Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Somijas lielhercogiste

Indekss Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

47 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Arnolds Spekke, Ļeņingradas apgabals, Edgars Dunsdorfs, Eduskunta, Februāra revolūcija, Gustavs I, Gustavs IV Ādolfs, Helsinki, Jaunie laiki, Juhans III, Karēlijas Republika, Katrīna Jagailiete, Kņazs, Krievija, Krievijas Impērija, Kuopio, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Magnuss IV, Mikeli, Napoleona kari, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Oulu, Princis, Rusifikācija, Sigismunds II Augusts, Somija, Somijas krusta kari, Somijas Senāts, Turku, Vāsa (pilsēta), Viborga, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1809. gads, 1825. gads, 1855. gads, 1856. gads, 1881. gads, 1894. gads, 1899. gads, 1905. gada revolūcija, 1917. gads, 6. decembris.

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1855.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas imperators (1881 — 1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Arnolds Spekke

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas apgabals

Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Eduskunta

Eduskunta (jeb Suomen eduskunta, jeb Finlands riksdag) ir Somijas parlaments.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Eduskunta · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Putilova fabrikas strādnieču demonstrācija revolūcijas dienās Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Gustavs I

Gustavs I; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1523. gada līdz nāvei 1560. gadā. No 1521. gada dēvēja sevi par valsts protektoru (Rikshövitsman) un izvirzījās par Zviedrijas līderi pēc Stokholmas asinspirts 1520. gadā, vadīdams zviedrus Zviedrijas neatkarības karā pret Dānijas karali Kristiānu II. Kara rezultātā tika likvidēta Kalmāras ūnija un Zviedrijā nodibināta mantojama monarhija, augstmaņu demokrātijas vietā. Kļūdams par karali, valdīja stingru roku, apspiezdams vairākas sacelšanās (Dalarnā, Vesterjētlandē un Smolandē). No 1527. gada veica luterisma ieviešanu Zviedrijā un katoļu baznīcas mantas konfiskāciju. 1526. gadā nodibināja vienu no vecākajiem pasaules orķestriem Karalisko galma kapellu (Kungliga Hovkapellet). Dažkārt vērtēts kā tirāns, tomēr uzskatāms par mūsdienu Zviedrijas pamatlicēju. Pēc leģendas pirmo atbalstu cīņai pret dāņiem Gustavs guva Dalarnā, kad jau bija devies ceļā uz Norvēģiju. Viņu panāca divi sūtņi uz slēpēm, aicinādami vadīt cīņu pret dāņiem. Šī notikuma piemiņai mūsdienās notiek populārās Vasaloppet 90 kilometru slēpošanas sacensības.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Gustavs I · Redzēt vairāk »

Gustavs IV Ādolfs

Gustavs IV Ādolfs (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1792.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Gustavs IV Ādolfs · Redzēt vairāk »

Helsinki

Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Helsinki · Redzēt vairāk »

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki, precīzāk, Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Juhans III · Redzēt vairāk »

Karēlijas Republika

Karēlijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Karēlijas Republika · Redzēt vairāk »

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. Kъnedzь - radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs;, slov. Kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kņazs · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kuopio

Kuopio ir Somijas pilsēta, kas atrodas 400 km no galvaspilsētas Helsinkiem Ziemeļsavo reģionā, un ir lielākā reģiona pilsēta.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Kuopio · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Livonija · Redzēt vairāk »

Magnuss IV

Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Magnuss IV · Redzēt vairāk »

Mikeli

Mikkeli vai Sanktmihela ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidu centrālajā daļā, Dienvidsavo un Austrumsomijas lēnes administratīvais centrs.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Mikeli · Redzēt vairāk »

Napoleona kari

Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Napoleona kari · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis (no 1829), Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas imperators (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Oulu

Oulu ir pilsēta Somijā - Oulu lēnes centrs.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Oulu · Redzēt vairāk »

Princis

Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no  — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Princis · Redzēt vairāk »

Rusifikācija

Rusifikācija (.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Rusifikācija · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somija · Redzēt vairāk »

Somijas krusta kari

Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Somijas Senāts

Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Somijas Senāts · Redzēt vairāk »

Turku

left Turku ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Turku · Redzēt vairāk »

Vāsa (pilsēta)

Vāsa ir Somijas pilsēta un pašvadība Botnijas līča krastā, Pohjanmā reģiona centrs.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Vāsa (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Viborga

Viborga (no), līdz 1944.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Viborga · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1809. gads

1809.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1809. gads · Redzēt vairāk »

1825. gads

1825.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1825. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija

1905.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 1917. gads · Redzēt vairāk »

6. decembris

6.

Jaunums!!: Somijas lielhercogiste un 6. decembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Somijas hercogiste, Somijas lielhercogs, Somijas lielkņaziste.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »