Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Acetons, Atoms, Cietviela, Dēdēšana, Dimants, Dimensija, Gaisma, Grafīts, Grieķu valoda, Jons, Jonu saite, Kalnu kristāls, Kālija dihromāts, Kovalentā saite, Krāsa, Kristalizācija, Kristalogrāfija, Kristāliskā struktūra, Kvarcs, Ledus, Metāli, Mineraloģija, Minerāls, Mitoloģija, Molekula, Monokristāls, Pjezoelektriskais efekts, Polimēri, Putekļi, Sāļi, Sāls, Skaldnība, Spiediens, Stikls, Vara(II) sulfāts, Vārglāze, Viela, Viskozitāte.
Acetons
Acetons (propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH3)2CO) ir vienkāršākais, pazīstamākais un svarīgākais ketons.
Jaunums!!: Kristāls un Acetons · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Kristāls un Atoms · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Kristāls un Cietviela · Redzēt vairāk »
Dēdēšana
Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.
Jaunums!!: Kristāls un Dēdēšana · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Kristāls un Dimants · Redzēt vairāk »
Dimensija
punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Kristāls un Dimensija · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Kristāls un Gaisma · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Kristāls un Grafīts · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Kristāls un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Kristāls un Jons · Redzēt vairāk »
Jonu saite
Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties.
Jaunums!!: Kristāls un Jonu saite · Redzēt vairāk »
Kalnu kristāls
Kalnu kristāls Kalnu kristāls (no — ‘ledus’, grieķi ar šo vārdu apzīmēja arī citas cietas, caurspīdīgas vielas) ir minerāla varietāte, bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs kvarca paveids (SiO2).
Jaunums!!: Kristāls un Kalnu kristāls · Redzēt vairāk »
Kālija dihromāts
Kālija dihromāts (K2Cr2O7) ir dihromskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Kristāls un Kālija dihromāts · Redzēt vairāk »
Kovalentā saite
hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.
Jaunums!!: Kristāls un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Kristāls un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kristalizācija
Kristalizējies medus Kristalizācija ir dabisks vai mākslīgs cietu kristālu veidošanās process — šķīdināmās vielas nogulšņu izkrišana no šķīduma, kausējuma sasalšana vai, retāk, kristālu veidošanās tieši no gāzes (desublimācija).
Jaunums!!: Kristāls un Kristalizācija · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Kristāls un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Jaunums!!: Kristāls un Kristāliskā struktūra · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Kristāls un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Kristāls un Ledus · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Kristāls un Metāli · Redzēt vairāk »
Mineraloģija
Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību (ieskaitot optisko īpašību) izpēti.
Jaunums!!: Kristāls un Mineraloģija · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Kristāls un Minerāls · Redzēt vairāk »
Mitoloģija
Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.
Jaunums!!: Kristāls un Mitoloģija · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Kristāls un Molekula · Redzēt vairāk »
Monokristāls
kvarca monokristāls Monokristāls ir atsevišķs kristāls, kuram ir viens nepārtraukts kristālrežģis.
Jaunums!!: Kristāls un Monokristāls · Redzēt vairāk »
Pjezoelektriskais efekts
Pjezoelektriskais efekts (no sengrieķu πιέζω (piézō) — 'saspiest') ir parādība, kuru nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos).
Jaunums!!: Kristāls un Pjezoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Jaunums!!: Kristāls un Polimēri · Redzēt vairāk »
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Jaunums!!: Kristāls un Putekļi · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Kristāls un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Jaunums!!: Kristāls un Sāls · Redzēt vairāk »
Skaldnība
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.
Jaunums!!: Kristāls un Skaldnība · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Kristāls un Spiediens · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Kristāls un Stikls · Redzēt vairāk »
Vara(II) sulfāts
Vara(II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.
Jaunums!!: Kristāls un Vara(II) sulfāts · Redzēt vairāk »
Vārglāze
Vārglāze ar ūdeni Dažāda izmēra vārglāzes Vārglāze ir cilindriskas formas laboratorijas trauks no plāna stikla, ar plakanu dibenu un "snīpīti" šķidruma noliešanai.
Jaunums!!: Kristāls un Vārglāze · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Kristāls un Viela · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Kristāls un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
