Ātrāk nekā pārlūku!
52 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Arnolds Spekke, Ūsimā, Ļeņingradas apgabals, Ēriks XIV Vāsa, Edgars Dunsdorfs, Eduskunta, Februāra revolūcija, Gustavs I, Gustavs IV Ādolfs, Helsinki, Hemēnlinna, Jaunie laiki, Juhans III, Karēlijas Republika, Katrīna Jagailiete, Kņazs, Krievija, Krievijas Impērija, Kuopio, Kuopio guberņa, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Magnuss IV, Mikeli, Napoleona kari, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Oulu, Pārkrievošana, Princis, Sigismunds II Augusts, Somija, Somijas krusta kari, Somijas senāts, Turku, Valsts nodevība, Vāsa (pilsēta), Viborga, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1809. gads, 1825. gads, 1855. gads, 1856. gads, 1881. gads, 1894. gads, 1899. gads, 1905. gada revolūcija, ..., 1917. gads, 6. decembris. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »
Ūsimā
Ūsimā (— ‘Jaunā zeme’) ir viens no Somijas reģioniem valsts dienvidos Somu līča krastā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ūsimā · Redzēt vairāk »
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Ēriks XIV Vāsa
Ēriks XIV Vāsa, arī Eriks XIV (1533-1577), bija Zviedrijas karalis no 1560.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ēriks XIV Vāsa · Redzēt vairāk »
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »
Eduskunta
Eduskunta (jeb Suomen eduskunta, jeb Finlands riksdag) ir Somijas parlaments.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Eduskunta · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Gustavs I
Gustavs I (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1523.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Gustavs I · Redzēt vairāk »
Gustavs IV Ādolfs
Gustavs IV Ādolfs (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1792.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Gustavs IV Ādolfs · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Helsinki · Redzēt vairāk »
Hemēnlinna
Hemēnlinna ir pilsēta Somijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Hemēnlinna · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Juhans III · Redzēt vairāk »
Karēlijas Republika
Karēlijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Karēlijas Republika · Redzēt vairāk »
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kņazs · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kuopio
Kuopio ir pilsēta Somija vidienē, atrodas no galvaspilsētas Helsinkiem Ziemeļsavo reģionā, un ir lielākā reģiona pilsēta.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kuopio · Redzēt vairāk »
Kuopio guberņa
Somijas Lielhercogistes Kuopio guberņas karte, 1913. gads Kuopio guberņa (somu: Kuopion lääni) bija Somijas Lielhercogistes guberņa Krievijas Imperijas sastāvā un Somijas province no 1831.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kuopio guberņa · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Livonija · Redzēt vairāk »
Magnuss IV
Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Magnuss IV · Redzēt vairāk »
Mikeli
Mikeli vai Sanktmihela ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidu centrālajā daļā, Dienvidsavo un Austrumsomijas lēnes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Mikeli · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Oulu
Oulu ir pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona centrs, līdz 2009.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Oulu · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Princis
Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Princis · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Somijas senāts
Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas senāts · Redzēt vairāk »
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Turku · Redzēt vairāk »
Valsts nodevība
Amerikas pilsoņu kara karikatūra ''Nodevēja liktenis'' Valsts nodevība ir noziegums, ko izdarījis pilsonis, apzināti vēršoties pret savas valsts suverenitāti.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Valsts nodevība · Redzēt vairāk »
Vāsa (pilsēta)
Vāsa ir Somijas pilsēta un pašvaldība Botnijas līča krastā, Pohjanmā reģiona centrs.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Vāsa (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Viborga · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1809. gads
1809.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1809. gads · Redzēt vairāk »
1825. gads
1825.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1825. gads · Redzēt vairāk »
1855. gads
1855.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1855. gads · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1856. gads · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1881. gads · Redzēt vairāk »
1894. gads
1894.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1894. gads · Redzēt vairāk »
1899. gads
1899.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1899. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1917. gads · Redzēt vairāk »
6. decembris
6.
Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 6. decembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Somijas Lielhercogiste, Somijas hercogiste, Somijas hercogs, Somijas lielhercogi, Somijas lielhercogs, Somijas lielkņaziste.
