Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Aleksandrs I Batenbergs, Boļševiki, Bulgāri, Bulgārijas Karaliste, Centrālās lielvalstis, Emigrācija, Gabrova, Kislovodska, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1877—1878), Latviešu strēlnieki, Nāvessods, Osmaņu impērija, Otrais Balkānu karš, Pirmais Balkānu karš, Pjatigorska, Rumānijas Karaliste, Sanktpēterburga, Slivenas apgabals, Valsts apvērsums, Ziemassvētku kaujas, 12. armija (Krievijas Impērija).
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Karaliste
Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Emigrācija
Emigrācija (— ‘izceļošana’) ir piespiedu vai brīvprātīga izceļošana no savas valsts.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Emigrācija · Redzēt vairāk »
Gabrova
Hidroelektrostacija Gabrovā XX gadsimta sākumā Gabrova ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts centrālajā daļā, Balkānu Stara Planinas kalnu grēdas ziemeļu nogāzē pie Šipkas pārejas abos Jantras upes krastos, stiepjoties gar to vairāk kā 25 km garumā un tādējādi kļūstot par Bulgārijas garāko pilsētu.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Gabrova · Redzēt vairāk »
Kislovodska
Kislovodska ir pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Kislovodska · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1877—1878)
Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Nāvessods
Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu — pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Nāvessods · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais Balkānu karš
Otrais Balkānu karš bija militārs konflikts, kurš sākās 1913.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Otrais Balkānu karš · Redzēt vairāk »
Pirmais Balkānu karš
Bulgāru karavīru uzbrukums turku pozīcijām. Pirmais Balkānu karš bija karš, kurā Balkānu savienības valstis Bulgārijas karaliste, Grieķijas Karaliste, Serbijas karaliste un Melnkalnes Karaliste no līdz karoja pret Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Pirmais Balkānu karš · Redzēt vairāk »
Pjatigorska
Pjatigorska ir pilsēta Krievijas Federācijas Stavropoles novadā, Ziemeļkaukāza federālā apgabala galvaspilsēta.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Pjatigorska · Redzēt vairāk »
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Rumānijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Slivenas apgabals
Slivenas apgabals ir apgabals Bulgārijas centrālajā daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Slivenas — vārdā.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Slivenas apgabals · Redzēt vairāk »
Valsts apvērsums
Valsts apvērsums jeb pučs ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Valsts apvērsums · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Jaunums!!: Radko Dmitrijevs un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dimitriev, Radko Dimitriev, Radko Dimitrijevs, Radko Radko-Dmitrijevs.
