Ātrāk nekā pārlūku!
68 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Anna I, Augusts II Stiprais, Augusts III Saksis, Austrumprūsija, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Brandenburgas Vilhelms, Elizabete Petrovna, Fjodors I, Gothards Ketlers, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans II Kazimirs Vāsa, Jans III Sobeskis, Jersika (valsts), Katrīna II Lielā, Kārlis IX, Kārlis XI, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Magnuss (Livonijas karalis), Mēklenburgas Kristofs, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Mihals Koributs Višņoveckis, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pāvils I Romanovs, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapija, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Staņislavs Leščiņskis, Staņislavs Poņatovskis, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Valters fon Pletenbergs, Vācu ordenis, Viļņas ūnija, ..., Vidzemes guberņa, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vladislavs IV Vāsa, Zviedru Vidzeme, 1730. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1762. gads, 1794. gads, 1795. gads, 1796. gads, 1801. gads, 1825. gads, 1855. gads, 1881. gads, 1894. gads, 1917. gads, 1918. gads. Izvērst indekss (18 vairāk) »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Anna I · Redzēt vairāk »
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Fjodors I · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jans II Kazimirs Vāsa
Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Kārlis IX · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Mihails Fjodorovičs Romanovs · Redzēt vairāk »
Mihals Koributs Višņoveckis
Mihals Koributs Višņoveckis (dzimis, miris) bija Višņovecku dinastijas Polijas karalis no 1669.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Mihals Koributs Višņoveckis · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris II Romanovs
Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1730. gads
1730.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1730. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1741. gads
1741.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1741. gads · Redzēt vairāk »
1762. gads
1762.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1762. gads · Redzēt vairāk »
1794. gads
1794.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1794. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1796. gads
1796.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1796. gads · Redzēt vairāk »
1801. gads
1801.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1801. gads · Redzēt vairāk »
1825. gads
1825.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1825. gads · Redzēt vairāk »
1855. gads
1855.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1855. gads · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1881. gads · Redzēt vairāk »
1894. gads
1894.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1894. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Livonijas hercogi un 1918. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Livonijas hercogs, Livonijas lielhercogs.
