Satura rādītājs
40 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Suvorovs, Anna Paulovna, Astrahaņa, Dagestāna, Derbenta, Elizabete Petrovna, Franču revolūcija, Galīcija, Gatčina, Gorgāna, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gvarde (Krievija), Herāta, Irāna, Jonijas salas, Kandahāra, Kaspijas jūra, Katrīna II Lielā, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Livonijas hercogi, Luijs XVIII, Malta, Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva), Napoleona kari, Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis, Nikolajs I Romanovs, Pareizticība, Pēteris I, Pēteris III, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Romanovu dinastija, Sanktpēterburga, Staņislavs Poņatovskis, Tadeušs Koscjuško, Vecticība, Virtemberga, Ziemas pils.
- 1754. gadā dzimušie
- 1801. gadā mirušie
- Krievijas imperatori
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs Suvorovs
Aleksandrs Suvorovs (dzimis, miris) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Aleksandrs Suvorovs
Anna Paulovna
Anna Paulovna (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatora Pāvila I meita, Krievijas imperatoru Aleksandra I un Nikolaja I māsa un Nīderlandes karaļa Villema II sieva.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Anna Paulovna
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Astrahaņa
Dagestāna
Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Dagestāna
Derbenta
Derbenta ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Derbenta
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Elizabete Petrovna
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Franču revolūcija
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Galīcija
Gatčina
Gatčina ir pilsēta, Ļeņingradas apgabala Gatčinas rajona centrs Krievijā.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Gatčina
Gorgāna
Gorgāna ir pilsēta Irānas ziemeļos, Golestānas ostāna administratīvais centrs.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Gorgāna
Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Gvarde (Krievija)
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Gvarde (Krievija)
Herāta
Herāta (dari un) ir pilsēta Afganistānā, Herātas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Herāta
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Irāna
Jonijas salas
Jonijas salas (Ionia nisia) ir salu grupa Grieķijas rietumos.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Jonijas salas
Kandahāra
Kandahāra ir otra lielākā pilsēta Afganistānā ar iedzīvotāju skaitu 512 200 (2011. gada dati).
Skatīt Pāvils I Romanovs un Kandahāra
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Kaspijas jūra
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Katrīna II Lielā
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Krievijas Impērija
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Livonijas hercogi
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Skatīt Pāvils I Romanovs un Luijs XVIII
Malta
Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Malta
Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)
Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Napoleona kari
Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Maltas ordeņa ģerbonis Maltas ordeņa vairogs un krusts Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis jeb Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis (S.M.H.O.M.), pilnā nosaukumā Neatkarīgais Hospitālais Militārais Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību, kas izveidojies no Romas katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku-bruņinieku ordeņa.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Nikolajs I Romanovs
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Pareizticība
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Pēteris I
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Pēteris III
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Romanovu dinastija
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Sanktpēterburga
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Skatīt Pāvils I Romanovs un Staņislavs Poņatovskis
Tadeušs Koscjuško
Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Tadeušs Koscjuško
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Skatīt Pāvils I Romanovs un Vecticība
Virtemberga
Virtembergas teritorija (1810–1945). Virtemberga bija viena no Svētās Romas impērijas, vēlāk Vācijas Impērijas valstīm.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Virtemberga
Ziemas pils
Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.
Skatīt Pāvils I Romanovs un Ziemas pils
Skatīt arī
1754. gadā dzimušie
- Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors
- Elīza fon der Reke
- Georgs Forsters
- Ludvigs Augusts Mellīns
- Luijs XVI
- Pāvils I Romanovs
- Žozefs Prusts
1801. gadā mirušie
- Darja Saltikova
- Johans Kaspars Lafaters
- Kārlis Štāmics
- Nikolajs Repņins
- Novāliss
- Pāvils I Romanovs
Krievijas imperatori
- Aleksandrs I Romanovs
- Aleksandrs II Romanovs
- Aleksandrs III Romanovs
- Ivans VI Romanovs
- Nikolajs I Romanovs
- Nikolajs II Romanovs
- Pāvils I Romanovs
- Pēteris I
- Pēteris II Romanovs
- Pēteris III
Zināms kā Pāvels I, Pāvils Romanovs.