Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Centrālās lielvalstis

Indekss Centrālās lielvalstis

Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.

Satura rādītājs

  1. 55 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Antante, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Austrija, Austroungārija, Baltijas provinces, Baltkrievijas Tautas Republika, Beļģija, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bosnijas krīze, Bresta (Baltkrievija), Brestļitovskas miera līgums, Bulgārijas Karaliste, Džihāds, Dublina, Francijas Trešā republika, Francis Jozefs I Hābsburgs, Iskolats, Itālijas Karaliste (1861—1946), Kompjeņas pamiers, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas SFPR, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Lieldienu sacelšanās, Lielvalsts, Lietuvas karaliste (1918), Maķedonija (reģions), Mehmeds V, Mudrosas pamiers, Oberosts, Osmaņu impērija, Otrais Balkānu karš, Palestīna, Pirmais pasaules karš, Polijas Karaliste (1916—1918), Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas apriņķis, Rumānija, Sīrija, Serbijas karaliste, Somijas lielhercogiste, Sultāns, Trejsavienība (1882), Ukrainas Tautas Republika, Ukrainas Valsts, Ungārija, ... Izvērst indekss (5 vairāk) »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Amerikas Savienotās Valstis

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Antante

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Apvienotā Karaliste

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Austrija

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Austroungārija

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Baltijas provinces

Baltkrievijas Tautas Republika

Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Baltkrievijas Tautas Republika

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Beļģija

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Berlīnes papildvienošanās (1918)

Bosnijas krīze

Balkānu robežas pēc 1878. gada Bosnija un Hercegovina un Novi Pazar sandžaks Turcija spiesta noskatīties uz teritoriju zaudēšanu Bosnijas krīze izvērsās 1908.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Bosnijas krīze

Bresta (Baltkrievija)

Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Bresta (Baltkrievija)

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).

Skatīt Centrālās lielvalstis un Brestļitovskas miera līgums

Bulgārijas Karaliste

Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Bulgārijas Karaliste

Džihāds

Džihāds (arābu جهاد, kas cēlies no saknes jhd 'censties, pūlēties, cīnīties') ir plašs un dažādi interpretējams jēdziens islāmā, kas parādās Korānā un hadītos.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Džihāds

Dublina

Dublina () ir Īrijas galvaspilsēta un šīs valsts lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Dublina

Francijas Trešā republika

Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Francijas Trešā republika

Francis Jozefs I Hābsburgs

Francis Jozefs I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Austroungārijas zemju valdnieks.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Francis Jozefs I Hābsburgs

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Iskolats

Itālijas Karaliste (1861—1946)

Itālijas Karaliste bija valsts, kas izveidojās 1861.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Itālijas Karaliste (1861—1946)

Kompjeņas pamiers

Kompjeņas pamiers var būt.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Kompjeņas pamiers

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Krievijas Impērija

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Skatīt Centrālās lielvalstis un Krievijas PFSR

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Krievijas SFPR

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Kurzemes guberņa

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Latgale

Lieldienu sacelšanās

Lieldienu sacelšanās bija bruņotas sacelšanās Īrijā Lieldienu nedēļā 1916.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Lieldienu sacelšanās

Lielvalsts

Pasaules lielvalstu attīstība (no 1815) Lielvalsts jeb lielvara ir valsts vai valstu savienība, kurai ir izcils ģeopolitisks stāvoklis starptautiskajās attiecībās.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Lielvalsts

Lietuvas karaliste (1918)

Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Lietuvas karaliste (1918)

Maķedonija (reģions)

Aptuvena Maķedonijas reģiona teritorija iezīmēta ar raustītu līniju Maķedonija ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions Balkānos.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Maķedonija (reģions)

Mehmeds V

Centrālo lielvalstu valdnieki: Vācijas Vilhelms II, Osmaņu impērijas Mehmeds V un Austroungārijas Francis Jozefs. Mehmeds V (turku valodā: Mehmed V Reşad vai Reşat Mehmet) (1844. gada 2. novembris — 1918. gada 3. jūlijs), Osmaņu impērijas 35.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Mehmeds V

Mudrosas pamiers

Dardaneļu operācijas laikā, 1915. Mudrosas pamiers noslēgts 1918.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Mudrosas pamiers

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Skatīt Centrālās lielvalstis un Oberosts

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Osmaņu impērija

Otrais Balkānu karš

Otrais Balkānu karš bija militārs konflikts, kurš sākās 1913.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Otrais Balkānu karš

Palestīna

Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Palestīna

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Pirmais pasaules karš

Polijas Karaliste (1916—1918)

Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Polijas Karaliste (1916—1918)

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Polijas—Lietuvas ūnija

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Rīgas apriņķis

Rumānija

Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Rumānija

Sīrija

Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Sīrija

Serbijas karaliste

Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Serbijas karaliste

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Somijas lielhercogiste

Sultāns

Sultāns (arābu valodā: سلطان) ir islāma nosaukums ar vairākām vēsturiskām nozīmēm.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Sultāns

Trejsavienība (1882)

Trejsavienībai veltīta medaļa, uz kuras attēloti trīs savienības valstu monarhi Trejsavienība bija militārā un politiskā savienība starp Vācijas impēriju, Austroungāriju un Itālijas karalisti, kuru izveidoja 1882.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Trejsavienība (1882)

Ukrainas Tautas Republika

Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Ukrainas Tautas Republika

Ukrainas Valsts

Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Ukrainas Valsts

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Ungārija

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Vācijas Impērija

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Vidzemes guberņa

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Skatīt Centrālās lielvalstis un Vilhelms II Hoencollerns

1918. gads

1918.

Skatīt Centrālās lielvalstis un 1918. gads

3. marts

3.

Skatīt Centrālās lielvalstis un 3. marts

Zināms kā Centrālie Spēki, Centrālās valstis, Četrsavienība.

, Vācijas Impērija, Vidzemes guberņa, Vilhelms II Hoencollerns, 1918. gads, 3. marts.