Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Burtnieku pils

Indekss Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 55 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Andrejs Pumpurs, Ērģeme, Beverīna, Burtnieki, Burtnieks, Burtnieku draudzes novads, Burtnieku luterāņu baznīca, Burtnieku pagasts, Elizabete Petrovna, Filips Pauluči, Gauja, Gustavs II Ādolfs, Helmetas pils, Indriķis Šterns, Ivans III, Jamas Zapoļskas miera līgums, Johans Kristofs Broce, Juhans III, Karkuses pils, Kārlis Horns, Latgaļi, Lāčplēsis (eposs), Lēvenvoldes, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Maskavija, Metsepole, Paide, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnavas vaivadija, Pils, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rainis, Rameka, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rūjienas pils, Sakala, Sigismunds II Augusts, Somijas lielhercogiste, Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Tālivaldis, Trikātas viduslaiku pils, Ugaunija, Uguns un nakts, ... Izvērst indekss (5 vairāk) »

  2. Livonijas ordeņa pilis
  3. Pilis Latvijā
  4. Valmieras apriņķis
  5. Valmieras novads

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

Skatīt Burtnieku pils un Aksels Ūksenšerna

Andrejs Pumpurs

Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).

Skatīt Burtnieku pils un Andrejs Pumpurs

Ērģeme

Ērģeme ir ciems Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas.

Skatīt Burtnieku pils un Ērģeme

Beverīna

Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.

Skatīt Burtnieku pils un Beverīna

Burtnieki

Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.

Skatīt Burtnieku pils un Burtnieki

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Skatīt Burtnieku pils un Burtnieks

Burtnieku draudzes novads

Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Skatīt Burtnieku pils un Burtnieku draudzes novads

Burtnieku luterāņu baznīca

Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015) Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Valmieras novadā.

Skatīt Burtnieku pils un Burtnieku luterāņu baznīca

Burtnieku pagasts

Burtnieku pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Burtnieka ezera krastā.

Skatīt Burtnieku pils un Burtnieku pagasts

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Skatīt Burtnieku pils un Elizabete Petrovna

Filips Pauluči

Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.

Skatīt Burtnieku pils un Filips Pauluči

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Skatīt Burtnieku pils un Gauja

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Skatīt Burtnieku pils un Gustavs II Ādolfs

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Burtnieku pils un Helmetas pils

Indriķis Šterns

Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.

Skatīt Burtnieku pils un Indriķis Šterns

Ivans III

Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Skatīt Burtnieku pils un Ivans III

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Skatīt Burtnieku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums

Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.

Skatīt Burtnieku pils un Johans Kristofs Broce

Juhans III

Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.

Skatīt Burtnieku pils un Juhans III

Karkuses pils

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.

Skatīt Burtnieku pils un Karkuses pils

Kārlis Horns

Kārlis Horns, arī Kārlis Hūrns (dzimis ap 1550. gadu, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Skatīt Burtnieku pils un Kārlis Horns

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Skatīt Burtnieku pils un Latgaļi

Lāčplēsis (eposs)

"Lāčplēsis" ir 1888.

Skatīt Burtnieku pils un Lāčplēsis (eposs)

Lēvenvoldes

Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Skatīt Burtnieku pils un Lēvenvoldes

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Burtnieku pils un Lielais Ziemeļu karš

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Burtnieku pils un Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Skatīt Burtnieku pils un Lietuvas valsts vadītāji

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Burtnieku pils un Livonijas karš

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Skatīt Burtnieku pils un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Burtnieku pils un Livonijas ordenis

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Skatīt Burtnieku pils un Maskavija

Metsepole

Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.

Skatīt Burtnieku pils un Metsepole

Paide

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.

Skatīt Burtnieku pils un Paide

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Burtnieku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pērnavas vaivadija

Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Skatīt Burtnieku pils un Pērnavas vaivadija

Pils

Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.

Skatīt Burtnieku pils un Pils

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Skatīt Burtnieku pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Skatīt Burtnieku pils un Rainis

Rameka

Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Skatīt Burtnieku pils un Rameka

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Skatīt Burtnieku pils un Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Skatīt Burtnieku pils un Rūjienas pils

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Skatīt Burtnieku pils un Sakala

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Skatīt Burtnieku pils un Sigismunds II Augusts

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Skatīt Burtnieku pils un Somijas lielhercogiste

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Skatīt Burtnieku pils un Tālava

Tālavas dalīšanas līgums

Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.

Skatīt Burtnieku pils un Tālavas dalīšanas līgums

Tālivaldis

Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Skatīt Burtnieku pils un Tālivaldis

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Skatīt Burtnieku pils un Trikātas viduslaiku pils

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Skatīt Burtnieku pils un Ugaunija

Uguns un nakts

"Uguns un nakts" ir Raiņa 1905.

Skatīt Burtnieku pils un Uguns un nakts

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Skatīt Burtnieku pils un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Valmieras novads

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Burtnieku pils un Valmieras novads

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Skatīt Burtnieku pils un Vīlandes viduslaiku pils

Villekens fon Endorps

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287.

Skatīt Burtnieku pils un Villekens fon Endorps

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Skatīt Burtnieku pils un Zobenbrāļu ordenis

Skatīt arī

Livonijas ordeņa pilis

Pilis Latvijā

Valmieras apriņķis

Valmieras novads

Zināms kā Burtnieku muiža, Burtnieku ordeņa pils, Burtnieku pilsmuiža, Burtnieku viduslaiku pils.

, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras novads, Vīlandes viduslaiku pils, Villekens fon Endorps, Zobenbrāļu ordenis.