Ātrāk nekā pārlūku!
229 attiecības: Abū Raihāns Bīrūnī, Aerodinamiskā pretestība, Aerosols, Alberts Einšteins, Alhazens, Alumīnijs, Apvienotā Karaliste, Argons, Aristotelis, Asinis, Asinsvadi, Astronomisks objekts, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Atoms, Audi, Auss, Ģeocentriskā orbīta, Īzaks Ņūtons, Čikāgas Universitāte, Barometrs, Bīskaps, Bezgalība, Blīvums, Blēzs Paskāls, Bungādiņa, Cambridge University Press, Celsija grāds, Cilindrs, Cilvēka ķermenis, Colla, Dabiskais pavadonis, Destilācija, Diafragma, Dievs, Dzīvsudraba staba milimetrs, Dzīvsudrabs, Dzelzceļš, Dzinējs, Eļļa, Eiropa, Eksperiments, Elektriskā konstante, Elektriskā strāva, Elektrods, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētisms, Elektronmikroskops, Elektrons, Elektronu lampa, ..., Elementārdaļiņa, Elpošana, Enerģija, Evandželista Toričelli, Fārābī, Fārenheita grāds, Filozofija, Fizika, Forma, Fotons, Gaisma, Gaismas ātrums, Gaismas laušana, Gaiss, Galileo Galilejs, Gauskāji, Gāze, Gradients, Gravitācija, Gravitācijas lauks, Hēlijs, Hercogs, Hipoksija, Inerce, Inflācija, Isambards Kingdoms Brunels, Islāms, Itālija, Iztvaikošana, Jauda, Jūras līmenis, Jons, Kapacitāte, Karsta process, Katods, Kazimira efekts, Kārmāna līnija, Kelvins, Kilometrs, Koncentrācijas nometne, Kondensators, Kondensēšanās, Konvekcija, Korozija, Kosmiskā telpa, Kosmoloģija, Kosmonauts, Kosmosa kuģis, Kristāls, Kubikcentimetrs, Kvantu mehānika, Kvēlspuldze, Laboratorija, Laiks, Laušanas koeficients, Lidaparāts, Lielais sprādziens, Luftwaffe, Magdeburgas puslodes, Magnētiskā konstante, Manometrs, Masa, Matērija, Matemātika, Mājas zirgs, Mākslīgais pavadonis, Mēness, Mehāniskais līdzsvars, Metalurģija, Metāli, Metrs, Mikroorganismi, Milimetrs, Minūte, Molekula, Mozus, Muskuļi, Musulmaņi, Mute, Nacionālsociālisms, Negadījums, Neitrīno, Neons, Nilss Bors, Nulle, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Optika, Organisms, Oscilators, Oto fon Gērike, Pallādijs, Parīze, Pasaule, Paskāls, Piesārņojums, Plakne, Planēta, Platīns, Platons, Plazma, Plēšas, Pozitrons, Pretestība, Procenti, Pusvadītājs, Radiometrs, Relativitātes teorija, Reliktstarojums, Renē Dekarts, Risks, Roberts Boils, Roberts Huks, Roma, Romas Katoļu baznīca, Saule, Saules sistēma, Sūknis, Sekunde, Senā Grieķija, Siltumizolācija, Sinuss, Skābeklis, Spararats, Spēks, Spiediens, Starojums, Starpplanētu vide, Starptautiskā mērvienību sistēma, Starpzvaigžņu vide, Strūklaka, Stress, Sublimācija (fizika), Svars, Svārstības, Sviedri, Tērauds, Teleskops, Temperatūra, Teoloģija, Titāns, Toskāna, Trajektorija, Tvaiks, Vējš, Vibrācija, Viduslaiki, Viela, Virsma, Virzulis, Viskozitāte, Visums, Volframs, Zeme, Zinātniskā revolūcija, Zvaigzne, 1206. gads, 1277. gads, 14. gadsimts, 15. gadsimts, 1551. gads, 1635. gads, 1639. gads, 1643. gads, 1654. gads, 1660. gads, 17. gadsimts, 1768. gads, 1850. gads, 1855. gads, 1865. gads, 1887. gads, 1891. gads, 19. gadsimts, 1912. gads, 1927. gads, 1930. gads, 1932. gads, 1942. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (179 vairāk) »
Abū Raihāns Bīrūnī
Abū Raihāns Bīrūnī (Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis, miris) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts.
Jaunums!!: Vakuums un Abū Raihāns Bīrūnī · Redzēt vairāk »
Aerodinamiskā pretestība
Aerodinamiskie spēki: uz augšu — cēlējspēks, uz leju — smaguma spēks, pa kreisi — normālslodze, bet pa labi — aerodinamiskā pretestība stoksa pretestību un zaļais pieredz ņutona pretestību. Aerodinamiskā pretestība, arī frontālā pretestība, senāk pieres pretestība, ir pretestības spēks, kas darbojas uz ķermeni, kad tas kustas kādā gāzē vai šķidrumā.
Jaunums!!: Vakuums un Aerodinamiskā pretestība · Redzēt vairāk »
Aerosols
''Rīta migla'' Aerosols ir dispersā sistēma, kurā smalkas cietas daļiņas vai šķidruma pilieni izkliedēti gaisā vai citā gāzē.
Jaunums!!: Vakuums un Aerosols · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Vakuums un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Alhazens
Alhazens, pilnā vārdā Abū Alī el Hasans ibn el Hasans ibn el Haitams vai Ibn el Haitams (dzimis ap 965. gadu, miris ap 1040. gadu), bija arābu zinātnieks (polimāts), matemātiķis, astronoms un filozofs.
Jaunums!!: Vakuums un Alhazens · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Vakuums un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Vakuums un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Vakuums un Argons · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Vakuums un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Vakuums un Asinis · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Vakuums un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Vakuums un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Vakuums un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Vakuums un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Vakuums un Atoms · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Vakuums un Audi · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Vakuums un Auss · Redzēt vairāk »
Ģeocentriskā orbīta
Ģeocentriskā orbīta ir orbīta, kurā riņķo kāds objekts ap Zemi, piemēram Mēness vai Zemes mākslīgais pavadonis.
Jaunums!!: Vakuums un Ģeocentriskā orbīta · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Vakuums un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Čikāgas Universitāte
Čikāgas Universitāte ir privāta universitāte Čikāgā, ASV.
Jaunums!!: Vakuums un Čikāgas Universitāte · Redzēt vairāk »
Barometrs
Mehāniskais barometrs Barometrs (baros — ‘smagums’,, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
Jaunums!!: Vakuums un Barometrs · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Vakuums un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Bezgalība
Matemātisks simbols, ar kuru apzīmē bezgalību Bezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu.
Jaunums!!: Vakuums un Bezgalība · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Vakuums un Blīvums · Redzēt vairāk »
Blēzs Paskāls
Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.
Jaunums!!: Vakuums un Blēzs Paskāls · Redzēt vairāk »
Bungādiņa
Bungādiņa ir plāna membrāna, kas atrodas ārējās dzirdes ejas iekšējā galā.
Jaunums!!: Vakuums un Bungādiņa · Redzēt vairāk »
Cambridge University Press
Cambridge University Press ir karaļa Henrija VIII 1534.
Jaunums!!: Vakuums un Cambridge University Press · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Vakuums un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Cilindrs
Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.
Jaunums!!: Vakuums un Cilindrs · Redzēt vairāk »
Cilvēka ķermenis
Leonardo da Vinči zīmējums "Vitrūvija cilvēks" Cilvēka ķermenis ir cilvēka organisms tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
Jaunums!!: Vakuums un Cilvēka ķermenis · Redzēt vairāk »
Colla
Mērlente ar iedaļām collās augšdaļā un centimetriem apakšdaļā. Colla (saīs. — in) ir garuma mērvienība, kas plaši tiek izmantota ASV un daļēji Apvienotajā Karalistē, Kanādā un citviet.
Jaunums!!: Vakuums un Colla · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Vakuums un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Destilācija
vārķermeņi un magnētiskā maisītāja ampula,16 — dzesēšanas vanna. Destilācija (no — 'pilēšana') jeb pārtvaice ir šķidru vielu (šķīdumu) maisījumu sadalīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu gaistamību dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Vakuums un Destilācija · Redzēt vairāk »
Diafragma
Elpošanas orgānu sistēma Diafragma ir kupolveidīgs muskulis, kas atdala vēdera dobumu no krūšu kurvja.
Jaunums!!: Vakuums un Diafragma · Redzēt vairāk »
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Jaunums!!: Vakuums un Dievs · Redzēt vairāk »
Dzīvsudraba staba milimetrs
Spiedienu mēra, ceļoties dzīvsudraba šķidrumam graduētā traukā Dzīvsudraba staba milimetrs (mm Hg, dz. st. mm) ir ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur.
Jaunums!!: Vakuums un Dzīvsudraba staba milimetrs · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Vakuums un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Jaunums!!: Vakuums un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Dzinējs
Mercedes-Benz iekšdedzes dzinējs Dzinējs jeb motors ir mašīna kaut kāda veida enerģijas pārvēršanai mehāniskajā enerģijā.
Jaunums!!: Vakuums un Dzinējs · Redzēt vairāk »
Eļļa
Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofīla (tāda, kas ir taukaina).
Jaunums!!: Vakuums un Eļļa · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Vakuums un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Vakuums un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Elektriskā konstante
Elektriskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Jaunums!!: Vakuums un Elektriskā konstante · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Vakuums un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektrods
Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.
Jaunums!!: Vakuums un Elektrods · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Jaunums!!: Vakuums un Elektromagnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Vakuums un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Jaunums!!: Vakuums un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Vakuums un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektronu lampa
Elektronu lampa Elektronu lampa jeb vienkārši "lampa" ir jebkura elektriskās izlādes lampa, kurā viens vai vairāki elektrodi izdala elektriskos lādiņus termoemisijas rezultātā.
Jaunums!!: Vakuums un Elektronu lampa · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Vakuums un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Jaunums!!: Vakuums un Elpošana · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Vakuums un Enerģija · Redzēt vairāk »
Evandželista Toričelli
Evandželista Toričelli (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Vakuums un Evandželista Toričelli · Redzēt vairāk »
Fārābī
Abū Nasrs Muhamads ibn Muhamads el Fārābī (Abū Naṣr Muḥammad ibn Muḥammad al Fārābī), rietumu pasaulē zināms arī kā Alfarabijs (dzimis ap 872. gadu, miris laika posmā no līdz), bija 10.
Jaunums!!: Vakuums un Fārābī · Redzēt vairāk »
Fārenheita grāds
Valstis, kurās izmanto Celsija grādu Fārenheita grāds (°F) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Vakuums un Fārenheita grāds · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Vakuums un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Vakuums un Fizika · Redzēt vairāk »
Forma
Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu — abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.
Jaunums!!: Vakuums un Forma · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Vakuums un Fotons · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Vakuums un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Vakuums un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Jaunums!!: Vakuums un Gaismas laušana · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Vakuums un Gaiss · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Vakuums un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Gauskāji
Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.
Jaunums!!: Vakuums un Gauskāji · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Vakuums un Gāze · Redzēt vairāk »
Gradients
vektoru lauki (tumšākam fonam atbilst lielāka funkcijas vērtība, bet zilās bultiņas parāda gradienta virzienu attiecīgajā punktā — tas vienmēr vērsts funkcijas pieaugšanas virzienā). Vektoru analīzē funkcijas ƒ gradients ir vektors, kas orientēts pa līmeņa virsmas vai līnijas normāli un kura modulis ir vienāds ar funkcijas ƒ telpiskās maiņas ātrumu (t.i., izmaiņu uz garuma vienību) šajā virzienā.
Jaunums!!: Vakuums un Gradients · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Vakuums un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gravitācijas lauks
Gravitācijas lauks ir fundamentāls fizikāls lauks, kurš pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa.
Jaunums!!: Vakuums un Gravitācijas lauks · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Vakuums un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Vakuums un Hercogs · Redzēt vairāk »
Hipoksija
Hipoksija (no — 'zem', 'apakš', un — 'skābeklis') ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā.
Jaunums!!: Vakuums un Hipoksija · Redzēt vairāk »
Inerce
Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.
Jaunums!!: Vakuums un Inerce · Redzēt vairāk »
Inflācija
Inflācija 2019. gadā dead-url.
Jaunums!!: Vakuums un Inflācija · Redzēt vairāk »
Isambards Kingdoms Brunels
Isambards Kingdoms Brunels (dzimis, miris) bija angļu inženieris.
Jaunums!!: Vakuums un Isambards Kingdoms Brunels · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Vakuums un Islāms · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Vakuums un Itālija · Redzēt vairāk »
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Jaunums!!: Vakuums un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Vakuums un Jauda · Redzēt vairāk »
Jūras līmenis
20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.
Jaunums!!: Vakuums un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Vakuums un Jons · Redzēt vairāk »
Kapacitāte
Kapacitāte ( — 'ietilpība') var būt.
Jaunums!!: Vakuums un Kapacitāte · Redzēt vairāk »
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Jaunums!!: Vakuums un Karsta process · Redzēt vairāk »
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Jaunums!!: Vakuums un Katods · Redzēt vairāk »
Kazimira efekts
Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.
Jaunums!!: Vakuums un Kazimira efekts · Redzēt vairāk »
Kārmāna līnija
Atmosfēras slāņi ar Kārmāna līniju 100 km augstumā Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.
Jaunums!!: Vakuums un Kārmāna līnija · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Vakuums un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Vakuums un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Koncentrācijas nometne
padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.
Jaunums!!: Vakuums un Koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Kondensators
Kondensatora attēlojums elektriskajās shēmās. No kreisās puses uz labo: kondensators ar nemainīgu kapacitāti, polarizēts kondensators, maiņkondensators Kondensators (no — 'sablīvēt') jeb, precīzāk, elektriskais kondensators ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu reaktīvo pretestību.
Jaunums!!: Vakuums un Kondensators · Redzēt vairāk »
Kondensēšanās
Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.
Jaunums!!: Vakuums un Kondensēšanās · Redzēt vairāk »
Konvekcija
Konvekcija (— 'sanešana, piegāde') ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām.
Jaunums!!: Vakuums un Konvekcija · Redzēt vairāk »
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Jaunums!!: Vakuums un Korozija · Redzēt vairāk »
Kosmiskā telpa
Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.
Jaunums!!: Vakuums un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Vakuums un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Kosmonauts
NASA astronauts Brūss Makendless II atklātā kosmosā 1984. gadā Kosmonauts (no — "kosmoss" + nautes — "kuģot") vai astronauts (no — "zvaigzne" + nautes — "kuģot") ir cilvēks, kas veicis kosmisko lidojumu.
Jaunums!!: Vakuums un Kosmonauts · Redzēt vairāk »
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Vakuums un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Vakuums un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Jaunums!!: Vakuums un Kubikcentimetrs · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Vakuums un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Jaunums!!: Vakuums un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »
Laboratorija
Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.
Jaunums!!: Vakuums un Laboratorija · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Vakuums un Laiks · Redzēt vairāk »
Laušanas koeficients
Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās gaismas ātrums (v) vielā attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā — gaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas: n.
Jaunums!!: Vakuums un Laušanas koeficients · Redzēt vairāk »
Lidaparāts
Gaisa balons ir viens no lidaparātu veidiem. Lidaparāts ir transportlīdzeklis vai iekārta, kas var pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
Jaunums!!: Vakuums un Lidaparāts · Redzēt vairāk »
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Jaunums!!: Vakuums un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »
Luftwaffe
Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.
Jaunums!!: Vakuums un Luftwaffe · Redzēt vairāk »
Magdeburgas puslodes
Attēlojums izmantotajām puslodēm Magdeburgas puslodes bija eksperiments, kurā Oto Gerike nodemonstrēja gaisa spiedienu un vakuuma iegūšanas iespējamību.
Jaunums!!: Vakuums un Magdeburgas puslodes · Redzēt vairāk »
Magnētiskā konstante
Magnētiskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Jaunums!!: Vakuums un Magnētiskā konstante · Redzēt vairāk »
Manometrs
alt.
Jaunums!!: Vakuums un Manometrs · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Vakuums un Masa · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Vakuums un Matērija · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Vakuums un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Jaunums!!: Vakuums un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »
Mākslīgais pavadonis
Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.
Jaunums!!: Vakuums un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Vakuums un Mēness · Redzēt vairāk »
Mehāniskais līdzsvars
atmosfēras spiedienu Mehāniskais līdzsvars ir stāvoklis, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.
Jaunums!!: Vakuums un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Jaunums!!: Vakuums un Metalurģija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Vakuums un Metāli · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Vakuums un Metrs · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Vakuums un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Vakuums un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Jaunums!!: Vakuums un Minūte · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Vakuums un Molekula · Redzēt vairāk »
Mozus
Mikelandželo. Mozus Mozus ir pats svarīgākais pravietis jūdaismā, un tiek uzskatīts par svarīgu pravieti arī kristietībā, islāmā, bahāismā, rastafari kustībā un daudzās citās ticībās.
