Atvērt Google MapsSatura rādītājs
31 attiecības: Aizputes pilskalns, Ēvalds Mugurēvičs, Balduīns no Alnas, Dānijas karaļu uzskaitījums, Indriķis Šterns, Kurši, Kuršu ķoniņi, Kurzemes bīskapu saraksts, Lamekins, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas pilsoņu karš, Magnuss (Livonijas karalis), Piltene, Piltenes apgabals, Polijas—Lietuvas ūnija, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Vācu ordenis, Venta, Ventava, 1230. gads, 1309. gads, 1330. gads, 1559. gads, 1560. gads, 1578. gads, 1585. gads, 1617. gads, 1621. gads, 1750. gads.
- Pilis Latvijā
- Ventspils novads
Aizputes pilskalns
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Aizputes pilskalns
Ēvalds Mugurēvičs
Ēvalds Mugurēvičs (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Ēvalds Mugurēvičs
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Balduīns no Alnas
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Dānijas karaļu uzskaitījums
Indriķis Šterns
Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Indriķis Šterns
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Kurši
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Kuršu ķoniņi
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Kurzemes bīskapu saraksts
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Lamekins
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Livonija
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Livonijas karaliste
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Livonijas pilsoņu karš
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Magnuss (Livonijas karalis)
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Piltene
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Piltenes apgabals
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Polijas—Lietuvas ūnija
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Sāmsala
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Vācu ordenis
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Venta
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un Ventava
1230. gads
1230.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1230. gads
1309. gads
1309.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1309. gads
1330. gads
1330.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1330. gads
1559. gads
1559.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1559. gads
1560. gads
1560.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1560. gads
1578. gads
1578.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1578. gads
1585. gads
1585.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1585. gads
1617. gads
1617.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1617. gads
1621. gads
1621.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1621. gads
1750. gads
1750.
Skatīt Piltenes viduslaiku pils un 1750. gads
Skatīt arī
Pilis Latvijā
- Šlokenbekas pils
- Aizkraukles viduslaiku pils
- Aizputes ordeņa pils
- Alsungas viduslaiku pils
- Alūksnes Jaunā pils
- Alūksnes viduslaiku pils
- Bauskas pils
- Burtnieku pils
- Cēsu pils
- Daugavgrīvas viduslaiku pils
- Dinaburgas pils
- Dobeles pils
- Dundagas pils
- Embūtes pilsdrupas
- Gaujienas viduslaiku pils
- Grobiņas pils
- Jaunpils pils
- Kokneses pils
- Krimuldas viduslaiku pils
- Krustpils pils
- Kuldīgas pils
- Latvijas pilis
- Lielstraupes pils
- Lielvārdes pils
- Ludzas pils
- Marienhauzenas pils
- Nurmuižas pils
- Piebalgas pils
- Piltenes viduslaiku pils
- Preiļu muiža
- Raunas viduslaiku pils
- Rēzeknes pilskalns
- Rīgas pils
- Rūjienas pils
- Salacas pils
- Siguldas Jaunā pils
- Siguldas viduslaiku pils
- Turaidas pils
- Valmieras Livonijas ordeņa pils
- Vecdoles pils
- Ventspils viduslaiku pils
- Ēdoles pils
Ventspils novads
- Ance (ciems)
- Ances pagasts
- Irbene
- Jaunciems (Tārgales pagasts)
- Jūrkalne
- Jūrkalnes pagasts
- Lielirbe
- Lūžņa
- Miķeļtornis
- Ovišu bāka
- Piltene
- Piltenes pagasts
- Piltenes viduslaiku pils
- Popes pagasts
- Puzes pagasts
- Tārgale
- Tārgales pagasts
- Ugāles pagasts
- Usmas pagasts
- Užava
- Užavas lejtece
- Užavas pagasts
- Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs
- Ventspils novads
- Vārves pagasts
- Ziru pagasts
- Zlēku pagasts
Zināms kā Piltenes muiža, Piltenes pils.