Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Livonija

Indekss Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Satura rādītājs

  1. 253 attiecības: Aizkraukle, Aizkraukles komtureja, Aizkraukles viduslaiku pils, Aizpute, Aizputes ordeņa pils, Alūksnes komturi, Alūksnes viduslaiku pils, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Antverpene, Astronomija, Augstrozes pils, Aviņona, Ļubļinas ūnija, Žemaitija, Ēdoles pils, Ērģemes pils, Ērgļu viduslaiku pils, Ārlavas pils, Bauskas fogti, Bauskas pils, Bērzaunes pils, Borkholmas pils, Brandenburgas Vilhelms, Brēmenes arhibīskapi, Bukultu pils, Burtnieku pils, Cēsis, Cēsu komturi un fogti, Cēsu pils, Cesvaines pils, Daugavas līvi, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavgrīvas komturi, Daugavpils komturi, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dinaburgas pils, Dobeles komturi, Dobeles pils, Doles pilis, Dundagas pils, Durbes viduslaiku pils, Eces pils, Embūtes pilsdrupas, Engure, Etimoloģija, Franke Kerskorfs, Frīdrihs fon Pernšteins, Frīdrihs II Hoenštaufens, ... Izvērst indekss (203 vairāk) »

  2. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
  3. Latvijas ģeogrāfija

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Skatīt Livonija un Aizkraukle

Aizkraukles komtureja

Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.

Skatīt Livonija un Aizkraukles komtureja

Aizkraukles viduslaiku pils

Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.

Skatīt Livonija un Aizkraukles viduslaiku pils

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Skatīt Livonija un Aizpute

Aizputes ordeņa pils

Aizputes ordeņa pils bija viduslaiku pils pie Tebras iepretī viduslaiku Aizputes pilsētai, bet nepiederēja tai.

Skatīt Livonija un Aizputes ordeņa pils

Alūksnes komturi

Alūksnes komtureja (Komth:Marienbg). Alūksnes komturs (vācu: Komtur von Marienburg) bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils pārvaldnieks un karavadonis ordeņa rīkotajos karagājienos.

Skatīt Livonija un Alūksnes komturi

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Skatīt Livonija un Alūksnes viduslaiku pils

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Skatīt Livonija un Alberts fon Bukshēvdens

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Skatīt Livonija un Alberts II (Rīga)

Antverpene

Antverpene ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā.

Skatīt Livonija un Antverpene

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Skatīt Livonija un Astronomija

Augstrozes pils

Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.

Skatīt Livonija un Augstrozes pils

Aviņona

Aviņona ir pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūras Krasta reģionā.

Skatīt Livonija un Aviņona

Ļubļinas ūnija

Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.

Skatīt Livonija un Ļubļinas ūnija

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Skatīt Livonija un Žemaitija

Ēdoles pils

Ēdoles pils fasāde mūsdienās Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.

Skatīt Livonija un Ēdoles pils

Ērģemes pils

Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.

Skatīt Livonija un Ērģemes pils

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Skatīt Livonija un Ērgļu viduslaiku pils

Ārlavas pils

Iespējams, uz Ārlavas pils pamatiem uzbūvētā muižas kungu māja. Ārlavas pils bija senās Vanemas, vēlāk kristiešu Kurzemes bīskapijas pils Ārlavas draudzes novadā.

Skatīt Livonija un Ārlavas pils

Bauskas fogti

Bauskas fogteja (Vgt:Bauske), Dobeles un Jelgavas komturejas (pēc 1525) Bauskas fogti bija Livonijas ordeņa Bauskas fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Skatīt Livonija un Bauskas fogti

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Skatīt Livonija un Bauskas pils

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Skatīt Livonija un Bērzaunes pils

Borkholmas pils

Borkholmas pils rekonstrukcija. Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma). Borkholmas pils jeb Porkuni bīskapa pils bija Rēveles bīskapa pils tagadējā Tapas pagastā Igaunijā.

Skatīt Livonija un Borkholmas pils

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Skatīt Livonija un Brandenburgas Vilhelms

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Skatīt Livonija un Brēmenes arhibīskapi

Bukultu pils

Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.

Skatīt Livonija un Bukultu pils

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Livonija un Burtnieku pils

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Skatīt Livonija un Cēsis

Cēsu komturi un fogti

Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.

Skatīt Livonija un Cēsu komturi un fogti

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Skatīt Livonija un Cēsu pils

Cesvaines pils

Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir historisma stilā celta muižas pils Cesvainē, kas atrodas blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām.

Skatīt Livonija un Cesvaines pils

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Skatīt Livonija un Daugavas līvi

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.

Skatīt Livonija un Daugavgrīvas cietoksnis

Daugavgrīvas komturi

poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Daugavgrīvas komturi bija Livonijas ordeņa Daugavgrīvas komturejas pārvaldnieki.

Skatīt Livonija un Daugavgrīvas komturi

Daugavpils komturi

'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8.

Skatīt Livonija un Daugavpils komturi

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Livonija un Dānija

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Skatīt Livonija un Dānijas karaļu uzskaitījums

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Skatīt Livonija un Dinaburgas pils

Dobeles komturi

Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.

Skatīt Livonija un Dobeles komturi

Dobeles pils

Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.

Skatīt Livonija un Dobeles pils

Doles pilis

Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.

Skatīt Livonija un Doles pilis

Dundagas pils

Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.

Skatīt Livonija un Dundagas pils

Durbes viduslaiku pils

Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.

Skatīt Livonija un Durbes viduslaiku pils

Eces pils

Eces pils torņa drupas (no Broces kolekcijas, 1818). Eces pilsmuižas un pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma, 1827). Eces vasaļa pils bija Livonijas ordeņa vasaļa mūra pils pie senā Tallinas-Narvas lielceļa tagadējā Jehvi pagastā Austrumviru apriņķī Igaunijā.

Skatīt Livonija un Eces pils

Embūtes pilsdrupas

Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830). Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns. Attēla kreisajā augšējā stūrī Embūtes pilskalns. Embūtes muižas kungu māja (1911). Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē.

Skatīt Livonija un Embūtes pilsdrupas

Engure

Engure ir ciems Tukuma novada ziemeļaustrumos, Rīgas līča piekrastē, Engures pagasta centrs.

Skatīt Livonija un Engure

Etimoloģija

Etimoloģija ir vēsturiskās valodniecības nozare.

Skatīt Livonija un Etimoloģija

Franke Kerskorfs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.

Skatīt Livonija un Franke Kerskorfs

Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.

Skatīt Livonija un Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Skatīt Livonija un Frīdrihs II Hoenštaufens

Gerhards Merkators

Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera.

Skatīt Livonija un Gerhards Merkators

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Skatīt Livonija un Gothards Ketlers

Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Skatīt Livonija un Grobiņas draudzes novads

Grobiņas fogti

Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.

Skatīt Livonija un Grobiņas fogti

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Skatīt Livonija un Grobiņas pils

Grodņas ūnija (1566)

Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.

Skatīt Livonija un Grodņas ūnija (1566)

Gulbenes viduslaiku pils

Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Skatīt Livonija un Gulbenes viduslaiku pils

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Skatīt Livonija un Gustavs II Ādolfs

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Skatīt Livonija un Hanzas savienība

Harija

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Skatīt Livonija un Harija

Hāpsalu

Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.

Skatīt Livonija un Hāpsalu

Hegemonija

Hegemonija (hēgemonía — ‘līderība’) ir vienas valsts vai organizētas grupas politiska, saimnieciska un kultūras ietekme pār citu valsti vai grupu.

Skatīt Livonija un Hegemonija

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Livonija un Helmetas pils

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Skatīt Livonija un Honorijs III

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).

Skatīt Livonija un Idumeja

Igauņu valoda

Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Skatīt Livonija un Igauņu valoda

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Skatīt Livonija un Igaunijas guberņa

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Skatīt Livonija un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Ikšķile

Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Skatīt Livonija un Ikšķile

Ikšķiles viduslaiku pils

Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.

Skatīt Livonija un Ikšķiles viduslaiku pils

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Skatīt Livonija un Indriķa hronika

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Livonija un Inflantijas vaivadija

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Skatīt Livonija un Inocents III

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Skatīt Livonija un Ivans IV

Izarnus Takons

Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas (Vācu: Isarnus von Takkon, Isarnus von Fontiano, latīņu: Isarno Morlane Isarnus Morlane, Isarnus Tacconi, Isarnus Italus; miris 1310. gadā) bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300.—11.04.1302.

Skatīt Livonija un Izarnus Takons

Jaunpils pils

Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.

Skatīt Livonija un Jaunpils pils

Jānis Hodkevičs

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Skatīt Livonija un Jānis Hodkevičs

Jelgavas komturi

Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas (''Komth:Mitau'') karte. Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.