Jaunums!!: Vakuums un Mozus · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Vakuums un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Jaunums!!: Vakuums un Musulmaņi · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Vakuums un Mute · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Vakuums un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Negadījums
Satiksmes negadījums Negadījums jeb nelaimes gadījums ir iepriekš neplānots notikums, kurā radušies zaudējumi, apdraudēta kāda veselība vai pat dzīvība.
Jaunums!!: Vakuums un Negadījums · Redzēt vairāk »
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Jaunums!!: Vakuums un Neitrīno · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Vakuums un Neons · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: Vakuums un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Nulle
0 (nulle, no, kas savukārt no — 'neviens, nekāds') ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus.
Jaunums!!: Vakuums un Nulle · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Vakuums un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Vakuums un Optika · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Vakuums un Organisms · Redzēt vairāk »
Oscilators
Oscilators (- šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts.
Jaunums!!: Vakuums un Oscilators · Redzēt vairāk »
Oto fon Gērike
Oto fon Gērike (dzimis, miris) bija vācu fiziķis, izgudrotājs, jurists un politiķis.
Jaunums!!: Vakuums un Oto fon Gērike · Redzēt vairāk »
Pallādijs
Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pd un atomskaitli 46.
Jaunums!!: Vakuums un Pallādijs · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Vakuums un Parīze · Redzēt vairāk »
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Jaunums!!: Vakuums un Pasaule · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Vakuums un Paskāls · Redzēt vairāk »
Piesārņojums
Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.
Jaunums!!: Vakuums un Piesārņojums · Redzēt vairāk »
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Jaunums!!: Vakuums un Plakne · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Vakuums un Planēta · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Vakuums un Platīns · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Vakuums un Platons · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Vakuums un Plazma · Redzēt vairāk »
Plēšas
Rokas plēšu uzbūve: 1 — gaisa ieplūde, 2 — gaisa izplūde, 3 — vārstulis. Plēšas ir ierīce gaisa pievadīšanai.
Jaunums!!: Vakuums un Plēšas · Redzēt vairāk »
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Jaunums!!: Vakuums un Pozitrons · Redzēt vairāk »
Pretestība
Pretestība var būt.
Jaunums!!: Vakuums un Pretestība · Redzēt vairāk »
Procenti
Procenti ir naudas summa, ko nopelna aizdevējs, tā ir atlīdzība par atļauju aizņēmējam izmantot viņa naudu un par izdevuma atmaksas gaidīšanas laiku.
Jaunums!!: Vakuums un Procenti · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Vakuums un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Radiometrs
Krūksa (''Crookes'') radiometrs. Radiometrs ir elektromagnētiskā starojuma plūsmas mērīšanas ierīce.
Jaunums!!: Vakuums un Radiometrs · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Vakuums un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Reliktstarojums
Reliktstarojums ir zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām.
Jaunums!!: Vakuums un Reliktstarojums · Redzēt vairāk »
Renē Dekarts
Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.
Jaunums!!: Vakuums un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »
Risks
Risks ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē dažādu vērtību iespējamu zaudēšanu nākotnē.
Jaunums!!: Vakuums un Risks · Redzēt vairāk »
Roberts Boils
Roberts Boils (dzimis, miris) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā.
Jaunums!!: Vakuums un Roberts Boils · Redzēt vairāk »
Roberts Huks
Roberts Huks (dzimis, miris) bija angļu filozofs, arhitekts, dabaszinātnieks un enciklopēdists.
Jaunums!!: Vakuums un Roberts Huks · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vakuums un Roma · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Vakuums un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Vakuums un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Vakuums un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Sūknis
Ar roku darbināms ugunsdzēsības sūknis Sūknis ir ierīce šķidrumu pārvietošanai.
Jaunums!!: Vakuums un Sūknis · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Vakuums un Sekunde · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Vakuums un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Siltumizolācija
MinerālvatesNovecojusi saite izolācija, 1600 dpi Siltumizolācijas materiāls ir tāds celtniecības materiāls, kuru lieto, lai pasargātu ēku vai atsevišķu telpu no siltuma zudumiem.
Jaunums!!: Vakuums un Siltumizolācija · Redzēt vairāk »
Sinuss
Ja vienības riņķī ievelk leņķi, kura lielums ir α, tad atbilstošās pretkatetes garums ir sin α. Par leņķa sinusu sauc uz tā balstīta taisnleņķa trijstūra pretkatetes un hipotenūzas garumu attiecību.
Jaunums!!: Vakuums un Sinuss · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Vakuums un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Spararats
Automašīnas dzinēja spararats Spararats jeb vēzritenis ir mehāniska ierīce, kura uzkrāj griezes kustības enerģiju.
Jaunums!!: Vakuums un Spararats · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Vakuums un Spēks · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Vakuums un Spiediens · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Vakuums un Starojums · Redzēt vairāk »
Starpplanētu vide
Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.
Jaunums!!: Vakuums un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Vakuums un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Vakuums un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Strūklaka
Vroclavas strūklaka naktī Strūklaka ir dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdeni vai citu šķidrumu.
Jaunums!!: Vakuums un Strūklaka · Redzēt vairāk »
Stress
van Goga glezna.) Stress ir cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai problēmsituāciju.
Jaunums!!: Vakuums un Stress · Redzēt vairāk »
Sublimācija (fizika)
Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.
Jaunums!!: Vakuums un Sublimācija (fizika) · Redzēt vairāk »
Svars
Svars fizikā ir gravitācijas, precīzāk, smaguma spēka, izraisīts spēks, ar kuru atbalstīts vai pakārts ķermenis (tas ir, ķermenis, kurš nevar brīvi krist) iedarbojas uz savu balstu vai piekari.
Jaunums!!: Vakuums un Svars · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Vakuums un Svārstības · Redzēt vairāk »
Sviedri
Nosvīdusi seja Sviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas.
Jaunums!!: Vakuums un Sviedri · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Vakuums un Tērauds · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Vakuums un Teleskops · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Vakuums un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Vakuums un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Titāns
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.
Jaunums!!: Vakuums un Titāns · Redzēt vairāk »
Toskāna
Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Vakuums un Toskāna · Redzēt vairāk »
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Jaunums!!: Vakuums un Trajektorija · Redzēt vairāk »
Tvaiks
ūdens tvaika burbuļi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.
Jaunums!!: Vakuums un Tvaiks · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Vakuums un Vējš · Redzēt vairāk »
Vibrācija
Vibrācija (no — 'svārstība, trīcēšana') ir zemas frekvences mehāniskas svārstības.
Jaunums!!: Vakuums un Vibrācija · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Vakuums un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Vakuums un Viela · Redzēt vairāk »
Virsma
Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.
Jaunums!!: Vakuums un Virsma · Redzēt vairāk »
Virzulis
Virzulis ir cilindrveidīga detaļa, kura pārvietojas pa cilindru no lejas uz augšu t.i. uz priekšu un atpakaļ.
Jaunums!!: Vakuums un Virzulis · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Vakuums un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Vakuums un Visums · Redzēt vairāk »
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Jaunums!!: Vakuums un Volframs · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Vakuums un Zeme · Redzēt vairāk »
Zinātniskā revolūcija
AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.
Jaunums!!: Vakuums un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Vakuums un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1206. gads
1206.
Jaunums!!: Vakuums un 1206. gads · Redzēt vairāk »
1277. gads
1277.
Jaunums!!: Vakuums un 1277. gads · Redzēt vairāk »
14. gadsimts
14.
Jaunums!!: Vakuums un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Vakuums un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
1551. gads
1551.
Jaunums!!: Vakuums un 1551. gads · Redzēt vairāk »
1635. gads
1635.
Jaunums!!: Vakuums un 1635. gads · Redzēt vairāk »
1639. gads
1639.
Jaunums!!: Vakuums un 1639. gads · Redzēt vairāk »
1643. gads
1643.
Jaunums!!: Vakuums un 1643. gads · Redzēt vairāk »
1654. gads
1654.
Jaunums!!: Vakuums un 1654. gads · Redzēt vairāk »
1660. gads
1660.
Jaunums!!: Vakuums un 1660. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Vakuums un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1768. gads
1768.
Jaunums!!: Vakuums un 1768. gads · Redzēt vairāk »
1850. gads
1850.
Jaunums!!: Vakuums un 1850. gads · Redzēt vairāk »
1855. gads
1855.
Jaunums!!: Vakuums un 1855. gads · Redzēt vairāk »
1865. gads
1865.
Jaunums!!: Vakuums un 1865. gads · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: Vakuums un 1887. gads · Redzēt vairāk »
1891. gads
1891.
Jaunums!!: Vakuums un 1891. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Vakuums un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: Vakuums un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Vakuums un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Vakuums un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Vakuums un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: Vakuums un 1942. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Vakuums un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
