Atvērt Google MapsSatura rādītājs
66 attiecības: Aheru ezers, Alfrēds Neilands, Ērģeme, Ērģemes pils, Baltijas provinces, Brīvā cīņa, Burtnieks, Grieķu-romiešu cīņa, Hījumā apriņķis, Hella Vuolijoki, Helmetas pils, Igauņi, Igaunija, Igaunijas administratīvais iedalījums, Igaunijas brīvības cīņas, Indriķa hronika, Jakobs Hurts, Jānis Cimze, Johaness Mertsons, Katrīna II Lielā, Kauja pie Paju, Konrads Megi, Krievi, Krievijas Impērija, Latgaļi, Latvija, Latvijas—Igaunijas robeža, Livonijas krusta kari, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Lugažu pils, Mazā Emajegi, Melnupe (Mustjegi pieteka), Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Omuļupe, Otepē, Otepē pagasts, Pašnodarbinātais, Parīzes olimpiskās spēles, Pāvels Loskutovs, Pedele (upe), Pelvas apriņķis, Pihajervs, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapija, Sangastes pils, Seda (upe), Slēpošana, Stefans Batorijs, Svarcelšana, ... Izvērst indekss (16 vairāk) »
- Igaunijas apriņķi
Aheru ezers
Aheru ezers ir ezers Igaunijas dienvidaustrumos, Latvijas pierobežā.
Skatīt Valgas apriņķis un Aheru ezers
Alfrēds Neilands
Kārlis Alfrēds Neilands (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes igauņu svarcēlājs.
Skatīt Valgas apriņķis un Alfrēds Neilands
Ērģeme
Ērģeme ir ciems Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas.
Skatīt Valgas apriņķis un Ērģeme
Ērģemes pils
Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Skatīt Valgas apriņķis un Ērģemes pils
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Valgas apriņķis un Baltijas provinces
Brīvā cīņa
Brīvā cīņa ir cīņas sporta veids.
Skatīt Valgas apriņķis un Brīvā cīņa
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Skatīt Valgas apriņķis un Burtnieks
Grieķu-romiešu cīņa
Grieķu-romiešu cīņa Grieķu-romiešu cīņa, arī klasiskā cīņa ir cīņas sporta veids.
Skatīt Valgas apriņķis un Grieķu-romiešu cīņa
Hījumā apriņķis
Hījumā apriņķis (jeb Hiiumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Valgas apriņķis un Hījumā apriņķis
Hella Vuolijoki
Hella Marija Vuolijoki (dzimusi Ella Marija Murika, mirusi) bija igauņu izcelsmes somu rakstniece, ievērojama dramaturģe, vislabāk zināma kā drāmu cikla "Niskavuori" (Niskavuori) autore.
Skatīt Valgas apriņķis un Hella Vuolijoki
Helmetas pils
V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Valgas apriņķis un Helmetas pils
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Valgas apriņķis un Igauņi
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Valgas apriņķis un Igaunija
Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunijas novietojums Igaunijas administratīvo iedalījumu veido 15 apriņķi.
Skatīt Valgas apriņķis un Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Valgas apriņķis un Igaunijas brīvības cīņas
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Valgas apriņķis un Indriķa hronika
Jakobs Hurts
Jakobs Hurts (dzimis Himmastes ciemā Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, miris Sanktpēterburgā, Krievijas Impērijā) bija igauņu folklorists, teologs, valodnieks un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Valgas apriņķis un Jakobs Hurts
Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
Skatīt Valgas apriņķis un Jānis Cimze
Johaness Mertsons
Johaness Mertsons Valkas pilsētas galvas tērpā (1903) Johanness Mertsons (1868— 1935) bija igauņu aptiekārs un politiķis.
Skatīt Valgas apriņķis un Johaness Mertsons
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Valgas apriņķis un Katrīna II Lielā
Kauja pie Paju
Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Valgas apriņķis un Kauja pie Paju
Konrads Megi
Konrads Vilhelms Megi (dzimis Hellenurmes muižā netālu no Tartu, Krievijas impērijā, miris Tartu, Igaunijā) bija igauņu mākslinieks ainavists.
Skatīt Valgas apriņķis un Konrads Megi
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Valgas apriņķis un Krievi
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Valgas apriņķis un Krievijas Impērija
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Valgas apriņķis un Latgaļi
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Valgas apriņķis un Latvija
Latvijas—Igaunijas robeža
Latvijas—Igaunijas robežstabs pie Ainažiem Latvijas—Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.
Skatīt Valgas apriņķis un Latvijas—Igaunijas robeža
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Valgas apriņķis un Livonijas krusta kari
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Skatīt Valgas apriņķis un Livonijas landtāgs
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Valgas apriņķis un Livonijas ordenis
Lugažu pils
Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Skatīt Valgas apriņķis un Lugažu pils
Mazā Emajegi
Mazā Emajegi, agrāk Mazā Mētra, ir 82 kilometrus gara Vertsjerva ezera pieteka Igaunijas dienvidos.
Skatīt Valgas apriņķis un Mazā Emajegi
Melnupe (Mustjegi pieteka)
Melnupe (arī Pēterupe) ir ūdenstece Latvijā un Igaunijā, Mustjegi kreisā pieteka.
Skatīt Valgas apriņķis un Melnupe (Mustjegi pieteka)
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Skatīt Valgas apriņķis un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Omuļupe
Omuļupe, arī Ehne, ir upe Igaunijā un Latvijā, Vertsjerva pieteka.
Skatīt Valgas apriņķis un Omuļupe
Otepē
Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).
Skatīt Valgas apriņķis un Otepē
Otepē pagasts
Otepē pagasts ir viena no 3 Igaunijas Valgas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.
Skatīt Valgas apriņķis un Otepē pagasts
Pašnodarbinātais
Terminu pašnodarbinātais juridiski lieto tikai tad, ja fiziskā persona saimnieciskās darbības veikšanai ir reģistrējusies arī kā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēja, proti, no saviem ienākumiem maksā tā saukto sociālo nodokli.
Skatīt Valgas apriņķis un Pašnodarbinātais
Parīzes olimpiskās spēles
Parīzes olimpiskās spēles var būt.
Skatīt Valgas apriņķis un Parīzes olimpiskās spēles
Pāvels Loskutovs
Pāvels Loskutovs (dzimis Valkā, Latvijā) ir bijušais Igaunijas vieglatlēts, garo distanču skrējējs, kurš specializējies maratona distancē.
Skatīt Valgas apriņķis un Pāvels Loskutovs
Pedele (upe)
Pedele ir Mazās Emajegi kreisā pieteka Igaunijā un Latvijā.
Skatīt Valgas apriņķis un Pedele (upe)
Pelvas apriņķis
Pelvas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Valgas apriņķis un Pelvas apriņķis
Pihajervs
Pihajervs ir ezers Igaunijā Otepē dienvidrietumu pievārtē.
Skatīt Valgas apriņķis un Pihajervs
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Valgas apriņķis un Polijas—Lietuvas ūnija
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Valgas apriņķis un Rīgas arhibīskapija
Sangastes pils
http://karstart.deviantart.com/art/Sangaste-Loss-253715469 Sangastes pils ir muižas kungu māja Valgas apriņķī, kas būvēta 1870.-1880.
Skatīt Valgas apriņķis un Sangastes pils
Seda (upe)
Seda ir līdzenumu upe Ziemeļvidzemē Valkas un Valmieras novados.
Skatīt Valgas apriņķis un Seda (upe)
Slēpošana
Slēpošanas tūrisms Slēpošana ir sportiska aktivitāte un sporta veids, kurā slēpotājs ar slēpju palīdzību pārvietojas pa sniegu.
Skatīt Valgas apriņķis un Slēpošana
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Valgas apriņķis un Stefans Batorijs
Svarcelšana
Svarcēlājs ar 180 kg smagu stieni. Svarcelšana ir spēka sporta veids, kurā mērķis ir uzcelt virs galvas pēc iespējas lielākas masas svaru stieni.
Skatīt Valgas apriņķis un Svarcelšana
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Valgas apriņķis un Tartu
Tartu apriņķis
Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Valgas apriņķis un Tartu apriņķis
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Valgas apriņķis un Tālava
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Valgas apriņķis un Tērbatas bīskapija
Terva
Terva ir otra lielākā pilsēta Valgas apriņķī.
Skatīt Valgas apriņķis un Terva
Tervas pagasts
Tervas pagasts ir viena no 3 Igaunijas Valgas apriņķa pašvaldībām tā rietumos.
Skatīt Valgas apriņķis un Tervas pagasts
Ugaunieši
veru dialektos Ugaunieši jeb ugauņi bija viena no somugru maztautām, no kuras 13.—16.
Skatīt Valgas apriņķis un Ugaunieši
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Skatīt Valgas apriņķis un Ugaunija
Valga
Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.
Skatīt Valgas apriņķis un Valga
Valgas pagasts
Valgas pagasts ir viena no 3 Igaunijas Valgas apriņķa pašvaldībām tā dienvidos.
Skatīt Valgas apriņķis un Valgas pagasts
Valkas apriņķis
Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Valgas apriņķis un Valkas apriņķis
Vertsjervs
Vertsjervs (arī Vircezers) ir liels ezers Igaunijas centrālajā daļā, otrs lielākais ezers valstī (lielākais, kas atrodas tikai Igaunijas teritorijā).
Skatīt Valgas apriņķis un Vertsjervs
Veru apriņķis
Veru apriņķis, arī Veravas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Valgas apriņķis un Veru apriņķis
Vidzemes skolotāju seminārs
Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).
Skatīt Valgas apriņķis un Vidzemes skolotāju seminārs
Viljandi apriņķis
Viljandi apriņķis, arī Vīlandes apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Valgas apriņķis un Viljandi apriņķis
1920. gada vasaras olimpiskās spēles
1920.
Skatīt Valgas apriņķis un 1920. gada vasaras olimpiskās spēles
Skatīt arī
Igaunijas apriņķi
- Austrumviru apriņķis
- Harju apriņķis
- Hījumā apriņķis
- Igaunijas apriņķi
- Jegevas apriņķis
- Jervas apriņķis
- Lēnes apriņķis
- Pelvas apriņķis
- Pērnavas apriņķis
- Raplas apriņķis
- Rietumviru apriņķis
- Sāremā apriņķis
- Tartu apriņķis
- Valgas apriņķis
- Veru apriņķis
- Viljandi apriņķis
Zināms kā Otepē apkārtne.