Skatīt Livonija un Jelgavas komturi

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).

Skatīt Livonija un Jelgavas pils

Jenss Grands

Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).

Skatīt Livonija un Jenss Grands

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Skatīt Livonija un Jersika (valsts)

Jervas zeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Skatīt Livonija un Jervas zeme

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Skatīt Livonija un Johans I fon Lūne

Johans II fon Fehte

Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.

Skatīt Livonija un Johans II fon Fehte

Johans III fon Šverīns

Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.

Skatīt Livonija un Johans III fon Šverīns

Johans VI Ambundi

Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.

Skatīt Livonija un Johans VI Ambundi

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Skatīt Livonija un Juhans III

Kalsnavas pils

Kalsnavas muižas klēts un pilsdrupas 19. gadsimta sākumā (no Pauluči albuma, 1830). Kalsnavas muižas pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu nocietināta muižas pils Kalsnavā pie Kokneses — Cesvaines ceļa.

Skatīt Livonija un Kalsnavas pils

Kandavas fogteja

Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6.

Skatīt Livonija un Kandavas fogteja

Kandavas viduslaiku pils

Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās. Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Kandavas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13.

Skatīt Livonija un Kandavas viduslaiku pils

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Skatīt Livonija un Karkuses pils

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Skatīt Livonija un Katoļticība

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Skatīt Livonija un Kārlis IX

Kirumpē

Kirumpē, agrāk Kirumpeja, ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī, kas robežojas ar Veru pilsētu.

Skatīt Livonija un Kirumpē

Klaušas

Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.

Skatīt Livonija un Klaušas

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Skatīt Livonija un Koknese

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Skatīt Livonija un Koknese (valsts)

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Skatīt Livonija un Kokneses pils

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Skatīt Livonija un Krievijas cariste

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Livonija un Krievijas Impērija

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Skatīt Livonija un Krimuldas viduslaiku pils

Kubeseles pilskalns

Broces krājuma). Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.

Skatīt Livonija un Kubeseles pilskalns

Kuldīgas komturi

Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5.

Skatīt Livonija un Kuldīgas komturi

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Skatīt Livonija un Kuldīgas pils

Kuresāre

Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.

Skatīt Livonija un Kuresāre

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Skatīt Livonija un Kursa (valsts)

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Skatīt Livonija un Kurzemes bīskapija

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Livonija un Kurzemes guberņa

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Livonija un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Laisas pils

Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Livonija un Laisas pils

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Skatīt Livonija un Latgaļi

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Livonija un Latgale

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Livonija un Latvieši

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Livonija un Latvija

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Skatīt Livonija un Lībieši

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Skatīt Livonija un Līvu zemes

Lēdurga

Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Livonija un Lēdurga

Lielstraupes pils

Lielstraupes pils 2017. gadā Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām.

Skatīt Livonija un Lielstraupes pils

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Skatīt Livonija un Lielvārde

Lielvārdes pils

12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Skatīt Livonija un Lielvārdes pils

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Livonija un Lietuvas lielkņaziste

Lihula

Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.

Skatīt Livonija un Lihula

Limbažu pils

Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.

Skatīt Livonija un Limbažu pils

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Skatīt Livonija un Livonijas bīskapija

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Skatīt Livonija un Livonijas karaliste

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Livonija un Livonijas karš

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Livonija un Livonijas Konfederācija

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Livonija un Livonijas krusta kari

Livonijas ordeņa landmaršali

Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.

Skatīt Livonija un Livonijas ordeņa landmaršali

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Skatīt Livonija un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Livonija un Livonijas ordenis

Livonijas pilsētu uzskaitījums

Rauna (RINEBORG). Livonijas pilsētas bija Livonijas Konfederācijas pilsētas, kas piederēja Hanzas Savienībai.

Skatīt Livonija un Livonijas pilsētu uzskaitījums

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Skatīt Livonija un Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Skatīt Livonija un Livonijas vietvalži

Lodes pils

Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.

Skatīt Livonija un Lodes pils

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Skatīt Livonija un Ludzas pils

Lundas arhibīskapi

Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.

Skatīt Livonija un Lundas arhibīskapi

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Skatīt Livonija un Magnuss (Livonijas karalis)

Marienhauzenas pils

Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.

Skatīt Livonija un Marienhauzenas pils

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Skatīt Livonija un Maskavija

Matemātika

Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Skatīt Livonija un Matemātika

Metsepole

Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.

Skatīt Livonija un Metsepole

Mujānu pils

Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.

Skatīt Livonija un Mujānu pils

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Skatīt Livonija un Narva

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Skatīt Livonija un Nemuna

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Skatīt Livonija un Novgorodas kņazi

Novgorodas Republika

Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.

Skatīt Livonija un Novgorodas Republika

Otepē

Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).

Skatīt Livonija un Otepē

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Skatīt Livonija un Pabaiskas kauja

Paide

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.

Skatīt Livonija un Paide

Pasvales līgums

Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.

Skatīt Livonija un Pasvales līgums

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Livonija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Skatīt Livonija un Pērnava

Peltsamā

Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.

Skatīt Livonija un Peltsamā

Piejūras zemiene

Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Skatīt Livonija un Piejūras zemiene

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Skatīt Livonija un Piltene

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.

Skatīt Livonija un Piltenes apgabals

Piltenes viduslaiku pils

Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.

Skatīt Livonija un Piltenes viduslaiku pils

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Skatīt Livonija un Pitalova

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Skatīt Livonija un Pleskava

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Skatīt Livonija un Pleskavas kņazi

Pleskavas Republika

Pleskavas Republikas teritorija ap 1462. gadu Pleskavas Republika, bija viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Pleskavā.

Skatīt Livonija un Pleskavas Republika

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Skatīt Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.

Skatīt Livonija un Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Skatīt Livonija un Prūši

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Skatīt Livonija un Prūsija

Prūsija (zeme)

Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.

Skatīt Livonija un Prūsija (zeme)

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Skatīt Livonija un Prūsijas hercogiste

Prelāts

Prelāts Prelāts (no  — 'dot priekšroku, izcelt') — goda tituls, ko Romas katoļu baznīcas garīdzniekiem par zināmiem nopelniem piešķir pāvests.

Skatīt Livonija un Prelāts

Puikule

Puikule (arī Puytele, Puikele, Puiķele) ir sena lībiešu apmetnes vieta.

Skatīt Livonija un Puikule

Rakvere

Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.

Skatīt Livonija un Rakvere

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Skatīt Livonija un Rakveres kauja

Randene

Randene ir ciems Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.

Skatīt Livonija un Randene

Raunas viduslaiku pils

Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.

Skatīt Livonija un Raunas viduslaiku pils

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Livonija un Rīga

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Skatīt Livonija un Rīgas arhibīskapija

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Skatīt Livonija un Rīgas brīvpilsēta

Rīgas komturi

Livonijas ordeņa mestru un Rīgas komturu rezidence - Rīgas pils (atjaunota 1491.- 1515. gadā, J.K.Broces zīmējums 18.gadsimtā). Rīgas komturi bija Livonijas ordeņa mestra vietnieki un pavēlnieki Rīgas komturejas teritorijā 1253.

Skatīt Livonija un Rīgas komturi

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Skatīt Livonija un Rīgas līcis

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Skatīt Livonija un Rīgas pils

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Livonija un Rūjienas pils

Rēzeknes fogteja

Livonijas Konfederācijā. Rēzeknes fogteja bija teritoriālajā vienība Livonijas ordeņa valstī.

Skatīt Livonija un Rēzeknes fogteja

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Skatīt Livonija un Rēzeknes pilskalns

Ridala

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Skatīt Livonija un Ridala

Ringes pils

Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.

Skatīt Livonija un Ringes pils

Romiešu karalis

Romiešu karalis (latīņu: rex Romanorum, vācu: Römisch-deutscher König) bija jaunievēlētā Svētās Romas impērijas valdnieka pirmais tituls, ko tas pieņēma pēc ievēlēšanas kūrfirstu kolēģijā.

Skatīt Livonija un Romiešu karalis

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Skatīt Livonija un Rusova Livonijas hronika

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Skatīt Livonija un Sakala

Sakas pils

Piemiņas stabs Sakas pils vietā. 2009. gads. Sakas pils mūrējuma fragments. Sakas pils aizsaggrāvis, kas savieno vecupes meandru ar Tebras upi. Sakas viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils.

Skatīt Livonija un Sakas pils

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Skatīt Livonija un Salaspils

Salaspils viduslaiku pils

Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.

Skatīt Livonija un Salaspils viduslaiku pils

Saldus ordeņa pils

J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.

Skatīt Livonija un Saldus ordeņa pils

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Skatīt Livonija un Sāmsala

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Skatīt Livonija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Skatīt Livonija un Sēļi

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Skatīt Livonija un Sēlijas bīskapija

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705.

Skatīt Livonija un Sēlpils pils

Sebastiāns Minsters

Sebastiāns Minsters (Sebastian Münster, 1488. gada 20. janvāris — 1552. gada 26. maijs) bija franciskāņu ordeņa priesteris un skolotājs (1512-1529), Reformācijas laikmeta kartogrāfs, poliglots un ivrita profesors Heidelbergas un Bāzeles Universitātē (1524-1552).

Skatīt Livonija un Sebastiāns Minsters

Sigulda

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.

Skatīt Livonija un Sigulda

Siguldas komturi

Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.

Skatīt Livonija un Siguldas komturi

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Skatīt Livonija un Siguldas viduslaiku pils

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Skatīt Livonija un Smiltenes pils

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Skatīt Livonija un Somija

Somugri

Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.

Skatīt Livonija un Somugri

Sontagana

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimtā. Sontagana atradās Lēnes zemes dienvidos (kartē - ''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Sontagana (no soo - “purvs” un tagana - “aiz”) bija sens igauņu novads tagadējā Pērnavas apriņķī, uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Pērnavas, kas pirmo reizi 1210.

Skatīt Livonija un Sontagana

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Skatīt Livonija un Stefans Batorijs

Suverenitāte

Suverenitāte ( — 'augstākā vara') ir abstrakts juridiskais jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem.

Skatīt Livonija un Suverenitāte

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Livonija un Svētā Romas impērija

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Skatīt Livonija un Tallina

Talsu viduslaiku pils

Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā. Talsu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447.

Skatīt Livonija un Talsu viduslaiku pils

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Livonija un Tartu

Tarvastas pils

Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Livonija un Tarvastas pils

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Skatīt Livonija un Tālava

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".

Skatīt Livonija un Tērbatas bīskapija

Tolses pils

Štafenhāgena gravīra, 1867). Tolsburgas pilsdrupas no jūras puses mūsdienās Tolses ordeņa pils jeb Tolsburgas pils bija Livonijas ordeņa būvēta Tolsburgas fogta pils, kas kontrolēja Somu līča tirdzniecības ceļus.

Skatīt Livonija un Tolses pils

Trikātas pagasts

Trikātas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā.

Skatīt Livonija un Trikātas pagasts

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Skatīt Livonija un Trikātas viduslaiku pils

Trosas rūnu akmens

rūnu teksta apakšējā daļā. Trosas rūnu akmens ir rūnu uzraksts uz pamatklinātāja Sēdermanlandes lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Skatīt Livonija un Trosas rūnu akmens

Tukuma viduslaiku pils

Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.

Skatīt Livonija un Tukuma viduslaiku pils

Turaida (zeme)

Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Skatīt Livonija un Turaida (zeme)

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Skatīt Livonija un Turaidas pils

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Skatīt Livonija un Ugaunija

Valdemārs II Estridsens

Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).

Skatīt Livonija un Valdemārs II Estridsens

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Skatīt Livonija un Valka

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Skatīt Livonija un Valmiera

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Skatīt Livonija un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Valtaiķu pils

Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.

Skatīt Livonija un Valtaiķu pils

Vasknarva

Vasknarva, līdz 20.

Skatīt Livonija un Vasknarva

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Skatīt Livonija un Vācu ordenis

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Skatīt Livonija un Veļikijnovgoroda

Vekholmas rūnu akmens

rūnu teksta augšējā labajā līkuma daļā. Vekholmas rūnu akmens ir rūnu akmens, kas atrodas Vekholmā (Veckholm) Upsālas lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Skatīt Livonija un Vekholmas rūnu akmens

Ventspils komturi

Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.

Skatīt Livonija un Ventspils komturi

Ventspils viduslaiku pils

Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).

Skatīt Livonija un Ventspils viduslaiku pils

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Skatīt Livonija un Viļņas ūnija

Vidriži

Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.

Skatīt Livonija un Vidriži

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Livonija un Vidzeme

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Skatīt Livonija un Vidzemes guberņa

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Skatīt Livonija un Vilhelms no Modenas

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Skatīt Livonija un Viljandi

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Skatīt Livonija un Viruzeme

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Skatīt Livonija un Visvaldis

Vojevoda

17. gadsimta krievu vojevoda Vojevoda, arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода — 'karavadonis') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jārls vai grāfs.

Skatīt Livonija un Vojevoda

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Skatīt Livonija un Zaubes pils

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Skatīt Livonija un Zemgale

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Skatīt Livonija un Zemgale (valsts)

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Skatīt Livonija un Zemgales bīskapija

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Skatīt Livonija un Ziemeļu krusta kari

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Skatīt Livonija un Zobenbrāļu ordenis

Zoneburgas pils

Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.

Skatīt Livonija un Zoneburgas pils

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Livonija un Zviedrija

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Skatīt Livonija un Zviedru Igaunija

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Livonija un Zviedru Vidzeme

Skatīt arī

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas ģeogrāfija

Zināms kā Livonijas valsts, Māras zeme, Svētās Marijas zeme, Terra Matris, Terra beate Virginis.

, Gerhards Merkators, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas fogti, Grobiņas pils, Grodņas ūnija (1566), Gulbenes viduslaiku pils, Gustavs II Ādolfs, Hanzas savienība, Harija, Hāpsalu, Hegemonija, Helmetas pils, Honorijs III, Idumeja, Igauņu valoda, Igaunijas guberņa, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ikšķile, Ikšķiles viduslaiku pils, Indriķa hronika, Inflantijas vaivadija, Inocents III, Ivans IV, Izarnus Takons, Jaunpils pils, Jānis Hodkevičs, Jelgavas komturi, Jelgavas pils, Jenss Grands, Jersika (valsts), Jervas zeme, Johans I fon Lūne, Johans II fon Fehte, Johans III fon Šverīns, Johans VI Ambundi, Juhans III, Kalsnavas pils, Kandavas fogteja, Kandavas viduslaiku pils, Karkuses pils, Katoļticība, Kārlis IX, Kirumpē, Klaušas, Koknese, Koknese (valsts), Kokneses pils, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krimuldas viduslaiku pils, Kubeseles pilskalns, Kuldīgas komturi, Kuldīgas pils, Kuresāre, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laisas pils, Latgaļi, Latgale, Latvieši, Latvija, Lībieši, Līvu zemes, Lēdurga, Lielstraupes pils, Lielvārde, Lielvārdes pils, Lietuvas lielkņaziste, Lihula, Limbažu pils, Livonijas bīskapija, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsētu uzskaitījums, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Lodes pils, Ludzas pils, Lundas arhibīskapi, Magnuss (Livonijas karalis), Marienhauzenas pils, Maskavija, Matemātika, Metsepole, Mujānu pils, Narva, Nemuna, Novgorodas kņazi, Novgorodas Republika, Otepē, Pabaiskas kauja, Paide, Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Peltsamā, Piejūras zemiene, Piltene, Piltenes apgabals, Piltenes viduslaiku pils, Pitalova, Pleskava, Pleskavas kņazi, Pleskavas Republika, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas—Lietuvas ūnija, Prūši, Prūsija, Prūsija (zeme), Prūsijas hercogiste, Prelāts, Puikule, Rakvere, Rakveres kauja, Randene, Raunas viduslaiku pils, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas komturi, Rīgas līcis, Rīgas pils, Rūjienas pils, Rēzeknes fogteja, Rēzeknes pilskalns, Ridala, Ringes pils, Romiešu karalis, Rusova Livonijas hronika, Sakala, Sakas pils, Salaspils, Salaspils viduslaiku pils, Saldus ordeņa pils, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēļi, Sēlijas bīskapija, Sēlpils pils, Sebastiāns Minsters, Sigulda, Siguldas komturi, Siguldas viduslaiku pils, Smiltenes pils, Somija, Somugri, Sontagana, Stefans Batorijs, Suverenitāte, Svētā Romas impērija, Tallina, Talsu viduslaiku pils, Tartu, Tarvastas pils, Tālava, Tērbatas bīskapija, Tolses pils, Trikātas pagasts, Trikātas viduslaiku pils, Trosas rūnu akmens, Tukuma viduslaiku pils, Turaida (zeme), Turaidas pils, Ugaunija, Valdemārs II Estridsens, Valka, Valmiera, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valtaiķu pils, Vasknarva, Vācu ordenis, Veļikijnovgoroda, Vekholmas rūnu akmens, Ventspils komturi, Ventspils viduslaiku pils, Viļņas ūnija, Vidriži, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vilhelms no Modenas, Viljandi, Viruzeme, Visvaldis, Vojevoda, Zaubes pils, Zemgale, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, Zoneburgas pils, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme.