Satura rādītājs
23 attiecības: Ahillejs un bruņurupucis, Aristotelis, Dievs, Dimensija, Filozofija, Fizika, Fraktālis, Kantora putekļi, Kopa, Laiks, Līnija, Loģika, Mandelbrota kopa, Matemātika, Matemātiskā analīze, Psiholoģija, Punkts (ģeometrija), Reāls skaitlis, Robeža (matemātika), Telpa, Teoloģija, Virsma, Zēnons Elejietis.
- Jēdzieni loģikā
- Matemātikas filozofija
Ahillejs un bruņurupucis
Ahilleja un bruņurupuča paradokss ir viens no daudzajiem pazīstamajiem, aplamajiem secinājumiem, kurus radījis grieķu filozofs Zēnons Elejietis.
Skatīt Bezgalība un Ahillejs un bruņurupucis
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Skatīt Bezgalība un Aristotelis
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Skatīt Bezgalība un Dievs
Dimensija
punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.
Skatīt Bezgalība un Dimensija
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Bezgalība un Filozofija
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Bezgalība un Fizika
Fraktālis
brokoļu) šķirne Fraktālis (no — 'sašķelts, sadalīts') ir ģeometriska figūra, kura sastāv no vairākām (principā bezgalīgi daudzām) daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā.
Skatīt Bezgalība un Fraktālis
Kantora putekļi
Kantora putekļi jeb Kantora kopa ir figūra, kuru iegūst, ņemot vienu vienību garu slēgtu nogriezni un izmetot tā vidējo trešdaļu (bez galapunktiem), pēc tam minēto izmešanu veicot ar pāri palikušajiem diviem slēgtajiem nogriežņiem, pēc tam to pašu veicot ar četriem pāri palikušajiem nogriežņiem utt.
Skatīt Bezgalība un Kantora putekļi
Kopa
Kopa matemātikā ir dažādu atsevišķu objektu apvienojums vienā veselumā.
Skatīt Bezgalība un Kopa
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Bezgalība un Laiks
Līnija
Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.
Skatīt Bezgalība un Līnija
Loģika
Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.
Skatīt Bezgalība un Loģika
Mandelbrota kopa
Mandelbrota kopas krāsains attēls Mandelbrota kopa ir punktu kopa kompleksajā plaknē, kuras robeža ir fraktālis (šo robežu sauc par Mandelbrota līkni).
Skatīt Bezgalība un Mandelbrota kopa
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Skatīt Bezgalība un Matemātika
Matemātiskā analīze
Matemātiskā analīze, ko reizēm sauc vienkārši par analīzi, ir matemātikas apakšnozare, kuras pamatā ir bezgalīgi maza lieluma rēķini, un tā ir daļa no "tīrās matemātikas".
Skatīt Bezgalība un Matemātiskā analīze
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Skatīt Bezgalība un Psiholoģija
Punkts (ģeometrija)
Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.
Skatīt Bezgalība un Punkts (ģeometrija)
Reāls skaitlis
Reālo skaitļu ass. Reālie skaitļi ir visbiežāk lietotais skaitļu veids.
Skatīt Bezgalība un Reāls skaitlis
Robeža (matemātika)
Grafiks funkcijai, kuras vērtība ''f(x)'', argumentam ''x'' pārsniedzot vērtību ''S'', atrodas attālumā ''ε'' no ''L'' Matemātikā robeža ir vērtība, uz kuru tiecas funkcija vai skaitļu virknes elementi.
Skatīt Bezgalība un Robeža (matemātika)
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Skatīt Bezgalība un Telpa
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Skatīt Bezgalība un Teoloģija
Virsma
Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.
Skatīt Bezgalība un Virsma
Zēnons Elejietis
Zēnons Elejietis (ap 490 p. m.e. — ap 430 p. m.e.) bija natūrfilozofs Senajā Grieķijā, Parmenīda skolnieks.
Skatīt Bezgalība un Zēnons Elejietis
Skatīt arī
Jēdzieni loģikā
- A priori un a posteriori
- Akcidence
- Aksioma
- Antinomija
- Bezgalība
- Definīcija
- Fakts
- Indukcija (izziņas metode)
- Kopa
- Nosaukums
- Paradokss
- Patiesība
- Premisa
- Presuppozīcija
- Racionalitāte
- Spriešana
- Teorēma
- Īstenība
Matemātikas filozofija
- Bezgalība
- Matemātiskā loģika
- Īstenība
Zināms kā Bezgalība (matemātikā), .