Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Helmetas pils

Indekss Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Satura rādītājs

  1. 25 attiecības: Ērģeme, Cēsu pils, Igaunija, Johans Volthūss fon Herze, Konrāds fon Fītinghofs, Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Magnuss (Livonijas karalis), Maskavija, Otrais Ziemeļu karš, Pērnava, Pērnavas vaivadija, Pils, Pilskalns, Polijas—Lietuvas ūnija, Rūjiena, Sakala, Terva, Valga, Valgas apriņķis, Zviedru Vidzeme.

Ērģeme

Ērģeme ir ciems Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas.

Skatīt Helmetas pils un Ērģeme

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Skatīt Helmetas pils un Cēsu pils

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Helmetas pils un Igaunija

Johans Volthūss fon Herze

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans Volthūss fon Herze jeb Jānis Volthauzens (vācu: Johann Wolthus von Herse, latīņu: Johannes Walthausen) bija Livonijas ordeņa mestrs 1470.III-1471.IX, miris 1472.

Skatīt Helmetas pils un Johans Volthūss fon Herze

Konrāds fon Fītinghofs

Konrāda fon Fītinghofa laikā Tallinā kaltais artigs. Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs (miris 1413. gada 14. februārī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401.

Skatīt Helmetas pils un Konrāds fon Fītinghofs

Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš

Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš (1500—1503) bija karš starp Maskavas lielkņazistes un Krimas hanistes savienību no vienas puses un Lietuvas dižkunigaitiju un Livonijas konfederāciju no otras puses.

Skatīt Helmetas pils un Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Skatīt Helmetas pils un Livonijas karaliste

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Helmetas pils un Livonijas karš

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Helmetas pils un Livonijas krusta kari

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Skatīt Helmetas pils un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Helmetas pils un Livonijas ordenis

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Skatīt Helmetas pils un Magnuss (Livonijas karalis)

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Skatīt Helmetas pils un Maskavija

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Helmetas pils un Otrais Ziemeļu karš

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Skatīt Helmetas pils un Pērnava

Pērnavas vaivadija

Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Skatīt Helmetas pils un Pērnavas vaivadija

Pils

Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.

Skatīt Helmetas pils un Pils

Pilskalns

Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.

Skatīt Helmetas pils un Pilskalns

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Helmetas pils un Polijas—Lietuvas ūnija

Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.

Skatīt Helmetas pils un Rūjiena

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Skatīt Helmetas pils un Sakala

Terva

Terva ir otra lielākā pilsēta Valgas apriņķī.

Skatīt Helmetas pils un Terva

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Skatīt Helmetas pils un Valga

Valgas apriņķis

Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Skatīt Helmetas pils un Valgas apriņķis

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Helmetas pils un Zviedru Vidzeme

Zināms kā Helmes pilsdrupas.