Satura rādītājs
68 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Anna I, Augusts II Stiprais, Augusts III Saksis, Austrumprūsija, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Brandenburgas Vilhelms, Elizabete Petrovna, Fjodors I, Gothards Ketlers, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans II Kazimirs Vāsa, Jans III Sobeskis, Jersika (valsts), Katrīna II Lielā, Kārlis IX, Kārlis XI, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Magnuss (Livonijas karalis), Mēklenburgas Kristofs, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Mihals Koributs Višņoveckis, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pāvils I Romanovs, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapija, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Staņislavs Leščiņskis, Staņislavs Poņatovskis, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Valters fon Pletenbergs, Vācu ordenis, Viļņas ūnija, ... Izvērst indekss (18 vairāk) »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Livonijas hercogi un Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Skatīt Livonijas hercogi un Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Livonijas hercogi un Aleksandrs III Romanovs
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Livonijas hercogi un Anna I
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Skatīt Livonijas hercogi un Augusts II Stiprais
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Skatīt Livonijas hercogi un Augusts III Saksis
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Livonijas hercogi un Austrumprūsija
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Skatīt Livonijas hercogi un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Skatīt Livonijas hercogi un Brandenburgas Vilhelms
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Livonijas hercogi un Elizabete Petrovna
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Skatīt Livonijas hercogi un Fjodors I
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Livonijas hercogi un Gothards Ketlers
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Livonijas hercogi un Igaunija
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Livonijas hercogi un Inflantijas vaivadija
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Livonijas hercogi un Ivans IV
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Skatīt Livonijas hercogi un Jamas Zapoļskas miera līgums
Jans II Kazimirs Vāsa
Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.
Skatīt Livonijas hercogi un Jans II Kazimirs Vāsa
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Skatīt Livonijas hercogi un Jans III Sobeskis
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Livonijas hercogi un Jersika (valsts)
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Livonijas hercogi un Katrīna II Lielā
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Skatīt Livonijas hercogi un Kārlis IX
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Skatīt Livonijas hercogi un Kārlis XI
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Skatīt Livonijas hercogi un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Livonijas hercogi un Lietuvas lielkņaziste
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Livonijas hercogi un Livonijas karaliste
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Livonijas hercogi un Livonijas Konfederācija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Livonijas hercogi un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Livonijas hercogi un Livonijas ordenis
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Livonijas hercogi un Magnuss (Livonijas karalis)
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Skatīt Livonijas hercogi un Mēklenburgas Kristofs
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Skatīt Livonijas hercogi un Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihals Koributs Višņoveckis
Mihals Koributs Višņoveckis (dzimis, miris) bija Višņovecku dinastijas Polijas karalis no 1669.
Skatīt Livonijas hercogi un Mihals Koributs Višņoveckis
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Livonijas hercogi un Nikolajs I Romanovs
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Livonijas hercogi un Nikolajs II Romanovs
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Livonijas hercogi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Skatīt Livonijas hercogi un Pāvils I Romanovs
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Livonijas hercogi un Pēteris I
Pēteris II Romanovs
Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.
Skatīt Livonijas hercogi un Pēteris II Romanovs
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Skatīt Livonijas hercogi un Pēteris III
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Livonijas hercogi un Polijas—Lietuvas ūnija
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Livonijas hercogi un Rīgas arhibīskapija
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Livonijas hercogi un Sigismunds II Augusts
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt Livonijas hercogi un Sigismunds III Vāsa
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Skatīt Livonijas hercogi un Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Skatīt Livonijas hercogi un Staņislavs Poņatovskis
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Livonijas hercogi un Stefans Batorijs
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Livonijas hercogi un Svētā Romas impērija
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Skatīt Livonijas hercogi un Valters fon Pletenbergs
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Livonijas hercogi un Vācu ordenis
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Livonijas hercogi un Viļņas ūnija
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Livonijas hercogi un Vidzemes guberņa
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Skatīt Livonijas hercogi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632.
Skatīt Livonijas hercogi un Vladislavs IV Vāsa
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Livonijas hercogi un Zviedru Vidzeme
1730. gads
1730.
Skatīt Livonijas hercogi un 1730. gads
1740. gads
1740.
Skatīt Livonijas hercogi un 1740. gads
1741. gads
1741.
Skatīt Livonijas hercogi un 1741. gads
1762. gads
1762.
Skatīt Livonijas hercogi un 1762. gads
1794. gads
1794.
Skatīt Livonijas hercogi un 1794. gads
1795. gads
1795.
Skatīt Livonijas hercogi un 1795. gads
1796. gads
1796.
Skatīt Livonijas hercogi un 1796. gads
1801. gads
1801.
Skatīt Livonijas hercogi un 1801. gads
1825. gads
1825.
Skatīt Livonijas hercogi un 1825. gads
1855. gads
1855.
Skatīt Livonijas hercogi un 1855. gads
1881. gads
1881.
Skatīt Livonijas hercogi un 1881. gads
1894. gads
1894.
Skatīt Livonijas hercogi un 1894. gads
1917. gads
1917.
Skatīt Livonijas hercogi un 1917. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Livonijas hercogi un 1918. gads
Zināms kā Livonijas hercogs, Livonijas lielhercogs.