Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Ludzas pils

Indekss Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 51 attiecības: Alūksnes viduslaiku pils, Alva, Arheoloģiskie izrakumi, Bernds fon der Borhs, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils komturi, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Gotika, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jolanta Daiga, Krasnogorodska, Krievijas Impērija, Latgaļi, Latgale, Lielgabals, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Ludza, Ludzas katoļu baznīca, Ludzas trakts, Maskavija, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Policija, Rēzeknes fogti, Rēzeknes pilskalns, Salpetris, Skanste, Stefans Batorijs, Viduslaiki, Vitebskas guberņa, 14. gadsimts, 1433. gads, 1463. gads, 1480. gads, 1481. gads, 1525. gads, 1558. gads, 1566. gads, 1582. gads, 1599. gads, 1625. gads, 1654. gads, 1765. gads, ... Izvērst indekss (1 vairāk) »

  2. Livonijas ordeņa pilis
  3. Ludza
  4. Pilis Latvijā

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Skatīt Ludzas pils un Alūksnes viduslaiku pils

Alva

Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.

Skatīt Ludzas pils un Alva

Arheoloģiskie izrakumi

Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.

Skatīt Ludzas pils un Arheoloģiskie izrakumi

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Skatīt Ludzas pils un Bernds fon der Borhs

Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.

Skatīt Ludzas pils un Daugavpils cietoksnis

Daugavpils komturi

'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8.

Skatīt Ludzas pils un Daugavpils komturi

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

Eiropas Reģionālās attīstības fonda zīmols Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir viens no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas izveidots 1975.

Skatīt Ludzas pils un Eiropas Reģionālās attīstības fonds

Gotika

brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.

Skatīt Ludzas pils un Gotika

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Ludzas pils un Inflantijas vaivadija

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Skatīt Ludzas pils un Ivans IV

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Skatīt Ludzas pils un Jamas Zapoļskas miera līgums

Jolanta Daiga

Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.

Skatīt Ludzas pils un Jolanta Daiga

Krasnogorodska

Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.

Skatīt Ludzas pils un Krasnogorodska

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Ludzas pils un Krievijas Impērija

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Skatīt Ludzas pils un Latgaļi

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Ludzas pils un Latgale

Lielgabals

ASV armijas lielgabals Irākā Lielgabals ir artilērijas ieroča tips, kas no citiem artilērijas ieročiem atšķiras ar lielu stobra garumu (30 līdz 80 kalibru garumā; ieročus ar īsākiem stobriem sauc par haubicēm), šāviņa sākumātrumu (virs 700 m/s) un maksimālo šaušanas tālumu (vidēji 13—15 km; tālšāvēja lielgabals virs 40 km), kā arī ierobežotu pacēluma leņķi.

Skatīt Ludzas pils un Lielgabals

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Ludzas pils un Lietuvas lielkņaziste

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Ludzas pils un Livonija

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Ludzas pils un Livonijas karš

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Ludzas pils un Livonijas ordenis

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Skatīt Ludzas pils un Ludza

Ludzas katoļu baznīca

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Baznīcas ielā 54 Ludzā.

Skatīt Ludzas pils un Ludzas katoļu baznīca

Ludzas trakts

Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.

Skatīt Ludzas pils un Ludzas trakts

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Skatīt Ludzas pils un Maskavija

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Ludzas pils un Otrais Ziemeļu karš

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Ludzas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Skatīt Ludzas pils un Pleskava

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Skatīt Ludzas pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Policija

Policists Vācijā. Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).

Skatīt Ludzas pils un Policija

Rēzeknes fogti

Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Skatīt Ludzas pils un Rēzeknes fogti

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Skatīt Ludzas pils un Rēzeknes pilskalns

Salpetris

Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.

Skatīt Ludzas pils un Salpetris

Skanste

Tomes Zviedru skanste. Skanste vai skansts ir lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgta četrstūra formā.

Skatīt Ludzas pils un Skanste

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Skatīt Ludzas pils un Stefans Batorijs

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Skatīt Ludzas pils un Viduslaiki

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Ludzas pils un Vitebskas guberņa

14. gadsimts

14.

Skatīt Ludzas pils un 14. gadsimts

1433. gads

1433.

Skatīt Ludzas pils un 1433. gads

1463. gads

1463.

Skatīt Ludzas pils un 1463. gads

1480. gads

1480.

Skatīt Ludzas pils un 1480. gads

1481. gads

1481.

Skatīt Ludzas pils un 1481. gads

1525. gads

1525.

Skatīt Ludzas pils un 1525. gads

1558. gads

1558.

Skatīt Ludzas pils un 1558. gads

1566. gads

1566.

Skatīt Ludzas pils un 1566. gads

1582. gads

1582.

Skatīt Ludzas pils un 1582. gads

1599. gads

1599.

Skatīt Ludzas pils un 1599. gads

1625. gads

1625.

Skatīt Ludzas pils un 1625. gads

1654. gads

1654.

Skatīt Ludzas pils un 1654. gads

1765. gads

1765.

Skatīt Ludzas pils un 1765. gads

1976. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1976. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Skatīt Ludzas pils un 1976. gads Latvijā

Skatīt arī

Livonijas ordeņa pilis

Ludza

Pilis Latvijā

Zināms kā Ludzas pilskalns, Ludzas viduslaiku pils, Ludzas viduslaiku pilsdrupas.

, 1976. gads Latvijā.