Klasiskā mehānika, Koherence, Komptona efekts, Koordinātu sistēma, Kvants, Luijs de Brojī, Makss Planks, Masa, Matērija, Mehānika, Nilss Bors, Nobela prēmija fizikā, Pārnesams dokumentu formāts, Pīters Zēmanis, Planka konstante, Spins, Subatomāra daļiņa, Teorētiskā fizika, Vakuums, Varš, Verners Heizenbergs, Viļņa garums, Viļņi, Viela, Volfgangs Pauli, Zēmaņa efekts.
Akcija (fizikāls lielums)
Akcija (S) ir skalārs fizikāls lielums, kas raksturo fizikālas sistēmas stāvokļa maiņu.
Skatīt Kvantu mehānika un Akcija (fizikāls lielums)
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Skatīt Kvantu mehānika un Alberts Einšteins
Arturs Komptons
Arturs Holijs Komptons (—) bija amerikāņu fiziķis.
Skatīt Kvantu mehānika un Arturs Komptons
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Kvantu mehānika un Atoms
Šrēdingera vienādojums
Šrēdingera vienādojums apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu laikā.
Skatīt Kvantu mehānika un Šrēdingera vienādojums
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Skatīt Kvantu mehānika un Īzaks Ņūtons
Čandrasekhara Venkata Rāmans
Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.
Skatīt Kvantu mehānika un Čandrasekhara Venkata Rāmans
Bora atoma uzbūves modelis
Ūdeņraža atoma modelis Bora atoma uzbūves modelis piedāvā vienkāršotu atoma uzbūves novērtējumu.
Skatīt Kvantu mehānika un Bora atoma uzbūves modelis
Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.
Skatīt Kvantu mehānika un Džeimss Maksvels
Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Skatīt Kvantu mehānika un Elektromagnētiskais lauks
Elipse
Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.
Skatīt Kvantu mehānika un Elipse
Ervīns Šrēdingers
Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Skatīt Kvantu mehānika un Ervīns Šrēdingers
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Kvantu mehānika un Fizika
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Kvantu mehānika un Fizikāls ķermenis
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Skatīt Kvantu mehānika un Fotoelektriskais efekts
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Kvantu mehānika un Frekvence
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Kvantu mehānika un Gaisma
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Skatīt Kvantu mehānika un Gaismas ātrums
Heinrihs Rudolfs Hercs
Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Kvantu mehānika un Heinrihs Rudolfs Hercs
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Skatīt Kvantu mehānika un Impulss
Inerce
Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.
Skatīt Kvantu mehānika un Inerce
Klasiskā mehānika
Klasiskajā mehānikā apskata makroskopisku ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm (otra ir kvantu mehānika).
Skatīt Kvantu mehānika un Klasiskā mehānika
Koherence
Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā Koherence (- saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā.
Skatīt Kvantu mehānika un Koherence
Komptona efekts
Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.
Skatīt Kvantu mehānika un Komptona efekts
Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.
Skatīt Kvantu mehānika un Koordinātu sistēma
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Skatīt Kvantu mehānika un Kvants
Luijs de Brojī
Luijs de Brojī (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Skatīt Kvantu mehānika un Luijs de Brojī
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Kvantu mehānika un Makss Planks
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Kvantu mehānika un Masa
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Skatīt Kvantu mehānika un Matērija
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Skatīt Kvantu mehānika un Mehānika
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Skatīt Kvantu mehānika un Nilss Bors
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Skatīt Kvantu mehānika un Nobela prēmija fizikā
Pārnesams dokumentu formāts
Pārnesams dokumentu formāts (PDF) ir elektronisku dokumentu datņu formāts.
Skatīt Kvantu mehānika un Pārnesams dokumentu formāts
Pīters Zēmanis
Pīters Zēmanis ( —) bija nīderlandiešu fiziķis.
Skatīt Kvantu mehānika un Pīters Zēmanis
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Skatīt Kvantu mehānika un Planka konstante
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Skatīt Kvantu mehānika un Spins
Subatomāra daļiņa
Subatomāra daļiņa ir daļiņa, kas ir mazāka par atomu.
Skatīt Kvantu mehānika un Subatomāra daļiņa
Teorētiskā fizika
Tārpejas vizualizācija — lai arī tā nekad nav novērota, matemātiskie modeļi un zinātniskās teorijas paredz tās pastāvēšanu Teorētiskā fizika ir fizikas apakšnozare, kurā tiek izstrādāti dabas parādību, kā arī to risināšanas matemātiskie modeļi.
Skatīt Kvantu mehānika un Teorētiskā fizika
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Skatīt Kvantu mehānika un Vakuums
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Kvantu mehānika un Varš
Verners Heizenbergs
Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Skatīt Kvantu mehānika un Verners Heizenbergs
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Skatīt Kvantu mehānika un Viļņa garums
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Skatīt Kvantu mehānika un Viļņi
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Kvantu mehānika un Viela
Volfgangs Pauli
Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.
Skatīt Kvantu mehānika un Volfgangs Pauli
Zēmaņa efekts
Dzīvsudraba tvaika lampas spektrālās līnijas pie viļņa garuma 546,1 nm, redzams anomālais Zēmaņa efekts. (A) Bez magnētiskā lauka. (B) Ar magnētisko lauku spektrālās līnijas sadalās kā šķērsvirziena Zēmana efekts. (C) Ar magnētisko lauku sadaliet kā garenvirziena Zēmana efekts.
Skatīt Kvantu mehānika un Zēmaņa efekts
Zināms kā Kvantu fizika, Kvantu teorija.