Satura rādītājs
106 attiecības: Alfrēds Birznieks, Anatols Līvens (virsnieks), Andrejs Krastkalns, Andrievs Niedra, Aprīļa pučs, Apvienotā Karaliste, Arveds Bergs, Augusts Kalniņš, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Cēsu kaujas, Dāvids Rudzītis, Dāvids Sīmansons, Demokrātiskais bloks, Dzirnavu iela (Rīga), Ebreju nacionāldemokrātu partija, Edgars Andersons, Eduards fon Rozenbergs, Eduards Strautnieks, Edvins Magnuss, Francija, Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna, Hanss fon Manteifels-Cēge, Heinrihs Brimmers, Jānis Ansbergs, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Blumbergs, Jānis Goldmanis, Jānis Zālītis, Jānis Zēbergs, Jūlijs Kupčs, Juris Seskovs, Kārlis Bušs, Kārlis Burkevics, Kārlis Dišlers, Kārlis Kasparsons, Kārlis Pauļuks, Kārlis Puriņš, Kārlis Ulmanis, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Latgales atbrīvošana, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Neatkarības partija, Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums, ... Izvērst indekss (56 vairāk) »
Alfrēds Birznieks
Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Alfrēds Birznieks
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Anatols Līvens (virsnieks)
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Andrejs Krastkalns
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Andrievs Niedra
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Aprīļa pučs
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Apvienotā Karaliste
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Arveds Bergs
Augusts Kalniņš
Augusts Kalniņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Augusts Kalniņš
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Cēsu kaujas
Dāvids Rudzītis
Dāvids Rudzītis (dzimis, miris) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Dāvids Rudzītis
Dāvids Sīmansons
Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Dāvids Sīmansons
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Demokrātiskais bloks
Dzirnavu iela (Rīga)
Dzirnavu ielas dzelzceļa tunelis (skats no Gogoļa ielas) Aleksandra ielu pirms Pirmā pasaules kara Dzirnavu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Avotu, kā arī Latgales priekšpilsētas Maskavas forštates apkaimē.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Dzirnavu iela (Rīga)
Ebreju nacionāldemokrātu partija
Ebreju nacionāldemokrātu partija bija ebreju politiskā partija Latvijā, kas aizstāvēja ebreju uzņēmēju un tirgotāju intereses.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Ebreju nacionāldemokrātu partija
Edgars Andersons
Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Edgars Andersons
Eduards fon Rozenbergs
Eduards Viktors fon Rozenbergs. Eduards Viktors fon Rozenbergs (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Eduards fon Rozenbergs
Eduards Strautnieks
Eduards Strautnieks (1886–1946) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Eduards Strautnieks
Edvins Magnuss
Edvins Magnuss (—) bija Latvijas vācbaltiešu advokāts un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Edvins Magnuss
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Francija
Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna
Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna (1872—1958) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna
Hanss fon Manteifels-Cēge
Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Hanss fon Manteifels-Cēge
Heinrihs Brimmers
Heinrihs Brimmers (Heinrich (Harry) Karl Ludwig von Brümmer, 1880—1969) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Heinrihs Brimmers
Jānis Ansbergs
Jānis Ansbergs (1866—1936) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Ansbergs
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Balodis (ģenerālis)
Jānis Blumbergs
Jānis Blumbergs (—) bija Latvijas politiķis, 2. Saeimas deputāts.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Blumbergs
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Goldmanis
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Zālītis
Jānis Zēbergs
Jānis Zēbergs (—) bija latviešu rēderis, kuģniecības, politiskais un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Zēbergs
Jūlijs Kupčs
Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Jūlijs Kupčs
Juris Seskovs
Georgs (Juris) Seskovs bija aptiekārs, politiķis un uzņēmējs.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Juris Seskovs
Kārlis Bušs
Kārlis Bušs (1873. gads —) bija Latvijas uzņēmējs, valsts darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Bušs
Kārlis Burkevics
Kārlis Burkevičs (dzimis miris 1928. gadā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes II sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Burkevics
Kārlis Dišlers
Kārlis Dišlers (dzimis Lielsatiķu pagastā, Kuldīgas apriņķī, miris Poļevojes ciemā, Krasnojarskas novadā, PSRS, šķirklis "Personu rādītājos", Artis Ērglis, 2005, publicēti portālā letonika.lv, informācija pārskatīta) bija ievērojams latviešu jurists, valsts darbinieks, rakstnieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Dišlers
Kārlis Kasparsons
Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Kasparsons
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Pauļuks
Kārlis Puriņš
Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis Smiltenes pagastā, miris Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Puriņš
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Ulmanis
Krišjāņa Barona iela (Rīga)
Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Krišjāņa Barona iela (Rīga)
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latgales atbrīvošana
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latviešu zemnieku savienība
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvija
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Neatkarības partija
Latvijas Neatkarības partija jeb Latvijas Nacionālā neatkarības partija, dibināta kā Latvju neatkarības apvienība Rīgas sabiedrisko organizāciju pārstāvju sapulces laikā 1917.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Neatkarības partija
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, arī Latvijas Radikāldemokrātu partija, bija viena no Latvijas politiskajām partijām, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija
Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums
Aizsardzības ministra karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas aizsardzības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas apgādības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas satiksmes ministri ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1918.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā un pakļauta vienīgi likumam.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas Valsts kontrole
Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Latvijas Republikāņu partija
Latvijas Republikāņu partija (dibināta kā Latviešu republikāniskā partija) bija 1917.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikāņu partija
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Satversmes sapulce
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas valsts pasludināšana
Latvju demokrātu savienība
Latvju demokrātu savienība bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Latvju demokrātu savienība
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Liepāja
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Miķelis Valters
Nacionālā apvienība (pirmskara)
Nacionālās apvienības vēlēšanu plakāts. Nacionālā apvienība bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Nacionālā apvienība (pirmskara)
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Niedras valdība
Oskars Borkovskis
Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Oskars Borkovskis
Pauls Mincs
Pauls Mincs (1868—1941) bija Latvijas ebreju izcelsmes jurists un politiķis, Latvijas Republikas darba ministrs (1920—1921), LU profesors.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Pauls Mincs
Pēteris Juraševskis
Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Pēteris Juraševskis
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Rīdigers fon der Golcs
Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase
Latviešu amatnieku krājaizdevu sabiedrības nams (pirms 1937). Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase, arī Amatnieku kase, bija krājaizdevumu sabiedrība.
Roberts Erharts
Roberts Johans Augusts Erharts (—) bija Latvijas vācbaltu ekonomists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Roberts Erharts
Saratov
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Saratov
Satversmes sapulce
Satversmes sapulce ir vēlēta institūcija Satversmes (konstitūcijas) izveidošanai.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Satversmes sapulce
Spricis Paegle
Spricis Paegle (—) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Spricis Paegle
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Tautas padome
Teodors Hermanovskis
Teodors Hermanovskis (—) bija latviešu inženieris un valstsvīrs.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Teodors Hermanovskis
Teodors Vankins
Jānis Teodors Vankins (Bērzaunes pagasts, Mestrēnos -, Frankfurtē pie Mainas) bija Latvijas ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Teodors Vankins
Ulmaņa 1. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Ulmaņa 1. Ministru kabinets
Vācbaltu progresīvā partija
Vācbaltu progresīvā partija (saīsināti — DbFP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1918.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Vācbaltu progresīvā partija
Vācbaltu reformu partija
Vācbaltu reformu partija (saīsināti — DbRP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1920.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Vācbaltu reformu partija
Vinniga nota
T.s. Vinninga nota — Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs 1918. gada 26. novembra paziņojums par Latvijas Pagaidu valdības atzīšanu Vinniga nota bija provizoriska Latvijas Pagaidu valdības varas atzīšana, ko 1918.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Vinniga nota
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un Zigfrīds Anna Meierovics
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 1. latviešu atsevišķais bataljons
1. septembris
1.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 1. septembris
10. maijs
10.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 10. maijs
10. septembris
10.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 10. septembris
11. jūnijs
11.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 11. jūnijs
11. septembris
11.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 11. septembris
13. jūlijs
13.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 13. jūlijs
14. jūlijs
14.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 14. jūlijs
14. marts
14.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 14. marts
16. marts
16.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 16. marts
17. novembris
17.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 17. novembris
19. novembris
19.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 19. novembris
1918. gads
1918.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 1918. gads
1919. gads
1919.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 1919. gads
1920. gads
1920.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 1920. gads
20. decembris
20.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 20. decembris
26. jūlijs
26.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 26. jūlijs
31. oktobris
31.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 31. oktobris
4. septembris
4.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 4. septembris
8. decembris
8.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 8. decembris
9. decembris
9.
Skatīt Latvijas Pagaidu valdība un 9. decembris
Zināms kā Latvijas Republikas Pagaidu valdība, Ulmaņa Pagaidu valdība.