Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vakuums

Indekss Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

225 attiecības: Abū Raihāns Bīrūnī, Aerodinamiskā pretestība, Alberts Einšteins, Alhazens, Alumīnijs, Apvienotā Karaliste, Argons, Aristotelis, Asinis, Asinsvadi, Astronomisks objekts, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Atoms, Audi, Auss, Ģeocentriskā orbīta, Īzaks Ņūtons, Čikāgas Universitāte, Barometrs, Bīskaps, Bezgalība, Blīvums, Blēzs Paskāls, Bungādiņa, Celsija grāds, Cilindrs, Cilvēka ķermenis, Dabiskais pavadonis, Destilācija, Diafragma, Dievs, Dzīvsudraba staba milimetrs, Dzīvsudrabs, Dzelzceļš, Dzinējs, Eļļa, Eiropa, Eksperiments, Elektriskā strāva, Elektrods, Elektromagnētisms, Elektronmikroskops, Elektrons, Elektronu lampa, Elementārdaļiņa, Elpošana, Enerģija, Evandželista Toričelli, Fārenheita grāds, ..., Filozofija, Fizika, Forma, Fotons, Gaisma, Gaismas ātrums, Gaismas laušana, Gaiss, Galileo Galilejs, Gauskāji, Gāze, Gradients, Gravitācija, Gravitācijas lauks, Hēlijs, Hercogs, Hipoksija, Inerce, Inflācija, Isambards Kingdoms Brunels, Islāms, Itālija, Iztvaikošana, Jauda, Jūras līmenis, Jons, Kapacitāte, Karsta process, Katods, Kazimira efekts, Kārmāna līnija, Kelvins, Kilometrs, Koncentrācijas nometne, Kondensators, Kondensēšanās, Konvekcija, Korozija, Kosmiskā telpa, Kosmoloģija, Kosmonauts, Kosmosa kuģis, Kristāls, Kubikcentimetrs, Kustība, Kvantu mehānika, Kvēlspuldze, Laboratorija, Laiks, Latīņu valoda, Laušanas koeficients, Lidaparāts, Lielais sprādziens, Luftwaffe, Magdeburga, Manometrs, Masa, Matērija, Matemātika, Mājas zirgs, Mākslīgais pavadonis, Mēness, Mehāniskais līdzsvars, Metalurģija, Metāli, Metrs, Mikroorganisms, Milimetrs, Minūte, Molekula, Mozus, Muskuļi, Musulmaņi, Mute, Nacionālsociālisms, Nīlss Bors, Negadījums, Neitrīno, Neons, Nulle, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Optika, Organisms, Oscilators, Oto fon Gērike, Pallādijs, Parīze, Pasaule, Paskāls, Piesārņojums, Plakne, Planēta, Platīns, Platons, Plazma, Plēšas, Pozitrons, Pretestība, Procenti, Puslode, Pusvadītājs, Radiometrs, Relativitātes teorija, Reliktstarojums, Renē Dekarts, Risks, Roberts Boils, Roberts Huks, Roma, Romas Katoļu baznīca, Saule, Saules sistēma, Sekunde, Senā Grieķija, Siltumizolācija, Sinuss, Skābeklis, Spēks, Spiediens, Starojums, Starpplanētu vide, Starptautiskā mērvienību sistēma, Starpzvaigžņu vide, Strūklaka, Stress, Sublimācija (fizika), Svars, Svārstības, Sviedri, Tērauds, Teleskops, Temperatūra, Teoloģija, Titāns, Toskāna, Trajektorija, Tvaiks, Vējš, Vibrācija, Viduslaiki, Viela, Virsma, Virzulis, Viskozitāte, Visums, Volframs, Zeme, Zinātniskā revolūcija, Zvaigzne, 1206. gads, 1277. gads, 14. gadsimts, 15. gadsimts, 1551. gads, 1608. gads, 1635. gads, 1639. gads, 1643. gads, 1647. gads, 1654. gads, 1660. gads, 17. gadsimts, 1768. gads, 1850. gads, 1855. gads, 1865. gads, 1887. gads, 1891. gads, 19. gadsimts, 1912. gads, 1927. gads, 1930. gads, 1932. gads, 1942. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (175 vairāk) »

Abū Raihāns Bīrūnī

Abū Raihāns Bīrūnī (Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis, miris) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts.

