Atvērt Google MapsSatura rādītājs
63 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Aleksandrs IV, Arhibīskaps, Asotes pilskalns, Augusts, Ķēstutis, Baroks, Bīdermeijers, Bernds fon der Borhs, Daugava, Daugavpils, Donaviņa, Dzelzsbetons, Fromholds fon Fifhūzens, Gulbene, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jēkabpils, Jēkabpils lidlauks, Jēkabpils novada dome, Jersika (valsts), Johans III fon Šverīns, Johans Kristofs Broce, Klasicisms, Korfi, Krievija, Latgales artilērijas pulks, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs, Pils, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Polocka, Portāls (arhitektūra), Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas iela (Jēkabpils), Romas pāvests, Sarkanā armija, ... Izvērst indekss (13 vairāk) »
- Muzeji Latvijā
- Pilis Latvijā
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Krustpils pils un Agrārā reforma Latvijā
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Krustpils pils un Alberts fon Bukshēvdens
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Krustpils pils un Alberts II (Rīga)
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Skatīt Krustpils pils un Aleksandrs IV
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Skatīt Krustpils pils un Arhibīskaps
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Skatīt Krustpils pils un Asotes pilskalns
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Krustpils pils un Augusts
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Skatīt Krustpils pils un Ķēstutis
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Skatīt Krustpils pils un Baroks
Bīdermeijers
Mēbeles bīdermeijera stilā. Kārļa Špicvega (''Spitzweg'') glezna "Grāmatu tārps" (1850). Bīdermeijers jeb bīdermeiers ir mākslas stila virziens Eiropas lietišķajā mākslā un arhitektūrā 19. gadsimta 1.
Skatīt Krustpils pils un Bīdermeijers
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Skatīt Krustpils pils un Bernds fon der Borhs
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Krustpils pils un Daugava
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Krustpils pils un Daugavpils
Donaviņa
Donaviņa, kuras senākais nosaukums ir Dzirnupīte, ir upe, Mazās Daugavas labā krasta pieteka.
Skatīt Krustpils pils un Donaviņa
Dzelzsbetons
Dzelzsbetona konstrukcijas izveide Dzelzsbetons ir celtniecības materiāls, kas sastāv no betona un tērauda (armatūras vai citi materiāli) stiegrojuma apvienojuma.
Skatīt Krustpils pils un Dzelzsbetons
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Skatīt Krustpils pils un Fromholds fon Fifhūzens
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Skatīt Krustpils pils un Gulbene
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Krustpils pils un Ivans IV
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Skatīt Krustpils pils un Jamas Zapoļskas miera līgums
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Skatīt Krustpils pils un Jēkabpils
Jēkabpils lidlauks
Jēkabpils lidlauks (ICAO: EVKA) ir pamests militārais lidlauks Krustpils pagastā netālu no Jēkabpils pilsētas ziemeļaustrumu robežas.
Skatīt Krustpils pils un Jēkabpils lidlauks
Jēkabpils novada dome
Jēkabpils Miertiesas ēka, 1930. gadi Jēkabpils novada dome, arī Jēkabpils novada pašvaldība, ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde.
Skatīt Krustpils pils un Jēkabpils novada dome
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Krustpils pils un Jersika (valsts)
Johans III fon Šverīns
Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.
Skatīt Krustpils pils un Johans III fon Šverīns
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Krustpils pils un Johans Kristofs Broce
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Skatīt Krustpils pils un Klasicisms
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Skatīt Krustpils pils un Korfi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Krustpils pils un Krievija
Latgales artilērijas pulks
Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā. Latgales artilērijas pulka virsnieki un karavīri Krustpils pilī. Latgales artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 3. Latgales kājnieku divīzijas artilērijas pulks.
Skatīt Krustpils pils un Latgales artilērijas pulks
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Krustpils pils un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts aizsardzības jomā.
Skatīt Krustpils pils un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Krustpils pils un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Krustpils pils un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Krustpils pils un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Krustpils pils un Livonijas Konfederācija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Krustpils pils un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Krustpils pils un Livonijas ordenis
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Krustpils pils un Livonijas pilsoņu karš
Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs
Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs (1851—1908) bija Krustpils pilsmuižas īpašnieks.
Skatīt Krustpils pils un Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs
Pils
Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.
Skatīt Krustpils pils un Pils
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Krustpils pils un Pirmais pasaules karš
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Krustpils pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Krustpils pils un Polija
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Krustpils pils un Polocka
Portāls (arhitektūra)
Parīzes Dievmātes katedrāles portāli Portāls ir arhitektoniski vai dekoratīvi veidota ieeja.
Skatīt Krustpils pils un Portāls (arhitektūra)
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Krustpils pils un Rīga
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Krustpils pils un Rīgas arhibīskapija
Rīgas iela (Jēkabpils)
Rīgas iela ir viena no galvenajām ielām Jēkabpilī, kas gar Daugavas labo krastu ved no pilsētas robežas ar Kūku pagastu caur Krustpili līdz pilsētas robežai ar Krustpils pagastu.
Skatīt Krustpils pils un Rīgas iela (Jēkabpils)
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Krustpils pils un Romas pāvests
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Krustpils pils un Sarkanā armija
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt Krustpils pils un Sigismunds III Vāsa
Slimnīca
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca Slimnīca ir medicīniskas iestādes veids, kas paredzēta gan stacionēto, gan ambulatoro slimnieku diagnostikai un ārstēšanai.
Skatīt Krustpils pils un Slimnīca
Stallis
Staļļa iekštelpas Stallis ir zirgu mājvieta.
Skatīt Krustpils pils un Stallis
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Krustpils pils un Stefans Batorijs
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Krustpils pils un Tīzenhauzeni
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Krustpils pils un Vācu ordenis
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Krustpils pils un Viduslaiki
13. aprīlis
13.
Skatīt Krustpils pils un 13. aprīlis
18. gadsimts
18.
Skatīt Krustpils pils un 18. gadsimts
19. gadsimts
19.
Skatīt Krustpils pils un 19. gadsimts
1921. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1921. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Krustpils pils un 1921. gads Latvijā
1944. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Krustpils pils un 1944. gads Latvijā
1994. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1994. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Krustpils pils un 1994. gads Latvijā
Skatīt arī
Muzeji Latvijā
- Gārsenes muiža
- Jaunmoku pils
- Krustpils pils
- Latgales Kultūrvēstures muzejs
- Latvijas muzeji
- Rundāles pils
- Sventes muiža
- Valdeķu muiža
- Ventspils viduslaiku pils
Pilis Latvijā
- Šlokenbekas pils
- Aizkraukles viduslaiku pils
- Aizputes ordeņa pils
- Alsungas viduslaiku pils
- Alūksnes Jaunā pils
- Alūksnes viduslaiku pils
- Bauskas pils
- Burtnieku pils
- Cēsu pils
- Daugavgrīvas viduslaiku pils
- Dinaburgas pils
- Dobeles pils
- Dundagas pils
- Embūtes pilsdrupas
- Gaujienas viduslaiku pils
- Grobiņas pils
- Jaunpils pils
- Kokneses pils
- Krimuldas viduslaiku pils
- Krustpils pils
- Kuldīgas pils
- Latvijas pilis
- Lielstraupes pils
- Lielvārdes pils
- Ludzas pils
- Marienhauzenas pils
- Nurmuižas pils
- Piebalgas pils
- Piltenes viduslaiku pils
- Preiļu muiža
- Raunas viduslaiku pils
- Rēzeknes pilskalns
- Rīgas pils
- Rūjienas pils
- Salacas pils
- Siguldas Jaunā pils
- Siguldas viduslaiku pils
- Turaidas pils
- Valmieras Livonijas ordeņa pils
- Vecdoles pils
- Ventspils viduslaiku pils
- Ēdoles pils
Zināms kā Kruspils pils, Krusta pils, Krustpils muiža, Krustpils viduslaiku pils, Krustpilss viduslaiku pils.