Atvērt Google MapsSatura rādītājs
48 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Anna Zariņa, Arheoloģiskie izrakumi, Štafenhāgens, Ādams Lēvenhaupts, Balti, Bernhards no Lipes, Daugava, Elvīra Šnore, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Gustavs II Ādolfs, Jēkabpils novada dome, Jelgavas pils, Johans Kristofs Broce, Kloti no Jirgensburgas, Kokneses pils, Krievijas cariste, Kuldīga, Kuldīgas pils, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Otrais Ziemeļu karš, Paleolīts, Pļaviņu HES, Pils, Pilskalns, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas pils, Salaspils, Sēļi, Sēlijas bīskapi, Sēlpils fogti, Sigismunds II Augusts, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Vecsēlpils, Vilhelms Ketlers, Zemgale, Zviedrija, 1208. gada Sēlpils aplenkums.
- Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā
- Jaunjelgavas apriņķis
- Jēkabpils novads
- Livonijas ordeņa pilis
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Skatīt Sēlpils pils un Aksels Ūksenšerna
Anna Zariņa
Anna Zariņa (dzimusi Ruņģe, 1921—2015) bija latviešu arheoloģe, habilitētā vēstures doktore (1993), Latvijas Zinātņu akadēmijas emeritētā zinātniece.
Skatīt Sēlpils pils un Anna Zariņa
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Skatīt Sēlpils pils un Arheoloģiskie izrakumi
Štafenhāgens
Štafenhāgens var būt.
Skatīt Sēlpils pils un Štafenhāgens
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Skatīt Sēlpils pils un Ādams Lēvenhaupts
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Sēlpils pils un Balti
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Skatīt Sēlpils pils un Bernhards no Lipes
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Sēlpils pils un Daugava
Elvīra Šnore
Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (dzimusi, mirusi) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.
Skatīt Sēlpils pils un Elvīra Šnore
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Skatīt Sēlpils pils un Frīdrihs Ketlers
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Sēlpils pils un Gothards Ketlers
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Sēlpils pils un Gustavs II Ādolfs
Jēkabpils novada dome
Jēkabpils Miertiesas ēka, 1930. gadi Jēkabpils novada dome, arī Jēkabpils novada pašvaldība, ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde.
Skatīt Sēlpils pils un Jēkabpils novada dome
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Sēlpils pils un Jelgavas pils
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Sēlpils pils un Johans Kristofs Broce
Kloti no Jirgensburgas
Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Skatīt Sēlpils pils un Kloti no Jirgensburgas
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Skatīt Sēlpils pils un Kokneses pils
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Sēlpils pils un Krievijas cariste
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Sēlpils pils un Kuldīga
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Skatīt Sēlpils pils un Kuldīgas pils
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Sēlpils pils un Kurzeme
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Sēlpils pils un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Sēlpils pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Sēlpils pils un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Sēlpils pils un Livonijas karš
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Sēlpils pils un Livonijas ordenis
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Sēlpils pils un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Sēlpils pils un Otrais Ziemeļu karš
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Skatīt Sēlpils pils un Paleolīts
Pļaviņu HES
Pļaviņu HES ir viena no Daugavas hidroelektrostacijām pie Aizkraukles pilsētas.
Skatīt Sēlpils pils un Pļaviņu HES
Pils
Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.
Skatīt Sēlpils pils un Pils
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Skatīt Sēlpils pils un Pilskalns
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Sēlpils pils un Pirmais pasaules karš
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Sēlpils pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Sēlpils pils un Polijas—Lietuvas ūnija
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Skatīt Sēlpils pils un Rīgas brīvpilsēta
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Sēlpils pils un Rīgas pils
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Sēlpils pils un Salaspils
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Sēlpils pils un Sēļi
Sēlijas bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.
Skatīt Sēlpils pils un Sēlijas bīskapi
Sēlpils fogti
Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Skatīt Sēlpils pils un Sēlpils fogti
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Sēlpils pils un Sigismunds II Augusts
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.
Skatīt Sēlpils pils un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Skatīt Sēlpils pils un Vecsēlpils
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Skatīt Sēlpils pils un Vilhelms Ketlers
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Sēlpils pils un Zemgale
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Sēlpils pils un Zviedrija
1208. gada Sēlpils aplenkums
Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.
Skatīt Sēlpils pils un 1208. gada Sēlpils aplenkums
Skatīt arī
Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā
- Grobiņa
- Jersika (valsts)
- Sēlpils pils
- Zvejnieki (kapulauks)
- Āraišu ezerpils
- Ķintu aka
Jaunjelgavas apriņķis
- Jaunjelgava
- Nereta
- Sala (Jēkabpils novads)
- Sēlpils
- Sēlpils pils
- Vecsēlpils
Jēkabpils novads
- Aknīste
- Aknīstes pagasts
- Asares pagasts
- Atašienes pagasts
- Dignājas pagasts
- Dunavas pagasts
- Elkšņu pagasts
- Gārsenes muiža
- Gārsenes pagasts
- Jēkabpils
- Jēkabpils novads
- Kalna pagasts
- Krustpils pagasts
- Kūku pagasts
- Leimaņu pagasts
- Mežāres pagasts
- Rites pagasts
- Rubenes pagasts
- Sala (Jēkabpils novads)
- Salas pagasts (Jēkabpils novads)
- Sauka (dabas parks)
- Saukas pagasts
- Sēlpils
- Sēlpils pagasts
- Sēlpils pils
- Teiču dabas rezervāts
- Variešu pagasts
- Vecsēlpils
- Viesīte
- Viesītes pagasts
- Vilkupe (Aknīstes pagasts)
- Vīpes pagasts
- Zasas muiža
- Zasas pagasts
- Zīlāni
- Ābeļu pagasts
Livonijas ordeņa pilis
- Aizkraukles viduslaiku pils
- Aizputes ordeņa pils
- Alsungas viduslaiku pils
- Alūksnes viduslaiku pils
- Bauskas pils
- Burtnieki
- Burtnieku pils
- Cēsu pils
- Daugavgrīvas viduslaiku pils
- Dinaburgas pils
- Dobeles pils
- Domkalna pils
- Dundagas pils
- Gaujienas viduslaiku pils
- Hāpsalas pils
- Jaunpils pils
- Kokneses pils
- Kuldīgas pils
- Laisas pils
- Limbaži
- Ludzas pils
- Narvas pils
- Paide
- Rakvere
- Rēzeknes pilskalns
- Rīgas pils
- Rūjienas pils
- Siguldas viduslaiku pils
- Sēlpils pils
- Tērvete (Tērvetes pagasts)
- Valmieras Livonijas ordeņa pils
- Ventspils viduslaiku pils
- Vīlandes viduslaiku pils
Zināms kā Sēlpils ordeņa pils, Sēlpils pils drupas, Sēlpils pilsdrupas, Sēlpils pilskalns, Sēlpils priekšpils, Sēlpils viduslaiku pils.