Jaunums!!: Vakuums un Abū Raihāns Bīrūnī · Redzēt vairāk »

Aerodinamiskā pretestība

Aerodinamiskie spēki: uz augšu — cēlējspēks, uz leju — smaguma spēks, pa kreisi — normālslodze, bet pa labi — aerodinamiskā pretestība Aerodinamiskā pretestība, arī frontālā pretestība vai pieres pretestība, ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kad tas kustas kādā gāzveida vidē.

Jaunums!!: Vakuums un Aerodinamiskā pretestība · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Vakuums un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Alhazens

Alhazens, arī Ibn al-Haitams (dzimis apmēram 965. gadā, miris apmēram 1040. gadā), bija arābu zinātnieks, matemātiķis, astronoms un filozofs.

Jaunums!!: Vakuums un Alhazens · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Vakuums un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Vakuums un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Argons

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.

Jaunums!!: Vakuums un Argons · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Vakuums un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Vakuums un Asinis · Redzēt vairāk »

Asinsvadi

Artēriju sistēma Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.

Jaunums!!: Vakuums un Asinsvadi · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Vakuums un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Vakuums un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Vakuums un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Vakuums un Atoms · Redzēt vairāk »

Audi

vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.

Jaunums!!: Vakuums un Audi · Redzēt vairāk »

Auss

Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.

Jaunums!!: Vakuums un Auss · Redzēt vairāk »

Ģeocentriskā orbīta

Ģeocentriskā orbīta ir orbīta, kurā riņķo kāds objekts ap Zemi, piemēram Mēness vai Zemes mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Vakuums un Ģeocentriskā orbīta · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Vakuums un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Čikāgas Universitāte

Čikāgas Universitāte ir privāta universitāte Čikāgā, ASV.

Jaunums!!: Vakuums un Čikāgas Universitāte · Redzēt vairāk »

Barometrs

Mehāniskais barometrs Barometrs (baros — ‘smagums’,, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.

Jaunums!!: Vakuums un Barometrs · Redzēt vairāk »

Bīskaps

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Kārlis Irbe Bīskaps (latīņu: episcopus, grieķu: ἐπίσκοπος - uzraugs.) Terminam ir divas nozīmes.

Jaunums!!: Vakuums un Bīskaps · Redzēt vairāk »

Bezgalība

Simbols, ar kuru parasti apzīmē bezgalību Bezgalība ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu.

Jaunums!!: Vakuums un Bezgalība · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Vakuums un Blīvums · Redzēt vairāk »

Blēzs Paskāls

Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.

Jaunums!!: Vakuums un Blēzs Paskāls · Redzēt vairāk »

Bungādiņa

Bungādiņa ir plāna membrāna, kas atrodas ārējās dzirdes ejas iekšējā galā.

Jaunums!!: Vakuums un Bungādiņa · Redzēt vairāk »

Celsija grāds

Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Vakuums un Celsija grāds · Redzēt vairāk »

Cilindrs

Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.

Jaunums!!: Vakuums un Cilindrs · Redzēt vairāk »

Cilvēka ķermenis

Leonardo da Vinči zīmējums "Vitrūvija cilvēks" Cilvēka ķermenis ir cilvēka organisms tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.

Jaunums!!: Vakuums un Cilvēka ķermenis · Redzēt vairāk »

Dabiskais pavadonis

Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.

Jaunums!!: Vakuums un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »

Destilācija

vārķermeņi un magnētiskā maisītāja ampula,16 - dzesēšanas vanna. Destilācija (- pilēšana) jeb pārtvaice ir šķidru vielu (šķīdumu) maisījumu sadalīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu gaistamību dažādās temperatūrās.

Jaunums!!: Vakuums un Destilācija · Redzēt vairāk »

Diafragma

Elpošanas orgānu sistēma Diafragma ir kupolveidīgs muskulis, kas atdala vēdera dobumu no krūšu kurvja.

Jaunums!!: Vakuums un Diafragma · Redzēt vairāk »

Dievs

Dievs dažādos reliģiskajos pasaules uzskatos ir pārdabiska būtne vai augstāka vara, kam piemīt īpašs spēks.

Jaunums!!: Vakuums un Dievs · Redzēt vairāk »

Dzīvsudraba staba milimetrs

Dzīvsudraba staba milimetrs (mm Hg, dz. st. mm) ir ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur.

Jaunums!!: Vakuums un Dzīvsudraba staba milimetrs · Redzēt vairāk »

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.

Jaunums!!: Vakuums un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »

Dzelzceļš

Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Dzelzceļš ir virszemes transporta veids, kas paredzēts pasažieru un kravu pārvadāšanai.

Jaunums!!: Vakuums un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »

Dzinējs

Mercedes-Benz iekšdedzes dzinējs Dzinējs jeb motors ir mašīna kaut kāda veida enerģijas pārvēršanai mehāniskajā enerģijā.

Jaunums!!: Vakuums un Dzinējs · Redzēt vairāk »

Eļļa

Eļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir organiska viela vai vielu maisījums, kas ir šķidra istabas temperatūrā, hidrofoba, kā arī šķīst organiskos šķīdinātājos.

Jaunums!!: Vakuums un Eļļa · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Vakuums un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eksperiments

Eksperiments (— ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.

Jaunums!!: Vakuums un Eksperiments · Redzēt vairāk »

Elektriskā strāva

Elektriskā strāva - daļiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Jaunums!!: Vakuums un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »

Elektrods

Elektrods (elektr(ība) + - ceļš) - elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.

Jaunums!!: Vakuums un Elektrods · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Vakuums un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Elektronmikroskops

Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.

Jaunums!!: Vakuums un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Vakuums un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elektronu lampa

Elektronu lampa Elektronu lampa jeb vienkārši "lampa" ir jebkura elektriskās izlādes lampa, kurā viens vai vairāki elektrodi izdala elektriskos lādiņus termoemisijas rezultātā.

Jaunums!!: Vakuums un Elektronu lampa · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Vakuums un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Elpošana

Elpošanas sistēma Elpošana ir viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).

Jaunums!!: Vakuums un Elpošana · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Vakuums un Enerģija · Redzēt vairāk »

Evandželista Toričelli

Evandželista Toričelli (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Vakuums un Evandželista Toričelli · Redzēt vairāk »

Fārenheita grāds

Valstis, kurās izmanto Celsija grādu Fārenheita grāds (°F) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Vakuums un Fārenheita grāds · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā. Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Vakuums un Filozofija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Vakuums un Fizika · Redzēt vairāk »

Forma

Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu - abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.

Jaunums!!: Vakuums un Forma · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Vakuums un Fotons · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Vakuums un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Vakuums un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Gaismas laušana

Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.

Jaunums!!: Vakuums un Gaismas laušana · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Vakuums un Gaiss · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Vakuums un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Gauskāji

Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.

Jaunums!!: Vakuums un Gauskāji · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Vakuums un Gāze · Redzēt vairāk »

Gradients

vektoru lauki (tumšākam fonam atbilst lielāka funkcijas vērtība, bet zilās bultiņas parāda gradienta virzienu attiecīgajā punktā — tas vienmēr vērsts funkcijas pieaugšanas virzienā). Funkcijas ƒ gradients ir vektors, kas orientēts pa līmeņa virsmas vai līnijas normāli un kura modulis ir vienāds ar funkcijas ƒ telpiskās maiņas ātrumu (t.i., izmaiņu uz garuma vienību) šajā virzienā.

Jaunums!!: Vakuums un Gradients · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Vakuums un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gravitācijas lauks

Gravitācijas lauks pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa; masa ir gravitācijas lauka avots.

Jaunums!!: Vakuums un Gravitācijas lauks · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Vakuums un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

Jaunums!!: Vakuums un Hercogs · Redzēt vairāk »

Hipoksija

Hipoksija (no — 'zem', 'apakš', un — 'skābeklis') ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā.

Jaunums!!: Vakuums un Hipoksija · Redzēt vairāk »

Inerce

Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.

Jaunums!!: Vakuums un Inerce · Redzēt vairāk »

Inflācija

Ar inflāciju apzīmē cenu pieauguma procesu.

Jaunums!!: Vakuums un Inflācija · Redzēt vairāk »

Isambards Kingdoms Brunels

Isambards Kingdoms Brunels (dzimis, miris) bija angļu inženieris.

Jaunums!!: Vakuums un Isambards Kingdoms Brunels · Redzēt vairāk »

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Vakuums un Islāms · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Vakuums un Itālija · Redzēt vairāk »

Iztvaikošana

Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.

Jaunums!!: Vakuums un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »

Jauda

Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.

Jaunums!!: Vakuums un Jauda · Redzēt vairāk »

Jūras līmenis

20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.

Jaunums!!: Vakuums un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Vakuums un Jons · Redzēt vairāk »

Kapacitāte

Kapacitāte (- ietilpība) var būt.

Jaunums!!: Vakuums un Kapacitāte · Redzēt vairāk »

Karsta process

Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.

Jaunums!!: Vakuums un Karsta process · Redzēt vairāk »

Katods

Katods (- lejupceļš, atgriešanās) - dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu - otru polu.

Jaunums!!: Vakuums un Katods · Redzēt vairāk »

Kazimira efekts

Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.

Jaunums!!: Vakuums un Kazimira efekts · Redzēt vairāk »

Kārmāna līnija

Atmosfēras slāņi ar Kārmāna līniju 100 km augstumā Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.

Jaunums!!: Vakuums un Kārmāna līnija · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Vakuums un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Vakuums un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Koncentrācijas nometne

padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.

Jaunums!!: Vakuums un Koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »

Kondensators

Kondensators (- sablīvēt) jeb, precīzāk, elektriskais kondensators, ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu aktīvo pretestību.

Jaunums!!: Vakuums un Kondensators · Redzēt vairāk »

Kondensēšanās

Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.

Jaunums!!: Vakuums un Kondensēšanās · Redzēt vairāk »

Konvekcija

Konvekcija (— 'sanešana, piegāde') ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām.

Jaunums!!: Vakuums un Konvekcija · Redzēt vairāk »

Korozija

Rūsa, vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — sabrukšana) ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides agresīvās ietekmes rezultātā.

Jaunums!!: Vakuums un Korozija · Redzēt vairāk »

Kosmiskā telpa

Kosmiskā telpa, reizēm saukta vienkārši par kosmosu vai izplatījumu, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.

Jaunums!!: Vakuums un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »

Kosmoloģija

Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.

Jaunums!!: Vakuums un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Kosmonauts

NASA astronauts Brūss Makendless II atklātā kosmosā 1984. gadā Kosmonauts (no — "kosmoss" + nautes — "kuģot") vai astronauts (no — "zvaigzne" + nautes — "kuģot") ir cilvēks, kas veicis kosmisko lidojumu.

Jaunums!!: Vakuums un Kosmonauts · Redzēt vairāk »

Kosmosa kuģis

ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: Vakuums un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »

Kristāls

Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.

Jaunums!!: Vakuums un Kristāls · Redzēt vairāk »

Kubikcentimetrs

Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.

Jaunums!!: Vakuums un Kubikcentimetrs · Redzēt vairāk »

Kustība

Kustība var būt dažāda, tas ir.

Jaunums!!: Vakuums un Kustība · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Vakuums un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Kvēlspuldze

Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.

Jaunums!!: Vakuums un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »

Laboratorija

Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.

Jaunums!!: Vakuums un Laboratorija · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Vakuums un Laiks · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Vakuums un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Laušanas koeficients

Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās elektromagnētisko viļņu fāzes ātrums (v) attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā - gaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas: n.

Jaunums!!: Vakuums un Laušanas koeficients · Redzēt vairāk »

Lidaparāts

Gaisa balons ir viens no lidaparātu veidiem. Lidaparāts ir transportlīdzeklis vai iekārta, kas var pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.

Jaunums!!: Vakuums un Lidaparāts · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Vakuums un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Luftwaffe

Luftwaffe logo Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.

Jaunums!!: Vakuums un Luftwaffe · Redzēt vairāk »

Magdeburga

Magdeburga — pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Vakuums un Magdeburga · Redzēt vairāk »

Manometrs

alt.

Jaunums!!: Vakuums un Manometrs · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Vakuums un Masa · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Vakuums un Matērija · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna). Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Vakuums un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mājas zirgs

Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.

Jaunums!!: Vakuums un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »

Mākslīgais pavadonis

Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.

Jaunums!!: Vakuums un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Vakuums un Mēness · Redzēt vairāk »

Mehāniskais līdzsvars

Līdzsvars fizikā ir situācija, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.

Jaunums!!: Vakuums un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »

Metalurģija

Tēraudlietuve Metalurģija (— 'raktuve, šahta' + ergon — 'darbs') ir zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lietot šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.

Jaunums!!: Vakuums un Metalurģija · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Vakuums un Metāli · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Vakuums un Metrs · Redzēt vairāk »

Mikroorganisms

botulisma izraisītāji Mikroorganisms ((mikros) — 'mazs' + organisms) jeb sīkbūtne vai mikrobs ir tik ļoti mazs organisms, ka to nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.

Jaunums!!: Vakuums un Mikroorganisms · Redzēt vairāk »

Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.

Jaunums!!: Vakuums un Milimetrs · Redzēt vairāk »

Minūte

Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.

Jaunums!!: Vakuums un Minūte · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Vakuums un Molekula · Redzēt vairāk »

Mozus

Mikelandželo. Mozus Mozus ir pats svarīgākais pravietis jūdaismā, un arī tiek uzskatīts kā svarīgs pravietis kristietībā, islamā, bahāismā, rastafari kustībā un daudzās citās ticībās.

Jaunums!!: Vakuums un Mozus · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Skeleta muskuļa uzbūve Muskuļi (no latīņu valodas musculus - "pelīte") ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Vakuums un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Musulmaņi

Musulmaņu izplatība pasaulē. Jo tumšāka krāsa, jo konkrētajā valstī procentuāli vairāk iedzīvotāji ir musulmaņi Musulmaņi (— ‘pazemīgais’) ir islāma sekotāji.

Jaunums!!: Vakuums un Musulmaņi · Redzēt vairāk »

Mute

Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.

Jaunums!!: Vakuums un Mute · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālisms

Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms ir politiska kustība, kas radās 1919.

Jaunums!!: Vakuums un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »

Nīlss Bors

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Vakuums un Nīlss Bors · Redzēt vairāk »

Negadījums

Satiksmes negadījums Negadījums jeb nelaimes gadījums ir iepriekš neplānots notikums, kurā radušies zaudējumi, apdraudēta kāda veselība vai pat dzīvība.

Jaunums!!: Vakuums un Negadījums · Redzēt vairāk »

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Jaunums!!: Vakuums un Neitrīno · Redzēt vairāk »

Neons

Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.

Jaunums!!: Vakuums un Neons · Redzēt vairāk »

Nulle

0 (nulle, no, kas savukārt no — 'neviens, nekāds') ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus.

Jaunums!!: Vakuums un Nulle · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Vakuums un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Optika

Optikas tabula, 1728.gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.

Jaunums!!: Vakuums un Optika · Redzēt vairāk »

Organisms

Bioloģijā un ekoloģijā organisms ir dzīva būtne.

Jaunums!!: Vakuums un Organisms · Redzēt vairāk »

Oscilators

Oscilators (- šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts.

Jaunums!!: Vakuums un Oscilators · Redzēt vairāk »

Oto fon Gērike

Oto fon Gērike (dzimis, miris) bija vācu fiziķis, izgudrotājs, jurists un politiķis.

Jaunums!!: Vakuums un Oto fon Gērike · Redzēt vairāk »

Pallādijs

Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pd un atomskaitli 46.

Jaunums!!: Vakuums un Pallādijs · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Vakuums un Parīze · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Vakuums un Pasaule · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Vakuums un Paskāls · Redzēt vairāk »

Piesārņojums

Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.

Jaunums!!: Vakuums un Piesārņojums · Redzēt vairāk »

Plakne

Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.

Jaunums!!: Vakuums un Plakne · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Vakuums un Planēta · Redzēt vairāk »

Platīns

Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.

Jaunums!!: Vakuums un Platīns · Redzēt vairāk »

Platons

Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.

Jaunums!!: Vakuums un Platons · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazmas televizors Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir viens no četriem vielas agregātstāvokļiem.

Jaunums!!: Vakuums un Plazma · Redzēt vairāk »

Plēšas

Rokas plēšu uzbūve: 1 — gaisa ieplūde, 2 — gaisa izplūde, 3 — vārstulis. Plēšas ir ierīce gaisa pievadīšanai.

Jaunums!!: Vakuums un Plēšas · Redzēt vairāk »

Pozitrons

Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.

Jaunums!!: Vakuums un Pozitrons · Redzēt vairāk »

Pretestība

Pretestība var būt.

Jaunums!!: Vakuums un Pretestība · Redzēt vairāk »

Procenti

Procenti ir naudas summa, ko nopelna aizdevējs, tā ir atlīdzība par atļauju aizņēmējam izmantot viņa naudu un par izdevuma atmaksas gaidīšanas laiku.

Jaunums!!: Vakuums un Procenti · Redzēt vairāk »

Puslode

Vārds puslode burtiski nozīmē "puse no lodes" un apzīmē pusi no jebkura lodes veida ķermeņa.

Jaunums!!: Vakuums un Puslode · Redzēt vairāk »

Pusvadītājs

Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.

Jaunums!!: Vakuums un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »

Radiometrs

Radiometrs ir elektromagnētiskā starojuma plūsmas mērīšanas ierīce.

Jaunums!!: Vakuums un Radiometrs · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Vakuums un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Reliktstarojums

Reliktstarojums — zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām.

Jaunums!!: Vakuums un Reliktstarojums · Redzēt vairāk »

Renē Dekarts

Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.

Jaunums!!: Vakuums un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »

Risks

Risks ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē dažādu vērtību iespējamu zaudēšanu nākotnē.

Jaunums!!: Vakuums un Risks · Redzēt vairāk »

Roberts Boils

Roberts Boils (dzimis, miris) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā.

Jaunums!!: Vakuums un Roberts Boils · Redzēt vairāk »

Roberts Huks

Roberts Huks (dzimis, miris) bija angļu filozofs, arhitekts, dabaszinātnieks un enciklopēdists.

Jaunums!!: Vakuums un Roberts Huks · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vakuums un Roma · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Vakuums un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Vakuums un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Vakuums un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sekunde

Punkts iedegās vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.

Jaunums!!: Vakuums un Sekunde · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Vakuums un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Siltumizolācija

Minerālvates izolācija, 1600 dpi Siltumizolācijas materiāls ir tāds celtniecības materiāls, kuru lieto, lai pasargātu ēku vai atsevišķu telpu no siltuma zudumiem.

Jaunums!!: Vakuums un Siltumizolācija · Redzēt vairāk »

Sinuss

Ja vienības riņķī ievelk leņķi, kura lielums ir α, tad atbilstošās pretkatetes garums ir sin α. Par leņķa sinusu sauc uz tā balstīta taisnleņķa trijstūra pretkatetes un hipotenūzas garumu attiecību.

Jaunums!!: Vakuums un Sinuss · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Vakuums un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību.

Jaunums!!: Vakuums un Spēks · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Vakuums un Spiediens · Redzēt vairāk »

Starojums

Starojums, arī radiācija (— ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.

Jaunums!!: Vakuums un Starojums · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Vakuums un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Vakuums un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Vakuums un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Strūklaka

Vroclavas strūklaka naktī Strūklaka ir dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdeni vai citu šķidrumu.

Jaunums!!: Vakuums un Strūklaka · Redzēt vairāk »

Stress

Stress ir cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai problēmsituāciju.

Jaunums!!: Vakuums un Stress · Redzēt vairāk »

Sublimācija (fizika)

Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.

Jaunums!!: Vakuums un Sublimācija (fizika) · Redzēt vairāk »

Svars

Svars fizikā ir gravitācijas izraisīts spēks, kas darbojas uz objektu.

Jaunums!!: Vakuums un Svars · Redzēt vairāk »

Svārstības

Svārstības ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.

Jaunums!!: Vakuums un Svārstības · Redzēt vairāk »

Sviedri

Nosvīdusi seja Sviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas.

Jaunums!!: Vakuums un Sviedri · Redzēt vairāk »

Tērauds

250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.

Jaunums!!: Vakuums un Tērauds · Redzēt vairāk »

Teleskops

Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.

Jaunums!!: Vakuums un Teleskops · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Vakuums un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Teoloģija

Teoloģija ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.

Jaunums!!: Vakuums un Teoloģija · Redzēt vairāk »

Titāns

Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.

Jaunums!!: Vakuums un Titāns · Redzēt vairāk »

Toskāna

Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Vakuums un Toskāna · Redzēt vairāk »

Trajektorija

Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.

Jaunums!!: Vakuums un Trajektorija · Redzēt vairāk »

Tvaiks

Dzīvsudraba tvaiki ir ļoti indīgi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.

Jaunums!!: Vakuums un Tvaiks · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Vakuums un Vējš · Redzēt vairāk »

Vibrācija

Vibrācija (no "svārstība", "trīcēšana") ir zemas frekvences mehāniskas svārstības.

Jaunums!!: Vakuums un Vibrācija · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Vakuums un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Vakuums un Viela · Redzēt vairāk »

Virsma

Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.

Jaunums!!: Vakuums un Virsma · Redzēt vairāk »

Virzulis

Virzulis ir cilindrveidīga detaļa, kura pārvietojas pa cilindru no lejas uz augšu t.i. uz priekšu un atpakaļ.

Jaunums!!: Vakuums un Virzulis · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Vakuums un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Vakuums un Visums · Redzēt vairāk »

Volframs

Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.

Jaunums!!: Vakuums un Volframs · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Vakuums un Zeme · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Vakuums un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Vakuums un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

1206. gads

1206.

Jaunums!!: Vakuums un 1206. gads · Redzēt vairāk »

1277. gads

1277.

Jaunums!!: Vakuums un 1277. gads · Redzēt vairāk »

14. gadsimts

14.

Jaunums!!: Vakuums un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »

15. gadsimts

15.

Jaunums!!: Vakuums un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »

1551. gads

1551.

Jaunums!!: Vakuums un 1551. gads · Redzēt vairāk »

1608. gads

1608.

Jaunums!!: Vakuums un 1608. gads · Redzēt vairāk »

1635. gads

1635.

Jaunums!!: Vakuums un 1635. gads · Redzēt vairāk »

1639. gads

1639.

Jaunums!!: Vakuums un 1639. gads · Redzēt vairāk »

1643. gads

1643.

Jaunums!!: Vakuums un 1643. gads · Redzēt vairāk »

1647. gads

1647 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Jaunums!!: Vakuums un 1647. gads · Redzēt vairāk »

1654. gads

1654.

Jaunums!!: Vakuums un 1654. gads · Redzēt vairāk »

1660. gads

1660.

Jaunums!!: Vakuums un 1660. gads · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Vakuums un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

1768. gads

1768.

Jaunums!!: Vakuums un 1768. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: Vakuums un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: Vakuums un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: Vakuums un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: Vakuums un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: Vakuums un 1891. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Vakuums un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: Vakuums un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: Vakuums un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: Vakuums un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: Vakuums un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: Vakuums un 1942. gads · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Vakuums un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vakums, Vakūms.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »