Satura rādītājs
51 attiecības: Alūksnes viduslaiku pils, Alva, Arheoloģiskie izrakumi, Bernds fon der Borhs, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils komturi, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Gotika, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jolanta Daiga, Krasnogorodska, Krievijas Impērija, Latgaļi, Latgale, Lielgabals, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Ludza, Ludzas katoļu baznīca, Ludzas trakts, Maskavija, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Policija, Rēzeknes fogti, Rēzeknes pilskalns, Salpetris, Skanste, Stefans Batorijs, Viduslaiki, Vitebskas guberņa, 14. gadsimts, 1433. gads, 1463. gads, 1480. gads, 1481. gads, 1525. gads, 1558. gads, 1566. gads, 1582. gads, 1599. gads, 1625. gads, 1654. gads, 1765. gads, ... Izvērst indekss (1 vairāk) »
- Livonijas ordeņa pilis
- Ludza
- Pilis Latvijā
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Skatīt Ludzas pils un Alūksnes viduslaiku pils
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Skatīt Ludzas pils un Alva
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Skatīt Ludzas pils un Arheoloģiskie izrakumi
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Skatīt Ludzas pils un Bernds fon der Borhs
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Skatīt Ludzas pils un Daugavpils cietoksnis
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8.
Skatīt Ludzas pils un Daugavpils komturi
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
Eiropas Reģionālās attīstības fonda zīmols Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir viens no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas izveidots 1975.
Skatīt Ludzas pils un Eiropas Reģionālās attīstības fonds
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Skatīt Ludzas pils un Gotika
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Ludzas pils un Inflantijas vaivadija
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Ludzas pils un Ivans IV
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Skatīt Ludzas pils un Jamas Zapoļskas miera līgums
Jolanta Daiga
Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.
Skatīt Ludzas pils un Jolanta Daiga
Krasnogorodska
Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.
Skatīt Ludzas pils un Krasnogorodska
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Ludzas pils un Krievijas Impērija
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Ludzas pils un Latgaļi
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Ludzas pils un Latgale
Lielgabals
ASV armijas lielgabals Irākā Lielgabals ir artilērijas ieroča tips, kas no citiem artilērijas ieročiem atšķiras ar lielu stobra garumu (30 līdz 80 kalibru garumā; ieročus ar īsākiem stobriem sauc par haubicēm), šāviņa sākumātrumu (virs 700 m/s) un maksimālo šaušanas tālumu (vidēji 13—15 km; tālšāvēja lielgabals virs 40 km), kā arī ierobežotu pacēluma leņķi.
Skatīt Ludzas pils un Lielgabals
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Ludzas pils un Lietuvas lielkņaziste
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Ludzas pils un Livonija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Ludzas pils un Livonijas karš
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Ludzas pils un Livonijas ordenis
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Skatīt Ludzas pils un Ludza
Ludzas katoļu baznīca
Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Baznīcas ielā 54 Ludzā.
Skatīt Ludzas pils un Ludzas katoļu baznīca
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Skatīt Ludzas pils un Ludzas trakts
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Ludzas pils un Maskavija
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Ludzas pils un Otrais Ziemeļu karš
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Ludzas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Ludzas pils un Pleskava
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Ludzas pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Policija
Policists Vācijā. Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).
Skatīt Ludzas pils un Policija
Rēzeknes fogti
Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Skatīt Ludzas pils un Rēzeknes fogti
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Skatīt Ludzas pils un Rēzeknes pilskalns
Salpetris
Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.
Skatīt Ludzas pils un Salpetris
Skanste
Tomes Zviedru skanste. Skanste vai skansts ir lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgta četrstūra formā.
Skatīt Ludzas pils un Skanste
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Ludzas pils un Stefans Batorijs
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Ludzas pils un Viduslaiki
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Ludzas pils un Vitebskas guberņa
14. gadsimts
14.
Skatīt Ludzas pils un 14. gadsimts
1433. gads
1433.
Skatīt Ludzas pils un 1433. gads
1463. gads
1463.
Skatīt Ludzas pils un 1463. gads
1480. gads
1480.
Skatīt Ludzas pils un 1480. gads
1481. gads
1481.
Skatīt Ludzas pils un 1481. gads
1525. gads
1525.
Skatīt Ludzas pils un 1525. gads
1558. gads
1558.
Skatīt Ludzas pils un 1558. gads
1566. gads
1566.
Skatīt Ludzas pils un 1566. gads
1582. gads
1582.
Skatīt Ludzas pils un 1582. gads
1599. gads
1599.
Skatīt Ludzas pils un 1599. gads
1625. gads
1625.
Skatīt Ludzas pils un 1625. gads
1654. gads
1654.
Skatīt Ludzas pils un 1654. gads
1765. gads
1765.
Skatīt Ludzas pils un 1765. gads
1976. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1976. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Skatīt Ludzas pils un 1976. gads Latvijā
Skatīt arī
Livonijas ordeņa pilis
- Aizkraukles viduslaiku pils
- Aizputes ordeņa pils
- Alsungas viduslaiku pils
- Alūksnes viduslaiku pils
- Bauskas pils
- Burtnieki
- Burtnieku pils
- Cēsu pils
- Daugavgrīvas viduslaiku pils
- Dinaburgas pils
- Dobeles pils
- Domkalna pils
- Dundagas pils
- Gaujienas viduslaiku pils
- Hāpsalas pils
- Jaunpils pils
- Kokneses pils
- Kuldīgas pils
- Laisas pils
- Limbaži
- Ludzas pils
- Narvas pils
- Paide
- Rakvere
- Rēzeknes pilskalns
- Rīgas pils
- Rūjienas pils
- Siguldas viduslaiku pils
- Sēlpils pils
- Tērvete (Tērvetes pagasts)
- Valmieras Livonijas ordeņa pils
- Ventspils viduslaiku pils
- Vīlandes viduslaiku pils
Ludza
- Ludza
- Ludzas igauņi
- Ludzas pils
Pilis Latvijā
- Šlokenbekas pils
- Aizkraukles viduslaiku pils
- Aizputes ordeņa pils
- Alsungas viduslaiku pils
- Alūksnes Jaunā pils
- Alūksnes viduslaiku pils
- Bauskas pils
- Burtnieku pils
- Cēsu pils
- Daugavgrīvas viduslaiku pils
- Dinaburgas pils
- Dobeles pils
- Dundagas pils
- Embūtes pilsdrupas
- Gaujienas viduslaiku pils
- Grobiņas pils
- Jaunpils pils
- Kokneses pils
- Krimuldas viduslaiku pils
- Krustpils pils
- Kuldīgas pils
- Latvijas pilis
- Lielstraupes pils
- Lielvārdes pils
- Ludzas pils
- Marienhauzenas pils
- Nurmuižas pils
- Piebalgas pils
- Piltenes viduslaiku pils
- Preiļu muiža
- Raunas viduslaiku pils
- Rēzeknes pilskalns
- Rīgas pils
- Rūjienas pils
- Salacas pils
- Siguldas Jaunā pils
- Siguldas viduslaiku pils
- Turaidas pils
- Valmieras Livonijas ordeņa pils
- Vecdoles pils
- Ventspils viduslaiku pils
- Ēdoles pils
Zināms kā Ludzas pilskalns, Ludzas viduslaiku pils, Ludzas viduslaiku pilsdrupas.