Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Ahillejs un bruņurupucis, Aristotelis, Dievs, Dimensija, Filozofija, Fizika, Fraktālis, Kantora putekļi, Kopa, Laiks, Līnija, Loģika, Mandelbrota kopa, Matemātika, Matemātiskā analīze, Psiholoģija, Punkts (ģeometrija), Reāls skaitlis, Robeža (matemātika), Telpa, Teoloģija, Virsma, Zēnons Elejietis.
Ahillejs un bruņurupucis
Ahilleja un bruņurupuča paradokss ir viens no daudzajiem pazīstamajiem, aplamajiem secinājumiem, kurus radījis grieķu filozofs Zēnons Elejietis.
Jaunums!!: Bezgalība un Ahillejs un bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Bezgalība un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Jaunums!!: Bezgalība un Dievs · Redzēt vairāk »
Dimensija
punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Bezgalība un Dimensija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Bezgalība un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Bezgalība un Fizika · Redzēt vairāk »
Fraktālis
brokoļu) šķirne Fraktālis (no — 'sašķelts, sadalīts') ir ģeometriska figūra, kura sastāv no vairākām (principā bezgalīgi daudzām) daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā.
Jaunums!!: Bezgalība un Fraktālis · Redzēt vairāk »
Kantora putekļi
Kantora putekļi jeb Kantora kopa ir figūra, kuru iegūst, ņemot vienu vienību garu slēgtu nogriezni un izmetot tā vidējo trešdaļu (bez galapunktiem), pēc tam minēto izmešanu veicot ar pāri palikušajiem diviem slēgtajiem nogriežņiem, pēc tam to pašu veicot ar četriem pāri palikušajiem nogriežņiem utt.
Jaunums!!: Bezgalība un Kantora putekļi · Redzēt vairāk »
Kopa
Kopa matemātikā ir dažādu atsevišķu objektu apvienojums vienā veselumā.
Jaunums!!: Bezgalība un Kopa · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Bezgalība un Laiks · Redzēt vairāk »
Līnija
Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.
Jaunums!!: Bezgalība un Līnija · Redzēt vairāk »
Loģika
Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.
Jaunums!!: Bezgalība un Loģika · Redzēt vairāk »
Mandelbrota kopa
Mandelbrota kopas krāsains attēls Mandelbrota kopa ir punktu kopa kompleksajā plaknē, kuras robeža ir fraktālis (šo robežu sauc par Mandelbrota līkni).
Jaunums!!: Bezgalība un Mandelbrota kopa · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Bezgalība un Matemātika · Redzēt vairāk »
Matemātiskā analīze
Matemātiskā analīze, ko reizēm sauc vienkārši par analīzi, ir matemātikas apakšnozare, kuras pamatā ir bezgalīgi maza lieluma rēķini, un tā ir daļa no "tīrās matemātikas".
Jaunums!!: Bezgalība un Matemātiskā analīze · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Bezgalība un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Punkts (ģeometrija)
Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.
Jaunums!!: Bezgalība un Punkts (ģeometrija) · Redzēt vairāk »
Reāls skaitlis
Reālo skaitļu ass. Reālie skaitļi ir visbiežāk lietotais skaitļu veids.
Jaunums!!: Bezgalība un Reāls skaitlis · Redzēt vairāk »
Robeža (matemātika)
Grafiks funkcijai, kuras vērtība ''f(x)'', argumentam ''x'' pārsniedzot vērtību ''S'', atrodas attālumā ''ε'' no ''L'' Matemātikā robeža ir vērtība, uz kuru tiecas funkcija vai skaitļu virknes elementi.
Jaunums!!: Bezgalība un Robeža (matemātika) · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Bezgalība un Telpa · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Bezgalība un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Virsma
Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.
Jaunums!!: Bezgalība un Virsma · Redzēt vairāk »
Zēnons Elejietis
Zēnons Elejietis (ap 490 p. m.e. — ap 430 p. m.e.) bija natūrfilozofs Senajā Grieķijā, Parmenīda skolnieks.
Jaunums!!: Bezgalība un Zēnons Elejietis · Redzēt vairāk »
