Satura rādītājs
52 attiecības: Aleksandrs Dauge, Arnolds Spekke, Augusts Tentelis, Berlīnes Humboltu universitāte, Bermontiāde, Cēsu apriņķis, Dienas Lapa, Ernests Blese, Ernests Felsbergs, Februāra revolūcija, Filozofija, Francis Balodis, Jānis Goldmanis, Jānis Kauliņš, Jēkabs Jūsmiņš, Jēkabs Velme, Jēnas Universitāte, Juris Plāķis, Kants, Kārlis Balodis, Kārlis Straubergs, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Latvieši, Latviešu Demokrātiskā partija, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas valsts pasludināšana, Lielie kapi, Ludis Bērziņš, Maksis Nusbergers, Mājas Viesis, Pauls Dāle, Pauls Jurevičs, Pēterburgas Psihoneiroloģijas institūts, Pēteris Šmits, Pedagoģija, Pjotrs Stolipins, Raunas pagasts, Rūdolfs Jirgens, Rīga, Rīgas licejs, Rostoka, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Tautas padome, Valka, Vidzemes guberņa, ... Izvērst indekss (2 vairāk) »
Aleksandrs Dauge
Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.
Skatīt Pēteris Zālīte un Aleksandrs Dauge
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Skatīt Pēteris Zālīte un Arnolds Spekke
Augusts Tentelis
Augusts Tentelis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.
Skatīt Pēteris Zālīte un Augusts Tentelis
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Skatīt Pēteris Zālīte un Berlīnes Humboltu universitāte
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Pēteris Zālīte un Bermontiāde
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Pēteris Zālīte un Cēsu apriņķis
Dienas Lapa
Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.
Skatīt Pēteris Zālīte un Dienas Lapa
Ernests Blese
Ernests Blese (1892—1964) bija latviešu valodnieks, Latvijas Universitātes filoloģijas profesors (1928—1944), Germersheimas Universitātes profesors (1947—1964).
Skatīt Pēteris Zālīte un Ernests Blese
Ernests Felsbergs
Jānis Ernests Teodors Felsbergs (dzimis, miris) bija latviešu mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Augstskolas rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un LU rektors (1922—1923).
Skatīt Pēteris Zālīte un Ernests Felsbergs
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Pēteris Zālīte un Februāra revolūcija
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Pēteris Zālīte un Filozofija
Francis Balodis
Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.
Skatīt Pēteris Zālīte un Francis Balodis
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Skatīt Pēteris Zālīte un Jānis Goldmanis
Jānis Kauliņš
Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Pēteris Zālīte un Jānis Kauliņš
Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.
Skatīt Pēteris Zālīte un Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Velme
Jēkabs Velme (1855—1928) bija latviešu pedagogs un valodnieks.
Skatīt Pēteris Zālīte un Jēkabs Velme
Jēnas Universitāte
Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte ir valsts universitāte Jēnā, Vācijā.
Skatīt Pēteris Zālīte un Jēnas Universitāte
Juris Plāķis
Juris Plāķis (1869—1942) bija latviešu skolotājs un valodnieks.
Skatīt Pēteris Zālīte un Juris Plāķis
Kants
Kants (Kant) ir prūšu cilmes uzvārds, kas, iespējams, radies no Kantvaiņu (Kantweinen) ciema nosaukuma, kas savukārt saistāms ar prūšu vārdu koklēm (kantele, kantils).
Skatīt Pēteris Zālīte un Kants
Kārlis Balodis
Kārlis Balodis ( —) bija latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs.
Skatīt Pēteris Zālīte un Kārlis Balodis
Kārlis Straubergs
Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts.
Skatīt Pēteris Zālīte un Kārlis Straubergs
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Pēteris Zālīte un Krievijas Impērija
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Skatīt Pēteris Zālīte un Krievijas Impērijas Valsts Dome
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Pēteris Zālīte un Latvieši
Latviešu Demokrātiskā partija
Latviešu Demokrātiskā partija bija 1905. gada revolūcijas laikā dibināta latviešu politiskā partija, ko izveidoja Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Gustavs Zemgals un vairāki citi sabiedriskie darbinieki.
Skatīt Pēteris Zālīte un Latviešu Demokrātiskā partija
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Pēteris Zālīte un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Skatīt Pēteris Zālīte un Latvijas autonomijas idejas
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Skatīt Pēteris Zālīte un Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Pēteris Zālīte un Latvijas Universitāte
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Pēteris Zālīte un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Pēteris Zālīte un Latvijas valsts pasludināšana
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Skatīt Pēteris Zālīte un Lielie kapi
Ludis Bērziņš
Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.
Skatīt Pēteris Zālīte un Ludis Bērziņš
Maksis Nusbergers
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2.
Skatīt Pēteris Zālīte un Maksis Nusbergers
Mājas Viesis
„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Skatīt Pēteris Zālīte un Mājas Viesis
Pauls Dāle
Pauls Dāle (1889-1968) bija latviešu skolotājs un filozofs, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes docents (1919), profesors (1928).
Skatīt Pēteris Zālīte un Pauls Dāle
Pauls Jurevičs
Pauls Jurevičs (1891—1981) bija latviešu skolotājs un filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1935–1943).
Skatīt Pēteris Zālīte un Pauls Jurevičs
Pēterburgas Psihoneiroloģijas institūts
Sanktpēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskais pētniecības institūts ir pēcdiploma izglītības centrs Pēterburgā, kurā veic pētījumus un studijas neiroloģijas, psihiatrijas un psiholoģijas jomās.
Skatīt Pēteris Zālīte un Pēterburgas Psihoneiroloģijas institūts
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Skatīt Pēteris Zālīte un Pēteris Šmits
Pedagoģija
Pedagoģija ir audzināšanas zinātne.
Skatīt Pēteris Zālīte un Pedagoģija
Pjotrs Stolipins
Pjotrs Stolipins (dzimis, miris) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas impērijas premjerministrs.
Skatīt Pēteris Zālīte un Pjotrs Stolipins
Raunas pagasts
Raunas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Pēteris Zālīte un Raunas pagasts
Rūdolfs Jirgens
Rūdolfs Jirgens (1869—1944) bija latviešu pedagogs un psihologs.
Skatīt Pēteris Zālīte un Rūdolfs Jirgens
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Pēteris Zālīte un Rīga
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv.
Skatīt Pēteris Zālīte un Rīgas licejs
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Skatīt Pēteris Zālīte un Rostoka
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Skatīt Pēteris Zālīte un Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Pēteris Zālīte un Tautas padome
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Pēteris Zālīte un Valka
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Pēteris Zālīte un Vidzemes guberņa
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Skatīt Pēteris Zālīte un 1905. gada revolūcija Latvijā
4. Saeima
4.
Skatīt Pēteris Zālīte un 4. Saeima