Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Stefans Batorijs

Indekss Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

45 attiecības: Anna Jagailiete, Anrī III Valuā, Ļubļinas ūnija, Žečpospolita, Žemaitija, Francija, Gdaņska, Gothards Ketlers, Grodņa, Hābsburgi, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans Zamoiskis, Katoļticība, Kijeva, Krakova, Krievija, Krievijas cariste, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Republikas Seims, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Livonijas hercogi, Livonijas karš, Maksimiliāns II Hābsburgs, Mazovija, Pleskava, Podlases vojevodiste, Polija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Prūsija, Rīga, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Svētā Romas impērija, Transilvānija, Transilvānijas hercogiste, Ungāri, Viļņas Universitāte, Volīnijas apgabals, 1571. gads, 1576. gads.

Anna Jagailiete

Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »

Anrī III Valuā

Anrī III (dzimis, miris) bija Valuā dinastijas Francijas karalis no 1574.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Anrī III Valuā · Redzēt vairāk »

Ļubļinas ūnija

Jana Matejko 1869. gada glezna Polijas-Lietuvas kopvalsts 1569. gadā Ļubļinas ūnija bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes apvienošanās 1569.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »

Žečpospolita

Žečpospolita (- "kopvalsts", "republika") ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kolektīvi pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības periodos.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Žečpospolita · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Francija · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa, arī Hrodna, Harodņa, ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Grodņa · Redzēt vairāk »

Hābsburgi

Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi, viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Hābsburgi · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jans Zamoiskis

Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kijeva

Kijeva jeb Kijiva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Kijeva · Redzēt vairāk »

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Krakova · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas Republikas Seims

Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns II Hābsburgs

Maksimiliāns II (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1564.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Maksimiliāns II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Mazovija

Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Mazovija · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Pleskava · Redzēt vairāk »

Podlases vojevodiste

Podlases vojevodiste jeb Podlahijas vojevodiste (Województwo podlaskie) ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Podlases vojevodiste · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Prūsija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Rīga · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Transilvānija

Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (rumāņu: Ardeal vai Transilvania, ungāru: Erdély, burtiski - "aizmežu zeme", vācu: Siebenbürgen) ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Transilvānija · Redzēt vairāk »

Transilvānijas hercogiste

Transilvānijas hercogiste (rumāņu: Ardeal vai Transilvania, ungāru: Erdély, burtiski - "aizmežu zeme", vācu: Siebenbürgen) bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Transilvānijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Ungāri

Ungāri jeb maģāri ir Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Ungāri · Redzēt vairāk »

Viļņas Universitāte

Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »

Volīnijas apgabals

Volīnijas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un Volīnijas apgabals · Redzēt vairāk »

1571. gads

1571.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un 1571. gads · Redzēt vairāk »

1576. gads

1576.

Jaunums!!: Stefans Batorijs un 1576. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Batorijs, Batory, Stefan Batory, Stephen Báthory.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »