Satura rādītājs
30 attiecības: Alfa daļiņa, Alfa sabrukšana, Antidaļiņa, Atoma kodols, Bēta daļiņa, Bēta sabrukšana, Elektrons, Elektronvolts, Elementārdaļiņa, Enerģijas nezūdamības likums, Enriko Fermi, Gaismas gads, Gravitācija, Grieķu alfabēts, Kodolfizika, Kvantu mehānika, Līze Meitnere, Leptoni, Matērija, Mions, Nilss Bors, Nobela prēmija fizikā, Pārnova, Pozitrons, Saule, Spins, Svins, Tau daļiņa, Vājā mijiedarbība, Volfgangs Pauli.
- Elementārdaļiņas
- Tumšā matērija
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Skatīt Neitrīno un Alfa daļiņa
Alfa sabrukšana
Alfa sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izstarota alfa daļiņa jeb hēlija atoma kodols.
Skatīt Neitrīno un Alfa sabrukšana
Antidaļiņa
Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.
Skatīt Neitrīno un Antidaļiņa
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Skatīt Neitrīno un Atoma kodols
Bēta daļiņa
β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.
Skatīt Neitrīno un Bēta daļiņa
Bēta sabrukšana
Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.
Skatīt Neitrīno un Bēta sabrukšana
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Neitrīno un Elektrons
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Skatīt Neitrīno un Elektronvolts
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Neitrīno un Elementārdaļiņa
Enerģijas nezūdamības likums
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.
Skatīt Neitrīno un Enerģijas nezūdamības likums
Enriko Fermi
Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.
Skatīt Neitrīno un Enriko Fermi
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Skatīt Neitrīno un Gaismas gads
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Neitrīno un Gravitācija
Grieķu alfabēts
Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.
Skatīt Neitrīno un Grieķu alfabēts
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Skatīt Neitrīno un Kodolfizika
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Skatīt Neitrīno un Kvantu mehānika
Līze Meitnere
Līze Meitnere (dzimusi, mirusi) bija austriešu fiziķe.
Skatīt Neitrīno un Līze Meitnere
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Skatīt Neitrīno un Leptoni
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Skatīt Neitrīno un Matērija
Mions
Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).
Skatīt Neitrīno un Mions
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Skatīt Neitrīno un Nilss Bors
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Skatīt Neitrīno un Nobela prēmija fizikā
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Skatīt Neitrīno un Pārnova
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Skatīt Neitrīno un Pozitrons
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Neitrīno un Saule
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Skatīt Neitrīno un Spins
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Skatīt Neitrīno un Svins
Tau daļiņa
Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.
Skatīt Neitrīno un Tau daļiņa
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Skatīt Neitrīno un Vājā mijiedarbība
Volfgangs Pauli
Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.
Skatīt Neitrīno un Volfgangs Pauli
Skatīt arī
Elementārdaļiņas
- B kvarks
- C kvarks
- D kvarks
- Elektrons
- Elementārdaļiņa
- Fotons
- Gluons
- Higsa bozons
- Kvarki
- Leptoni
- Neitrīno
- Pozitrons
- S kvarks
- T kvarks
- Tau daļiņa
- U kvarks
Tumšā matērija
- Euclid
- Neitrīno
- Tumšā matērija
- Wukong