Satura rādītājs
30 attiecības: Ādams Lēvenhaupts, Daugavas kauja, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Bukshēvdens, Frīdrihs fon Siverss, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gdaņska, Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs, Jānis Čakste, Jelgavas pils, Krievijas Impērija, Kurzeme, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Magnuss Gustavs fon Esens, Mūrmuižas kauja, Pauls fon Lilienfelds-Toals, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Pēteris Valujevs, Piltenes apgabals, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Potsdama, Prūsijas hercogiste, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Sēlija, Sergejs Goļicins, Vshova, Zemgale, 1795. gads, 1812. gads.
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Ādams Lēvenhaupts
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Daugavas kauja
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Ferdinands Ketlers
Frīdrihs Bukshēvdens
Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens (1750—1811) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis un Katrīnas II adjutants.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Frīdrihs Bukshēvdens
Frīdrihs fon Siverss
Frīdrihs Vilhelms fon Siverss (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ģenerālmajors, senators, slepenpadomnieks un Kurzemes guberņas civilais gubernators no 1811.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Frīdrihs fon Siverss
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Gdaņska
Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs
Gustavs Matiass Lambsdorfs ģenerāļa tērpā (pēc 1795) Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828), bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), ķeizara Nikolaja I audzinātājs, grāfs (no 1817).
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Jānis Čakste
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Jelgavas pils
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Krievijas Impērija
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Kurzeme
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Kurzemes landtāgs
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Magnuss Gustavs fon Esens
Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Magnuss Gustavs fon Esens
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Mūrmuižas kauja
Pauls fon Lilienfelds-Toals
Pauls fon Lilienfelds-Toals (1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Pauls fon Lilienfelds-Toals
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Valujevs
Pēteris Valujevs (dzimis, miris) bija krievu valstsvīrs Aleksandra II valdīšanas laikā, Krievijas impērijas valdības vadītājs (1879—1881) un romānu rakstnieks.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Pēteris Valujevs
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Piltenes apgabals
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Potsdama
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Prūsijas hercogiste
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Rūdolfs Fēlikss Bauers
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Sēlija
Sergejs Goļicins
Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Sergejs Goļicins
Vshova
Vshova, vēsturiski arī Frauštate ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistē.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Vshova
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un Zemgale
1795. gads
1795.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un 1795. gads
1812. gads
1812.
Skatīt Kurzemes gubernatoru uzskaitījums un 1812. gads
Zināms kā Kurzemes gubernators.