Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Alberts Kviesis

Indekss Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

62 attiecības: Advokāts, Andrejs Krastkalns, Arveds Bergs, Austrālija, Ādolfs Bļodnieks, Baltijas Celulozes fabrika, Brestļitovskas miera līgums, Daugava, Elva, Fēlikss Cielēns, Fricis Menders, Gustavs Zemgals, Hugo Celmiņš, Jānis Čakste, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kanāda, Kārlis Pauļuks, Kārlis Ulmanis, Kristaps Bahmanis, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kvadrāts (uzņēmums), Latvieši, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Vēstnesis, Lettonia, Liepāja, Maksis Lazersons, Marģers Skujenieks, Miokarda infarkts, Mobilizācija, Nikolajs Kalniņš, Ostlande, Pauls Kalniņš (politiķis), Pēteris Berģis, Pēteris Juraševskis, Pirmais pasaules karš, Rīga, Rīgas Meža kapi, Stokholma, Tartu, Tartu Universitāte, Tautas padome, Tērvetes pagasts, ..., Tiesību zinātne, Trešais reihs, Triju Zvaigžņu ordenis, Vilis Holcmanis, Zigfrīds Anna Meierovics, 1. Saeima, 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 2. Saeima, 3. Saeima. Izvērst indekss (12 vairāk) »

Advokāts

Advokāts (— 'palīgā sauktais') ir jurists, kas klientam sniedz juridiska rakstura konsultācijas, pārzina tā juridiskās lietas, sagatavo dokumentus juridiskajos jautājumos, kā arī, ja nepieciešams, klienta interesēs pārstāv vai aizstāv to tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Advokāts · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »

Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ādolfs Bļodnieks

Ādolfs Bļodnieks ( —) bija Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents (1933—1934).

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Ādolfs Bļodnieks · Redzēt vairāk »

Baltijas Celulozes fabrika

Baltijas Celulozes fabrikas aploksne, kas nosūtīta ar Latvijas un PSRS pastmarkām pēc Latvijas okupācijas 1941. gada augustā. Baltijas Celulozes fabrika, vēlāk Slokas celulozes un papīra kombināts, tad Slokas Celulozes un papīra fabrika, bija papīrrūpniecības uzņēmums Slokā, Latvijā.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Baltijas Celulozes fabrika · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Daugava · Redzēt vairāk »

Elva

Elva ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos, Tartu apriņķī.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Elva · Redzēt vairāk »

Fēlikss Cielēns

Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Fēlikss Cielēns · Redzēt vairāk »

Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Fricis Menders · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kārlis Pauļuks

Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kristaps Bahmanis

Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Kristaps Bahmanis · Redzēt vairāk »

Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »

Kvadrāts (uzņēmums)

Skats no Katlakalna uz rūpnīcas "Kvadrāts" ēku (2006). Gumijas rūpniecības AS "Kvadrāts" bija Rīgas gumijas izstrādājumu rūpnīca Maskavas ielā 322/324, Ķengaragā, kas pārsvarā eksportam ražoja gumijas apavus, velosipēdu riepas, kameras, rotaļlietas, transmisiju siksnas, kā arī pretgāzu uzvalkus Quadrat, uzpūšamos pontonus, glābšanas laivas un sporta laivas.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Kvadrāts (uzņēmums) · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »

Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latvijas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »

Latvijas Vēstnesis

Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Lettonia

Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Lettonia · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Liepāja · Redzēt vairāk »

Maksis Lazersons

Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Maksis Lazersons · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Miokarda infarkts

Miokarda infarkta shematisks attēlojums: RCA un LCA — labā un kreisā vainagartērijas; 1 — artērijas nosprostojuma vieta; 2 — infarkta zona. Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir viens no išēmiskās sirds slimības veidiem, kam raksturīga miokarda daļas išēmiskā nekroze sirds asinspiegādes traucējumu dēļ.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Miokarda infarkts · Redzēt vairāk »

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Mobilizācija · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kalniņš

Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Nikolajs Kalniņš · Redzēt vairāk »

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no  — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Ostlande · Redzēt vairāk »

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Pēteris Berģis

Pēteris Berģis (—) bija latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Pēteris Berģis · Redzēt vairāk »

Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Meža kapi

Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Rīgas Meža kapi · Redzēt vairāk »

Stokholma

Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Stokholma · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Tērvetes pagasts

Tērvetes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Tērvetes pagasts · Redzēt vairāk »

Tiesību zinātne

Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

Vilis Holcmanis

Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Vilis Holcmanis · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

1. Saeima

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un 1. Saeima · Redzēt vairāk »

1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1927.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas · Redzēt vairāk »

1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1930.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un 1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas · Redzēt vairāk »

1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1933.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas · Redzēt vairāk »

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »

2. Saeima

2.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un 2. Saeima · Redzēt vairāk »

3. Saeima

3.

Jaunums!!: Alberts Kviesis un 3. Saeima · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kviesis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »