Satura rādītājs
14 attiecības: Bozoni, Elektromagnētisms, Elementārdaļiņa, Fizika, Fotons, Fundamentālā mijiedarbība, Gluons, Gravitācija, Gravitons, Higsa bozons, Masa, Standartmodelis, Stiprā mijiedarbība, Vājā mijiedarbība.
- Bozoni
- Elementārdaļiņu fizika
Bozoni
Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.
Skatīt Nesējdaļiņas un Bozoni
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Skatīt Nesējdaļiņas un Elektromagnētisms
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Nesējdaļiņas un Elementārdaļiņa
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Nesējdaļiņas un Fizika
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Nesējdaļiņas un Fotons
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Skatīt Nesējdaļiņas un Fundamentālā mijiedarbība
Gluons
Gluons (no — 'līme') ir nesējdaļiņa, kura pārnes stipro spēku no viena kvarka uz otru un liek atomu kodolos kvarkiem turēties kopā protonos un neitronos.
Skatīt Nesējdaļiņas un Gluons
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Nesējdaļiņas un Gravitācija
Gravitons
Gravitons ir nesējdaļiņa, kas pārnes gravitācijas spēku starp visām Visuma daļiņām, arī starp pašiem gravitoniem.
Skatīt Nesējdaļiņas un Gravitons
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Skatīt Nesējdaļiņas un Higsa bozons
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Nesējdaļiņas un Masa
Standartmodelis
Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.
Skatīt Nesējdaļiņas un Standartmodelis
Stiprā mijiedarbība
Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.
Skatīt Nesējdaļiņas un Stiprā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Skatīt Nesējdaļiņas un Vājā mijiedarbība