Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jaunjelgava

Indekss Jaunjelgava

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Jaunjelgavas novada centrs.

45 attiecības: Aizkraukle, Aizkraukles rajons, Amerikas Savienotās Valstis, Anglija, Austrumeiropas laiks, Autoceļš P87, Bauska, Bermontiāde, Daugava, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Ebreju vēsture Latvijā, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Holokausts, Jakobs Lipmans, Jaunjelgavas katoļu baznīca, Jaunjelgavas novads, Jūgendstils, Jēkabs Ketlers, Jidišs, Krievija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Latvijas okupācija (1940), Latvijas reģionālie autoceļi, Lauva, Liepāja, Liepājas rajons, Pilsēta, Rīga, Sēļi, Sēlija, Sēlpils pils, Teodors Hermanovskis, Vaironis Jakāns, Vācija, Vladislavs IV Vāsa, 1567. gads, 1590. gads, 1646. gads, 1647. gads, 1861. gads, 1919. gads, 1941. gada jūnija deportācijas, 4. Valmieras kājnieku pulks.

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Aizkraukle · Redzēt vairāk »

Aizkraukles rajons

Aizkraukles rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (kā Stučkas rajons 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Aizkraukles rajons · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Anglija · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika zonas nosaukumiem.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »

Autoceļš P87

| | P87 autoceļš Bauska—Aizkraukle ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A7 Bauskā caur Valli un Jaunjelgavu ar autoceļu A6 Aizkrauklē.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Autoceļš P87 · Redzēt vairāk »

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Bauska · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas Brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas armija kopā ar tās sabiedrotajiem no 1919.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Daugava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte. Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas. Maršruta Rīga - Daugavpils dīzeļvilciens DR1A-172 posmā Jumprava—Dendrārijs. Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Jaunjelgava un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Jaunjelgava un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Holokausts

Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Holokausts · Redzēt vairāk »

Jakobs Lipmans

Jakobs Gudeils Lipmans (1874—1939) bija Latvijā dzimis mikrobiologs un augsnes speciālists.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Jakobs Lipmans · Redzēt vairāk »

Jaunjelgavas katoļu baznīca

Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Jaunjelgavas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Jaunjelgavas novads

Jaunjelgavas novads ir pašvaldība Sēlijā, Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Jaunjelgavas novads · Redzēt vairāk »

Jūgendstils

Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Jūgendstils · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Jidišs

Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Jidišs · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Krievija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Jaunjelgava un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai Tautas Saeimas pirmajā sēdē bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. Ļeņina dubultportretu rotātais Latvijas Nacionālais teātris pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā. PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940). Latvijas okupācija 1940.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas reģionālie autoceļi

Latvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Latvijas reģionālie autoceļi · Redzēt vairāk »

Lauva

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Jaunjelgava un Lauva · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepājas rajons

Liepājas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Liepājas rajons · Redzēt vairāk »

Pilsēta

Pilsētu radītais apgaismojums naktī redzams no Visuma. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Pilsēta · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Rīga · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Jaunjelgava un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866) Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils stilizēts izskats hercogu laikos (no Broces kolekcijas). Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1704. gadā Sēlpils baznīca un Sēlpils pilsdrupas ap 1870. gadu (1911. gada atklātne) Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Teodors Hermanovskis

Teodors Hermanovskis (—) bija latviešu inženieris un valstsvīrs.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Teodors Hermanovskis · Redzēt vairāk »

Vaironis Jakāns

Vaironis Jakāns (dzimis, miris) bija latviešu teātra un kino aktieris.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Vaironis Jakāns · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Vācija · Redzēt vairāk »

Vladislavs IV Vāsa

Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.

Jaunums!!: Jaunjelgava un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »

1567. gads

1567.

Jaunums!!: Jaunjelgava un 1567. gads · Redzēt vairāk »

1590. gads

1590.

Jaunums!!: Jaunjelgava un 1590. gads · Redzēt vairāk »

1646. gads

1646.

Jaunums!!: Jaunjelgava un 1646. gads · Redzēt vairāk »

1647. gads

1647 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Jaunums!!: Jaunjelgava un 1647. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: Jaunjelgava un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Jaunjelgava un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1941. gada jūnija deportācijas

Hildas Vīkas glezna "Aizvestie". 1941.

Jaunums!!: Jaunjelgava un 1941. gada jūnija deportācijas · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

Jaunums!!: Jaunjelgava un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Frīdrihštate, Jaunjelgavas pilsēta, Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »