Līdzības starp Livonija un Rīgas arhibīskapija
Livonija un Rīgas arhibīskapija ir 66 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Aviņona, Brandenburgas Vilhelms, Brēmenes arhibīskapi, Bukultu pils, Daugavpils komturi, Dānija, Doles pilis, Dundagas pils, Gothards Ketlers, Hanzas savienība, Ikšķile, Ikšķiles viduslaiku pils, Inflantijas vaivadija, Jersika (valsts), Johans VI Ambundi, Katoļticība, Koknese, Koknese (valsts), Kokneses pils, Krievijas cariste, Krimuldas viduslaiku pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgaļi, Lībieši, Lielvārde, Lielvārdes pils, ..., Limbažu pils, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Lundas arhibīskapi, Metsepole, Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūsija, Prūsijas hercogiste, Raunas viduslaiku pils, Rīga, Rīgas pils, Salaspils, Salaspils viduslaiku pils, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Tallina, Tartu, Tālava, Tērbatas bīskapija, Turaida (zeme), Turaidas pils, Vācu ordenis, Vidzemes guberņa, Viruzeme, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (36 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Livonija · Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas arhibīskapija ·
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Alberts II (Rīga) un Livonija · Alberts II (Rīga) un Rīgas arhibīskapija ·
Aviņona
Aviņona ir pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūras Krasta reģionā.
Aviņona un Livonija · Aviņona un Rīgas arhibīskapija ·
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Livonija · Brandenburgas Vilhelms un Rīgas arhibīskapija ·
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Brēmenes arhibīskapi un Livonija · Brēmenes arhibīskapi un Rīgas arhibīskapija ·
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Bukultu pils un Livonija · Bukultu pils un Rīgas arhibīskapija ·
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Daugavpils komturi un Livonija · Daugavpils komturi un Rīgas arhibīskapija ·
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Dānija un Livonija · Dānija un Rīgas arhibīskapija ·
Doles pilis
Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.
Doles pilis un Livonija · Doles pilis un Rīgas arhibīskapija ·
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Dundagas pils un Livonija · Dundagas pils un Rīgas arhibīskapija ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonija · Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapija ·
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Hanzas savienība un Livonija · Hanzas savienība un Rīgas arhibīskapija ·
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Ikšķile un Livonija · Ikšķile un Rīgas arhibīskapija ·
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Ikšķiles viduslaiku pils un Livonija · Ikšķiles viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Livonija · Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Livonija · Jersika (valsts) un Rīgas arhibīskapija ·
Johans VI Ambundi
Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.
Johans VI Ambundi un Livonija · Johans VI Ambundi un Rīgas arhibīskapija ·
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Katoļticība un Livonija · Katoļticība un Rīgas arhibīskapija ·
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Koknese un Livonija · Koknese un Rīgas arhibīskapija ·
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Koknese (valsts) un Livonija · Koknese (valsts) un Rīgas arhibīskapija ·
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Kokneses pils un Livonija · Kokneses pils un Rīgas arhibīskapija ·
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Krievijas cariste un Livonija · Krievijas cariste un Rīgas arhibīskapija ·
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Krimuldas viduslaiku pils un Livonija · Krimuldas viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonija · Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Livonija · Kurzemes guberņa un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Livonija · Latgaļi un Rīgas arhibīskapija ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Livonija un Lībieši · Lībieši un Rīgas arhibīskapija ·
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Lielvārde un Livonija · Lielvārde un Rīgas arhibīskapija ·
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Lielvārdes pils un Livonija · Lielvārdes pils un Rīgas arhibīskapija ·
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Limbažu pils un Livonija · Limbažu pils un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Livonija un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonija un Livonijas karš · Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonija un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ·
Lundas arhibīskapi
Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.
Livonija un Lundas arhibīskapi · Lundas arhibīskapi un Rīgas arhibīskapija ·
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Livonija un Metsepole · Metsepole un Rīgas arhibīskapija ·
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Livonija un Pasvales līgums · Pasvales līgums un Rīgas arhibīskapija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Livonija un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Rīgas arhibīskapija ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas arhibīskapija ·
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Livonija un Prūsija · Prūsija un Rīgas arhibīskapija ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonija un Prūsijas hercogiste · Prūsijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Livonija un Raunas viduslaiku pils · Raunas viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Livonija un Rīga · Rīga un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Livonija un Rīgas pils · Rīgas arhibīskapija un Rīgas pils ·
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Livonija un Salaspils · Rīgas arhibīskapija un Salaspils ·
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Livonija un Salaspils viduslaiku pils · Rīgas arhibīskapija un Salaspils viduslaiku pils ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Livonija un Sāmsala · Rīgas arhibīskapija un Sāmsala ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Livonija un Stefans Batorijs · Rīgas arhibīskapija un Stefans Batorijs ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonija un Svētā Romas impērija · Rīgas arhibīskapija un Svētā Romas impērija ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Livonija un Tallina · Rīgas arhibīskapija un Tallina ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Livonija un Tartu · Rīgas arhibīskapija un Tartu ·
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Livonija un Tālava · Rīgas arhibīskapija un Tālava ·
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Livonija un Tērbatas bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Tērbatas bīskapija ·
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Livonija un Turaida (zeme) · Rīgas arhibīskapija un Turaida (zeme) ·
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Livonija un Turaidas pils · Rīgas arhibīskapija un Turaidas pils ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonija un Vācu ordenis · Rīgas arhibīskapija un Vācu ordenis ·
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Livonija un Vidzemes guberņa · Rīgas arhibīskapija un Vidzemes guberņa ·
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Livonija un Viruzeme · Rīgas arhibīskapija un Viruzeme ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Livonija un Zemgale (valsts) · Rīgas arhibīskapija un Zemgale (valsts) ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Livonija un Zemgales bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Zemgales bīskapija ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonija un Zobenbrāļu ordenis · Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Livonija un Zviedrija · Rīgas arhibīskapija un Zviedrija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Livonija un Zviedru Vidzeme · Rīgas arhibīskapija un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonija un Rīgas arhibīskapija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonija un Rīgas arhibīskapija
Salīdzinājums starp Livonija un Rīgas arhibīskapija
Livonija ir 253 attiecības, bet Rīgas arhibīskapija ir 181. Tā kā viņi ir kopīgs 66, Jaccard indekss ir 15.21% = 66 / (253 + 181).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonija un Rīgas arhibīskapija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: