Ātrāk nekā pārlūku!
42 attiecības: Alberts II (Rīga), Antonijs Springovičs, Žemaitija, Bīskapija, Bīskaps, Cēsis, Gana zizlis, Gredzens (bīskapa insignija), Gustavs Turss, Igauņi, Inflantijas vaivadija, Jānis Pāvils II, Jānis Pujats, Jānis Vanags (arhibīskaps), Kardināls, Kauņa, Kārlis Irbe (1861—1934), Krūšu krusts, Kurzemes bruņniecība, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas valsts pasludināšana, Lībieši, Livonijas bruņniecība, Livonijas karš, Mitra, Mogiļeva, Pallijs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pijs XI, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūši, Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu), Rīgas metropolija, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Sanktpēterburga, Stefans Batorijs, Sutana, Teodors Grīnbergs, Zbigņevs Stankevičs.
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Arhibīskaps un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Antonijs Springovičs
Antonijs Springovičs (dzimis Ozolmuižas pagasta Spriņģu ciemā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas atjaunotās Rīgas metropolijas pirmais arhibīskaps metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Antonijs Springovičs · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Bīskapija
Bīskapija ir reliģiski administratīvi teritoriāla vienība kristietībā, bīskapa pārvaldes apgabals.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Bīskapija · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Arhibīskaps un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Cēsis · Redzēt vairāk »
Gana zizlis
Bīskaps ar Gana zizli Gana zizlis ir viena no bīskapa un kardināla insignijām.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Gana zizlis · Redzēt vairāk »
Gredzens (bīskapa insignija)
Bīskapu gredzeni Gredzens ir viena no bīskapa un kardināla insignijām.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Gredzens (bīskapa insignija) · Redzēt vairāk »
Gustavs Turss
Gustavs Turss (Tūrs) ( —) bija Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps no 1948.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Gustavs Turss · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Igauņi · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jānis Pāvils II
Pāvests Jānis Pāvils II (īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,; dzimis, miris) bija Romas pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Jānis Pāvils II · Redzēt vairāk »
Jānis Pujats
Jānis Pujats (dzimis Pujatos) ir Romas katoļu baznīcas kardināls (in pectore kopš 1998. gada, izsludināts 2001. gadā).
Jaunums!!: Arhibīskaps un Jānis Pujats · Redzēt vairāk »
Jānis Vanags (arhibīskaps)
Jānis Vanags (dzimis Liepājā) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Jānis Vanags (arhibīskaps) · Redzēt vairāk »
Kardināls
Latvijas pirmais kardināls Julijans Vaivods Kardināls ( — ‘galvenais’) ir katoļu Baznīcas garīdznieka goda tituls, katoļu Baznīcas hierarhijā kopš astotā gadsimta augstākais jeb nākamais amatpersonas tituls pēc pāvesta.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Kardināls · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kārlis Irbe (1861—1934)
Kārlis Irbe (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bīskaps un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Kārlis Irbe (1861—1934) · Redzēt vairāk »
Krūšu krusts
Bīskapa krūšu krusts Krūšu krusts ir viena no bīskapa un kardināla insignijām.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Krūšu krusts · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Latvijas neatkarības atjaunošana · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Lībieši · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Arhibīskaps un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Mitra
Bīskapi ar mitrām Katoļu baznīcas mitru evolūcija no 11. gadsimta līdz mūsdienām Mitra ir bīskapa vai kardināla galvassega, kas tiek lietota liturģijas laikā, tā sastāv no divām vienādām no stingra auduma pagatavotām daļām un divām aizmugurē piestiprinātām platām lentēm.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Mitra · Redzēt vairāk »
Mogiļeva
Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Mogiļeva · Redzēt vairāk »
Pallijs
Jānis Pāvils II ar Palliju Pallijs ir arhibīskapa- metropolīta vai kardināla- metropolīta amata zīme, ko Romas pāvests nēsā pats un piešķir latīņu rita baznīcas arhibīskapiem-metropolītiem vai kardināliem-metropolītiem.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Pallijs · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pijs XI
Pāvests Pijs XI (dzimis Ambrodžio Damijāno Akille Rati (miris) no līdz savai nāvei bija 259. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Par priesteri viņš tika iesvētīts 1879. gada 20. decembrī.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Pijs XI · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Prūši · Redzēt vairāk »
Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)
arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »
Rīgas metropolija
Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Sutana
Priesteris sutanā. Kardināla sutana. Sutana - ir Romas Katoļu baznīcas klerika tērps un priestera ikdienas tērps, ko lieto ārpus Svētajām Misēm.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Sutana · Redzēt vairāk »
Teodors Grīnbergs
Teodors Grīnbergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas otrais bīskaps, pirmais arhibīskaps, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps un trimdas darbinieks.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Teodors Grīnbergs · Redzēt vairāk »
Zbigņevs Stankevičs
Zbigņevs Stankevičs (dzimis Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts.
Jaunums!!: Arhibīskaps un Zbigņevs Stankevičs · Redzēt vairāk »
