Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Satura rādītājs

138 attiecības: Agronomija, Alberts Kviesis, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Krastkalns, Annaberga-Buholca, Aprīļa pučs, Arturs Alberings, Atentāts, Atzinības krusts, Augusts Kalniņš, Augusts Kirhenšteins, Austrumprūsija, Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē, Ēriks Mārtiņš Feldmanis, Ādolfs Bļodnieks, Baltā Ērgļa ordenis (Polija), Baltijas valstis, Barbarosa (plāns), Bērzes pagasts, Bērzi, Bermontiāde, Cēsu apriņķis, Centrālāzija, Dāvids Sīmansons, Diena, Dobeles novads, Draudzīgā aicinājuma fonds, Dzelzava, Fēlikss Cielēns, Februāra revolūcija, Filistrs, Fraternitas Rusticana, Goda Leģiona ordenis, Gori, Gruzijas PSR, Gulbenes novads, Guntis Ulmanis, Gvardejska, Helsinki-86, Hermanis Albats, Hugo Celmiņš, Ievērojamākās Latvijas personības, Igaunijas Brīvības krusts, Inesis Feldmanis, Izraēla, Jānis Čakste, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Blumbergs, Jānis Goldmanis, Jelgava, ... Izvērst indekss (88 vairāk) » « Shrink indekss
1. Saeimas deputāti
2. Saeimas deputāti
3. Saeimas deputāti
4. Saeimas deputāti
Atzinības krusta saņēmēji
Latvijas Ministru prezidenti
Latvijas Zemnieku savienības politiķi
Latvijas aizsardzības ministri
Latvijas prezidenti
Latvijas zemkopības ministri
Latvijas ārlietu ministri
Tautas padomes locekļi

Agronomija

Agronomija (cēlies no, agros — ‘lauks, tīrums’,, nomos — ‘likums’) ir zinātne par zemkopību un augu audzēšanu.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Agronomija

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).

Skatīt Kārlis Ulmanis un Alberts Kviesis

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Amerikas Savienotās Valstis

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Andrejs Krastkalns

Annaberga-Buholca

Annaberga-Buholca ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Rūdu kalnu apriņķa centrs.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Annaberga-Buholca

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Aprīļa pučs

Arturs Alberings

Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Arturs Alberings

Atentāts

Abrahamu Linkolnu 1865. gadā. Mākslinieka zīmējums Atentāts ir sabiedriska darbinieka slepkavība vai tās mēģinājums (no ad-temptāre - "mēģinājums izdarīt").

Skatīt Kārlis Ulmanis un Atentāts

Atzinības krusts

Atzinības krusts ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Atzinības krusts

Augusts Kalniņš

Augusts Kalniņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Augusts Kalniņš

Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Augusts Kirhenšteins

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Austrumprūsija

Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē

Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē jeb Federālā tehniskā augstskola Cīrihē (ETH Zurich) ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas universitāte Cīrihē, Šveicē.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē

Ēriks Mārtiņš Feldmanis

Ēriks Mārtiņš Feldmanis, no 1940.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Ēriks Mārtiņš Feldmanis

Ādolfs Bļodnieks

Ādolfs Bļodnieks ( —) bija Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents (1933—1934).

Skatīt Kārlis Ulmanis un Ādolfs Bļodnieks

Baltā Ērgļa ordenis (Polija)

Baltā Ērgļa ordenisBaltā Ērgļa ordeņa zvaigzne Baltā Ērgļa ordenis ir visvecākais un visaugstākais Polijas valsts apbalvojums, ko piešķir par militāriem un civiliem nopelniem Polijas Republikas labā kā miera, tā kara laikā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Baltā Ērgļa ordenis (Polija)

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Baltijas valstis

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Barbarosa (plāns)

Bērzes pagasts

Bērzes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Bērzes pagasts

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Bērzi

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Bermontiāde

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Cēsu apriņķis

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Centrālāzija

Dāvids Sīmansons

Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Dāvids Sīmansons

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Diena

Dobeles novads

Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Dobeles novads

Draudzīgā aicinājuma fonds

Draudzīgā aicinājuma fonds (DA fonds) ir sabiedriska organizācija, kuras mērķi ir veicināt Latvijas skolu konkurētspēju un atpazīstamību, palīdzēt vecākiem izvērtēt un izvēlēties skolu bērniem, palīdzēt izglītības sistēmas kvalitātes novērtējuma pilnveidošanai un veicināt sabiedrībā diskusiju par izglītības sistēmas attīstību un mērķiem.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Draudzīgā aicinājuma fonds

Dzelzava

Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Dzelzava

Fēlikss Cielēns

Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Fēlikss Cielēns

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Februāra revolūcija

Filistrs

Filistrs ir no vācu valodas cēlies termins, ko mūsdienās galvenokārt izmanto studentu korporācijas.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Filistrs

Fraternitas Rusticana

Fraternitas Rusticana ir Latvijas studentu biedrība (akadēmiskā organizācija), kuras pirmsākumi meklējami 1921.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Fraternitas Rusticana

Goda Leģiona ordenis

Kavaliera šķiras Goda Leģiona ordeņa medaļa Francijas Nacionālais Goda Leģiona ordenis ir Francijas ordenis, ko iedibinājis Napoleons Bonaparts.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Goda Leģiona ordenis

Gori

Gori ir pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mhares (reģiona) centrs.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Gori

Gruzijas PSR

Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika (sakartvelos sabch'ota sotsialist'uri resp'ublik'a) bija padomju republika un Aizkaukāza PFSR (1922-1936), vēlāk tieša Padomju Savienības sastāvdaļa (1936-1991).

Skatīt Kārlis Ulmanis un Gruzijas PSR

Gulbenes novads

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Gulbenes novads

Guntis Ulmanis

Guntis Ulmanis (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Guntis Ulmanis

Gvardejska

Gvardejska (līdz 1946. gadam - Tapiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Gvardejska

Helsinki-86

Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Helsinki-86

Hermanis Albats

Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Hermanis Albats

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Hugo Celmiņš

Ievērojamākās Latvijas personības

Par visu laiku ievērojamāko personu atzītais Krišjānis Barons Ievērojamākās Latvijas personības ir laikraksta "Latvijas Avīze" un interneta portāla "Apollo" kopīgā 2004.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Ievērojamākās Latvijas personības

Igaunijas Brīvības krusts

Igaunijas Brīvības krusts Igaunijas Brīvības krusts bija Igaunijas militārais apbalvojums, kuru pasniedza par ieguldījumu Igaunijas brīvības cīņās.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Igaunijas Brīvības krusts

Inesis Feldmanis

Inesis Feldmanis (dzimis) ir latviešu vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, LU profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis..

Skatīt Kārlis Ulmanis un Inesis Feldmanis

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Izraēla

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Jānis Čakste

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Jānis Balodis (ģenerālis)

Jānis Blumbergs

Jānis Blumbergs (—) bija Latvijas politiķis, 2. Saeimas deputāts.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Jānis Blumbergs

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Skatīt Kārlis Ulmanis un Jānis Goldmanis

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Jelgava

Jelgavas reālskola

Jelgavas reālskolas ēka (1915). Jelgavas reālskola bija valsts uzturēta reālskola, kas darbojās no 1857.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Jelgavas reālskola

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Kaspijas jūra

Kārlis Zariņš (diplomāts)

Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Kārlis Zariņš (diplomāts)

Kirhenšteina Ministru kabinets

Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Kirhenšteina Ministru kabinets

Kolaboracionisms

Kolaboracionisms (no — ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Kolaboracionisms

Krasnojarska

Krasnojarska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā, Krasnojarskas novada administratīvais centrs.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Krasnojarska

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latgales atbrīvošana

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvieši

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latviešu zemnieku savienība

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Avīze

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas brīvības cīņas

Latvijas ebreji

jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas ebreji

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Pagaidu valdība

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas PSR

Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas apgādības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums

Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas apsardzības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums

Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas Ministru kabinets

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Satversmes sapulce

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Universitāte

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Latvijas Valsts prezidents

Lāčplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Lāčplēša Kara ordenis

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Leipciga

Leopolds I (Beļģija)

Leopolds Georgs Kristiāns Frīdrihs (dzimis, miris) bija vācu princis no Saksijas Koburgas un Gotas dzimtas, kurš kļuva par pirmo Beļģijas karali, kad 1831.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Leopolds I (Beļģija)

Lielā depresija

''Māte migrante'' (Foto: Doroteja Lange, 1936). Šī fotogrāfija kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem Lielā depresija ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules ekonomisko krīzi, kas aizsākās ASV 1929.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Lielā depresija

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Liepāja

Lubāna

Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Lubāna

Lubānas novads

Lubānas novads bija pašvaldība Vidzemes austrumu daļā, Aiviekstes krastā, kurā tika apvienota Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Lubānas novads

Ludvigs Ēķis

Ludvigs Ēķis (—) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Ludvigs Ēķis

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Marģers Skujenieks

Mazpulki

Starpkaru Mazpulku karogs. Uz tā parasti bija arī katra mazpulka nosaukums un numurs. Augšgaujas 473. mazpulks ar karogu (1930. gadi). Atpūta vāks, 1937). Biedrība "Latvijas Mazpulki" ir 1929.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Mazpulki

Muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Muzejs ( — ‘mūzu templis’) ir vieta vai ēka, kur glabā un izstāda kultūrai nozīmīgus objektus.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Muzejs

Nacionālsociālisms

Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Nacionālsociālisms

Neatkarība

Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Neatkarība

Neatkarīgā Rīta Avīze

Neatkarīgā Rīta Avīze (agrāk — Cīņa, Neatkarīgā Cīņa) bija viens no lielākajiem nacionālajiem dienas laikrakstiem Latvijā, kas iznāca piecas reizes nedēļā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Neatkarīgā Rīta Avīze

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Niedras valdība

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Padomju Savienība

Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā

Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā) Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā bija Otrā pasaules kara laikā 1940.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā

Parlamentāra republika

Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).

Skatīt Kārlis Ulmanis un Parlamentāra republika

Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)

Parlamentārā demokrātija Latvijā sākās ar Satversmes sapulces ievēlēšanu 1920.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Pēteris Stučka

Pijs IX

Pāvests Pijs IX (dzimis Džovanni Marija Mastai-Fereti, miris) bija Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Pijs IX

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Pirmais pasaules karš

Plašsaziņas līdzekļi

Sūtītājs izmanto televīziju, lai nogādātu ziņojumu skatītājiem Plašsaziņas līdzekļi vai masu saziņas līdzekļi ir jebkurš rīks, kuru izmantojot var veikt plašsaziņu — ziņojumi tiek nogādāti no sūtītāja plašai auditorijai.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Plašsaziņas līdzekļi

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Pleskava

Polijas Otrā republika

Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Polijas Otrā republika

Politika

vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Politika

Priekuļi

Priekuļi ir lielciems Cēsu novada Priekuļu pagastā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Priekuļi

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Rīga

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Saeima

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Saksija

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Saratov

Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

Selekcija

Selekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Selekcija

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Sibīrija

Stavropole

Stavropole ir pilsēta Krievijas Federācijas dienvidos, Stavropoles novada administratīvais centrs.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Stavropole

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Strazdumuižas pamiers

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Tautas padome

Tautas Saeima

Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Tautas Saeima

Teksasa

Teksasa (izrunā) ir otrs lielākais štats Amerikas Savienotajās Valstīs gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Teksasa

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Trešais reihs

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Triju Zvaigžņu ordenis

Turkmenbaši (pilsēta)

Turkmenbaši ir ostas pilsēta Turkmenistānas rietumos.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Turkmenbaši (pilsēta)

Ulmaņa apvērsums

Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Ulmaņa apvērsums

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Valkas apriņķis

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Valmiera

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Vācijas Impērija

Vāsa

Vāsa var būt.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Vāsa

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Vītauts Dižais

Vērmahts

Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Vērmahts

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā).

Skatīt Kārlis Ulmanis un Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Viestura ordenis

150px Viestura ordenis ir Latvijas valsts militārs ordenis no 1938.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Viestura ordenis

Vilhelms Munters

Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).

Skatīt Kārlis Ulmanis un Vilhelms Munters

Voldemārs Salnais

Voldemārs Salnais (arī Salnājs; —) bija Latvijas politiķis un diplomāts, 1. Saeimas deputāts.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Voldemārs Salnais

Zemkopība

Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Zemkopība

Ziemeļu Zvaigznes ordenis

Ziemeļu Zvaigznes ordenis (lielkrusts). Ziemeļu Zvaigznes ordenis ir Zviedrijas valsts apbalvojums, kas kopš 1975.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Ziemeļu Zvaigznes ordenis

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Skatīt Kārlis Ulmanis un Zigfrīds Anna Meierovics

11. augusts

11.

Skatīt Kārlis Ulmanis un 11. augusts

15. aprīlis

15.

Skatīt Kārlis Ulmanis un 15. aprīlis

18. novembris

18.

Skatīt Kārlis Ulmanis un 18. novembris

1905. gada revolūcija

1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.

Skatīt Kārlis Ulmanis un 1905. gada revolūcija

1935. gads

1935.

Skatīt Kārlis Ulmanis un 1935. gads

4. septembris

Skatīt Kārlis Ulmanis un 4. septembris

Skatīt arī

1. Saeimas deputāti

2. Saeimas deputāti

3. Saeimas deputāti

4. Saeimas deputāti

Atzinības krusta saņēmēji

Latvijas Ministru prezidenti

Latvijas Zemnieku savienības politiķi

Latvijas aizsardzības ministri

Latvijas prezidenti

Latvijas zemkopības ministri

Latvijas ārlietu ministri

Tautas padomes locekļi

Zināms kā Kulmanis.

, Jelgavas reālskola, Kaspijas jūra, Kārlis Zariņš (diplomāts), Kirhenšteina Ministru kabinets, Kolaboracionisms, Krasnojarska, Latgales atbrīvošana, Latvieši, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas Avīze, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas ebreji, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts prezidents, Lāčplēša Kara ordenis, Leipciga, Leopolds I (Beļģija), Lielā depresija, Liepāja, Lubāna, Lubānas novads, Ludvigs Ēķis, Marģers Skujenieks, Mazpulki, Muzejs, Nacionālsociālisms, Neatkarība, Neatkarīgā Rīta Avīze, Niedras valdība, Padomju Savienība, Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā, Parlamentāra republika, Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934), Pēteris Stučka, Pijs IX, Pirmais pasaules karš, Plašsaziņas līdzekļi, Pleskava, Polijas Otrā republika, Politika, Priekuļi, Rīga, Saeima, Saksija, Saratov, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, Selekcija, Sibīrija, Stavropole, Strazdumuižas pamiers, Tautas padome, Tautas Saeima, Teksasa, Trešais reihs, Triju Zvaigžņu ordenis, Turkmenbaši (pilsēta), Ulmaņa apvērsums, Valkas apriņķis, Valmiera, Vācijas Impērija, Vāsa, Vītauts Dižais, Vērmahts, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Viestura ordenis, Vilhelms Munters, Voldemārs Salnais, Zemkopība, Ziemeļu Zvaigznes ordenis, Zigfrīds Anna Meierovics, 11. augusts, 15. aprīlis, 18. novembris, 1905. gada revolūcija, 1935. gads, 4. septembris.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas