Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Aizpute, Baltenlande, Bauska, Dālderis, Edgars Dunsdorfs, Firksi, Grodņa, Jaunjelgava, Jēkabpils, Jelgava, Katrīna II Lielā, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Krakova, Krievijas Impērija, Kuldīga, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Liepāja, Oto Hermanis fon der Hovens, Pēteris Bīrons, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Piltenes apgabals, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Prūsijas Karaliste, Sanktpēterburga, Staņislavs Poņatovskis, Tadeušs Koscjuško, Tukums, Ventspils, Vilhelms II Hoencollerns, Ziemas pils.
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Aizpute · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Bauska · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Dālderis · Redzēt vairāk »
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Firksi · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Grodņa · Redzēt vairāk »
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Jelgava · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārlis Heinrihs fon Heikings
Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Krakova · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Latvija · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Liepāja · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon der Hovens
Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Oto Hermanis fon der Hovens · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Tadeušs Koscjuško
Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Tadeušs Koscjuško · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Tukums · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Ventspils · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Ziemas pils
Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Ziemas pils · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kurzemes hercogistes inkorporācija, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija.
