Līdzības starp Livonija un Zemgale (valsts)
Livonija un Zemgale (valsts) ir 32 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Žemaitija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Indriķa hronika, Jelgavas pils, Johans I fon Lūne, Johans III fon Šverīns, Katoļticība, Koknese (valsts), Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Latgaļi, Lībieši, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Nemuna, Pleskava, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapija, Sāmsala, Sēlijas bīskapija, Tartu, Vācu ordenis, Vilhelms no Modenas, Visvaldis, Zemgale, Zemgale (valsts), ..., Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Livonija · Alberts fon Bukshēvdens un Zemgale (valsts) ·
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Alberts II (Rīga) un Livonija · Alberts II (Rīga) un Zemgale (valsts) ·
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Livonija un Žemaitija · Zemgale (valsts) un Žemaitija ·
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Dānijas karaļu uzskaitījums un Livonija · Dānijas karaļu uzskaitījums un Zemgale (valsts) ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Indriķa hronika un Livonija · Indriķa hronika un Zemgale (valsts) ·
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jelgavas pils un Livonija · Jelgavas pils un Zemgale (valsts) ·
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Johans I fon Lūne un Livonija · Johans I fon Lūne un Zemgale (valsts) ·
Johans III fon Šverīns
Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.
Johans III fon Šverīns un Livonija · Johans III fon Šverīns un Zemgale (valsts) ·
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Katoļticība un Livonija · Katoļticība un Zemgale (valsts) ·
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Koknese (valsts) un Livonija · Koknese (valsts) un Zemgale (valsts) ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Livonija · Kursa (valsts) un Zemgale (valsts) ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonija · Kurzemes bīskapija un Zemgale (valsts) ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Livonija · Latgaļi un Zemgale (valsts) ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Livonija un Lībieši · Lībieši un Zemgale (valsts) ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonija · Lietuvas lielkņaziste un Zemgale (valsts) ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonija un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Zemgale (valsts) ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Livonija un Livonijas krusta kari · Livonijas krusta kari un Zemgale (valsts) ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) ·
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Livonija un Nemuna · Nemuna un Zemgale (valsts) ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Livonija un Pleskava · Pleskava un Zemgale (valsts) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Zemgale (valsts) ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonija un Rīgas arhibīskapija · Rīgas arhibīskapija un Zemgale (valsts) ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Livonija un Sāmsala · Sāmsala un Zemgale (valsts) ·
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Livonija un Sēlijas bīskapija · Sēlijas bīskapija un Zemgale (valsts) ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Livonija un Tartu · Tartu un Zemgale (valsts) ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonija un Vācu ordenis · Vācu ordenis un Zemgale (valsts) ·
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Livonija un Vilhelms no Modenas · Vilhelms no Modenas un Zemgale (valsts) ·
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Livonija un Visvaldis · Visvaldis un Zemgale (valsts) ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Livonija un Zemgale · Zemgale un Zemgale (valsts) ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Livonija un Zemgale (valsts) · Zemgale (valsts) un Zemgale (valsts) ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Livonija un Zemgales bīskapija · Zemgale (valsts) un Zemgales bīskapija ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonija un Zobenbrāļu ordenis · Zemgale (valsts) un Zobenbrāļu ordenis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonija un Zemgale (valsts) ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonija un Zemgale (valsts)
Salīdzinājums starp Livonija un Zemgale (valsts)
Livonija ir 253 attiecības, bet Zemgale (valsts) ir 149. Tā kā viņi ir kopīgs 32, Jaccard indekss ir 7.96% = 32 / (253 + 149).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonija un Zemgale (valsts). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: