Satura rādītājs
60 attiecības: Apvienotā Baltijas hercogiste, Balduīns no Alnas, Bīronu dzimta, Brestļitovskas miera līgums, Dāņu darbi, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dītrihs fon Grīningens, Dorno, Edmunds no Verdes, Gothards Ketlers, Grāfs, Gregors IX, Heinrihs fon Licelburgs, Johans Tīrgarts, Katrīna II Lielā, Kārlis Kristians Jozefs, Kiligunda, Krievija, Krievijas Impērija, Kuldīga, Kuršu sacelšanās (1260), Kursa (valsts), Kursas dalīšanas līgums, Kurzeme, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes guberņa, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes Zemes padome, Lamekins, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas valsts atzīšana de iure, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas karaliste, Livonijas ordeņa mestri, Lokers, Magnuss (Livonijas karalis), Mārtiņš Levics, Nikolajs Radvils Melnais, Pēteris Bīrons, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Rutgers no Brigenejas, Saksijas Morics, ... Izvērst indekss (10 vairāk) »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Apvienotā Baltijas hercogiste
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Balduīns no Alnas
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Bīronu dzimta
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Brestļitovskas miera līgums
Dāņu darbi
1514. gadā Parīzē iespiestā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Zēlandē, kurā sarakstīta hronika "Dāņu darbi". Dāņu darbi ir dāņu Sores klostera mūka Sakša Gramatiķa no aptuveni 1178.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Dāņu darbi
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Dānija
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Dānijas karaļu uzskaitījums
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Dītrihs fon Grīningens
Dorno
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Dorno vai Dorns (no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Dorno
Edmunds no Verdes
Kurzemes bīskapa Edmunda zīmogs. Apliecošais uzraksts: S(igillum) Edmundi Dei Gratia Epi(scopus) Curonien(sis). Edmunds no Verdes jeb Verdas Edmunds (miris 1292. gada 14. decembrī) bija Kurzemes bīskaps (1263—1292).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Edmunds no Verdes
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Gothards Ketlers
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Grāfs
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Gregors IX
Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Heinrihs fon Licelburgs
Johans Tīrgarts
Johans Tīrgarts (dzimis 1380. gadā, miris) bija Kurzemes bīskaps no 1425.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Johans Tīrgarts
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Katrīna II Lielā
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kārlis Kristians Jozefs
Kiligunda
Kiligunda bija draudzes novada vai pilsnovada nosaukums viduslaiku Kursā, Sāmsalā un Vīkā.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kiligunda
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Krievijas Impērija
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kuldīga
Kuršu sacelšanās (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kuršu sacelšanās (1260)
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kursa (valsts)
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kursas dalīšanas līgums
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzeme
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzemes bīskapu saraksts
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzemes guberņa
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzemes landtāgs
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Kurzemes Zemes padome
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Lamekins
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Latvijas valsts atzīšana de iure
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Lietuvas valsts vadītāji
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Livonijas karaliste
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Livonijas ordeņa mestri
Lokers
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Lokers
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Magnuss (Livonijas karalis)
Mārtiņš Levics
Kurzemes bīskapa Mārtiņa zīmogs. Apliecošais uzraksts: Sigillum Martini D(ei) Gra(tia) Epi(scopus) Curoniensis. Mārtiņš Levics (miris 1500. gada 31. janvārī) bija Kurzemes bīskaps (1473—1500).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Mārtiņš Levics
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Nikolajs Radvils Melnais
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Pēteris Bīrons
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Piltenes apgabals
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Pirmais pasaules karš
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Rutgers no Brigenejas
Kurzemes bīskapa Rutgera zīmogs. Apliecošais uzraksts: S(igillum) Rotgeri Epi(scopus) Ecclesie Curoniensis. Rutgers no Brigenejas jeb Brigenejas Rutgers (miris ap 1404) bija Kurzemes bīskaps (1399–1404?).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Rutgers no Brigenejas
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Saksijas Morics
Sāgas
rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Sāgas
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Tranaitis
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Vaišvilks
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Vācbaltieši
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Vācija
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Vācu ordenis
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un Vilhelms II Hoencollerns
1562. gads
1562.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un 1562. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un 1918. gads
8. marts
8.
Skatīt Kurzemes valdnieku uzskaitījums un 8. marts
Zināms kā Kurzemes valdniece, Kurzemes valdnieces, Kurzemes valdnieki, Kurzemes valdnieks.