Ātrāk nekā pārlūku!
77 attiecības: Aļģes, Abava, Aiviekste, Alūksne, Atsegums, Augšdevons, Austrumeiropas platforma, Baltijas jūra, Baltijas sineklīze, Baltkrievija, Betons, Bruņuzivis, Daugava, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Dzelzsbetons, Fācija, Frānas stāvs, Galvenais devona lauks, Galvkāji, Gauja, Gliemeži, Gliemeņvēži, Gliemenes, Iča, Ieži, Jūras lilijas, Jūras transgresija, Jēkabpils, Kaļķakmens, Karotāža, Karsta process, Katlešu svīta, Kūkova, Kira, Kranciems, Kvartārs, Latvija, Latvijas ieliece, Lauce, Lielā Jugla, Lietuva, Lingula, Lingulīdu kārta, Ludza, Mazā Jugla, Māls, Mēmele, Ogre (upe), ..., Oliņkalns, Pāvilosta, Pļaviņas, Pļaviņu ūdenskrātuve, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Pleckāji, Pleskavas apgabals, Plordosteji, Rīga, Rīgas Kongresu nams, Rūpniecība, Rītupe, Rēzekne, Rugozas, Salaspils svīta, Saulkalne, Sūkļi, Skaistkalne, Slēdzenes pleckāji, Smilšakmens, Stromatoporas, Tebra, Vāda, Veļikaja, Venta, Vitālijs Sorokins, Ziemeļsusēja. Izvērst indekss (27 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Aļģes · Redzēt vairāk »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Daugavas svīta un Abava · Redzēt vairāk »
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Aiviekste · Redzēt vairāk »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Alūksne · Redzēt vairāk »
Atsegums
Atsegums ir redzama iežu daļa, kas atsegta Zemes virspusē.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Atsegums · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Betons
Betona liešana Tilts, kas celts no betona Betons ir mākslīgā akmens celtniecības materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktām saistvielām (cements un citas vielas), ūdenim un pildvielām.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Betons · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Daugava · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Dzelzsbetons
Dzelzsbetona konstrukcijas izveide Dzelzsbetons ir celtniecības materiāls, kas sastāv no betona un tērauda (armatūras vai citi materiāli) stiegrojuma apvienojuma.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Dzelzsbetons · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Fācija · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Galvenais devona lauks
Galvenais devona lauks (iekrāsots brūnā krāsā). Galvenais devona lauks (GDL) ir teritorija Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos, kurā devona perioda nogulumi iziet virspusē un ir segti vienīgi ar kvartāra nogulumiem.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Galvenais devona lauks · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Gauja · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Iča
Iča ir upe Latvijā, tā ietilpst Daugavas baseinā un ir viena no Aiviekstes labā krasta pietekām.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Iča · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Daugavas svīta un Ieži · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Karotāža
Karotāža ir ģeofiziska pētījumu metode, kas tiek veikta urbumos, lai sadalītu un korelētu ģeoloģiskos griezumus, izlūkotu un konstatētu zemes slāņkopas ar naftu, gāzi, akmeņoglēm, radioaktīvajām, polimetālu vai dzelzs rūdām, noteiktu slāņu dziļumus, biezumu un uzbūvi, kā arī risinātu citus ģeoloģiskus uzdevumus.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Karotāža · Redzēt vairāk »
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Karsta process · Redzēt vairāk »
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Jaunums!!: Daugavas svīta un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »
Kūkova
Kūkova (saukta arī Kokava, Kuhva, Kukva) ir upe, kas Latvijā tek caur Ludzas un Balvu novadiem, Krievijā tek pa Pleskavas apgabalu, tai skaitā bijušo Latvijas teritoriju (Abrenes apriņķi).
Jaunums!!: Daugavas svīta un Kūkova · Redzēt vairāk »
Kira
Kira var būt.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Kira · Redzēt vairāk »
Kranciems
Kranciems ir apdzīvota vieta Ogres novada Tīnūžu pagastā pie Mazās Juglas, 5 km no Tīnūžiem.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Kranciems · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »
Lauce
Lauce (arī Laucese, Laucesīte, agrāk Sece, Sezze) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Lauce · Redzēt vairāk »
Lielā Jugla
Lielā Jugla ir upe Latvijā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Lielā Jugla · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lingula
Lingula ir pleckāju ģints no Lingulīdu kārtas.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Lingula · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Ludza · Redzēt vairāk »
Mazā Jugla
Mazā Jugla ir upe Latvijā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Mazā Jugla · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Mēmele · Redzēt vairāk »
Ogre (upe)
Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Ogre (upe) · Redzēt vairāk »
Oliņkalns
Daugava starp Oliņkalnu (kreisajā pusē) un Sēlpili (labajā pusē). V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866. Oliņkalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Oliņkalns · Redzēt vairāk »
Pāvilosta
Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos, Dienvidkurzemes novadā pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), attālumā no novada centra Grobiņas, (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Pāvilosta · Redzēt vairāk »
Pļaviņas
Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Pļaviņas · Redzēt vairāk »
Pļaviņu ūdenskrātuve
Pļaviņu ūdenskrātuve ir hidroelektrostacijas darbībai izveidota mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Pļaviņu ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Pēteris Liepiņš (ģeologs)
Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).
Jaunums!!: Daugavas svīta un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Plordosteji
Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Plordosteji · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Kongresu nams
Rīgas Kongresu nams ir momumentāla trīs stāvus augsta mūra ēka.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Rīgas Kongresu nams · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Rītupe
Rītupe (saukta arī Ūdrāja, Utreja, Iudrupe) ir Veļikajas pieteka.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Rītupe · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rugozas
Rugozas (Rugosa) jeb tetrakoraļļi (Tetracorallia) ir izmirušu koraļļpolipu apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Rugozas · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Saulkalne
Saulkalne ir apdzīvota vieta Salaspils novada Salaspils pagasta dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Saulkalne · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Skaistkalne · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Stromatoporas
Stromatoporas jeb stromatoporoidejas (Stromatoporoidea) ir izmirušu koloniālu jūras bezmugurkaulnieku grupa ar ne visai skaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Stromatoporas · Redzēt vairāk »
Tebra
Tebra ir Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Tebra · Redzēt vairāk »
Vāda
Vāda (arī Vjada, Vēda) ir upe Latvijā un Krievijā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Vāda · Redzēt vairāk »
Veļikaja
Veļikaja, latviski arī Mude, Mudava un Mudve, ir upe Pleskavas apgabalā, kura ietek Pleskavas ezerā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Veļikaja · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Venta · Redzēt vairāk »
Vitālijs Sorokins
Vitālijs Sorokins bija Latvijas ģeologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1972), ģeoloģijas zinātņu doktors (1993), Latvijas Universitātes vies-asociētais profesors.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Vitālijs Sorokins · Redzēt vairāk »
Ziemeļsusēja
Ziemeļsusēja (arī Mazā Susēja) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Daugavas svīta un Ziemeļsusēja · Redzēt vairāk »
