Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Alberts Kviesis

Indekss Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).

Satura rādītājs

  1. 62 attiecības: Advokāts, Andrejs Krastkalns, Arveds Bergs, Austrālija, Ādolfs Bļodnieks, Baltijas Celulozes fabrika, Brestļitovskas miera līgums, Daugava, Elva, Fēlikss Cielēns, Fricis Menders, Gustavs Zemgals, Hugo Celmiņš, Jānis Čakste, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kanāda, Kārlis Pauļuks, Kārlis Ulmanis, Kristaps Bahmanis, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kvadrāts (uzņēmums), Latvieši, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Vēstnesis, Lettonia, Liepāja, Maksis Lazersons, Marģers Skujenieks, Miokarda infarkts, Mobilizācija, Nikolajs Kalniņš, Ostlande, Pauls Kalniņš (politiķis), Pēteris Berģis, Pēteris Juraševskis, Pirmais pasaules karš, Rīga, Rīgas Meža kapi, Stokholma, Tartu, Tartu Universitāte, Tautas padome, Tērvetes pagasts, ... Izvērst indekss (12 vairāk) »

  2. 1. Saeimas deputāti
  3. 2. Saeimas deputāti
  4. 3. Saeimas deputāti
  5. Latvijas Zemnieku savienības politiķi
  6. Latvijas prezidenti
  7. Tautas padomes locekļi

Advokāts

Advokāts (— 'palīgā sauktais') ir jurists, kas klientam sniedz juridiska rakstura konsultācijas, pārzina tā juridiskās lietas, sagatavo dokumentus juridiskajos jautājumos, kā arī, ja nepieciešams, klienta interesēs pārstāv vai aizstāv to tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā.

Skatīt Alberts Kviesis un Advokāts

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Skatīt Alberts Kviesis un Andrejs Krastkalns

Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Alberts Kviesis un Arveds Bergs

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Skatīt Alberts Kviesis un Austrālija

Ādolfs Bļodnieks

Ādolfs Bļodnieks ( —) bija Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents (1933—1934).

Skatīt Alberts Kviesis un Ādolfs Bļodnieks

Baltijas Celulozes fabrika

Baltijas Celulozes fabrikas aploksne, kas nosūtīta ar Latvijas un PSRS pastmarkām pēc Latvijas okupācijas 1941. gada augustā. Baltijas Celulozes fabrika, vēlāk Slokas celulozes un papīra kombināts, tad Slokas Celulozes un papīra fabrika, bija papīrrūpniecības uzņēmums Slokā, Latvijā.

Skatīt Alberts Kviesis un Baltijas Celulozes fabrika

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).

Skatīt Alberts Kviesis un Brestļitovskas miera līgums

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Skatīt Alberts Kviesis un Daugava

Elva

Elva ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos, Tartu apriņķī.

Skatīt Alberts Kviesis un Elva

Fēlikss Cielēns

Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Alberts Kviesis un Fēlikss Cielēns

Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4.

Skatīt Alberts Kviesis un Fricis Menders

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Skatīt Alberts Kviesis un Gustavs Zemgals

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Alberts Kviesis un Hugo Celmiņš

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Skatīt Alberts Kviesis un Jānis Čakste

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Alberts Kviesis un Jelgava

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Skatīt Alberts Kviesis un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Skatīt Alberts Kviesis un Kanāda

Kārlis Pauļuks

Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Alberts Kviesis un Kārlis Pauļuks

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis

Kristaps Bahmanis

Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Skatīt Alberts Kviesis un Kristaps Bahmanis

Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Skatīt Alberts Kviesis un Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kvadrāts (uzņēmums)

Skats no Katlakalna uz rūpnīcas "Kvadrāts" ēku (2006). Gumijas rūpniecības AS "Kvadrāts" bija Rīgas gumijas izstrādājumu rūpnīca Maskavas ielā 322/324, Ķengaragā, kas pārsvarā eksportam ražoja gumijas apavus, velosipēdu riepas, kameras, rotaļlietas, transmisiju siksnas, kā arī pretgāzu uzvalkus Quadrat, uzpūšamos pontonus, glābšanas laivas un sporta laivas.

Skatīt Alberts Kviesis un Kvadrāts (uzņēmums)

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Alberts Kviesis un Latvieši

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Skatīt Alberts Kviesis un Latviešu zemnieku savienība

Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.

Skatīt Alberts Kviesis un Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Alberts Kviesis un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Alberts Kviesis un Latvijas Pagaidu valdība

Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Skatīt Alberts Kviesis un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.

Skatīt Alberts Kviesis un Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Skatīt Alberts Kviesis un Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Vēstnesis

Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.

Skatīt Alberts Kviesis un Latvijas Vēstnesis

Lettonia

Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.

Skatīt Alberts Kviesis un Lettonia

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Skatīt Alberts Kviesis un Liepāja

Maksis Lazersons

Maksis Lazersons ( —) bija ebreju izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.

Skatīt Alberts Kviesis un Maksis Lazersons

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Skatīt Alberts Kviesis un Marģers Skujenieks

Miokarda infarkts

Miokarda infarkta shematisks attēlojums: RCA un LCA — labā un kreisā vainagartērijas; 1 — artērijas nosprostojuma vieta; 2 — infarkta zona. Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir viens no išēmiskās sirds slimības veidiem, kam raksturīga miokarda daļas išēmiskā nekroze sirds asinspiegādes traucējumu dēļ.

Skatīt Alberts Kviesis un Miokarda infarkts

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Skatīt Alberts Kviesis un Mobilizācija

Nikolajs Kalniņš

Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.

Skatīt Alberts Kviesis un Nikolajs Kalniņš

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).

Skatīt Alberts Kviesis un Ostlande

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Skatīt Alberts Kviesis un Pauls Kalniņš (politiķis)

Pēteris Berģis

Pēteris Berģis (—) bija latviešu jurists un politiķis.

Skatīt Alberts Kviesis un Pēteris Berģis

Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Skatīt Alberts Kviesis un Pēteris Juraševskis

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Alberts Kviesis un Pirmais pasaules karš

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Alberts Kviesis un Rīga

Rīgas Meža kapi

Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.

Skatīt Alberts Kviesis un Rīgas Meža kapi

Stokholma

Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Alberts Kviesis un Stokholma

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Alberts Kviesis un Tartu

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Skatīt Alberts Kviesis un Tartu Universitāte

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Alberts Kviesis un Tautas padome

Tērvetes pagasts

Tērvetes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Skatīt Alberts Kviesis un Tērvetes pagasts

Tiesību zinātne

Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.

Skatīt Alberts Kviesis un Tiesību zinātne

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Skatīt Alberts Kviesis un Trešais reihs

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Skatīt Alberts Kviesis un Triju Zvaigžņu ordenis

Vilis Holcmanis

Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Alberts Kviesis un Vilis Holcmanis

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Skatīt Alberts Kviesis un Zigfrīds Anna Meierovics

1. Saeima

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.

Skatīt Alberts Kviesis un 1. Saeima

1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1927.

Skatīt Alberts Kviesis un 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1930.

Skatīt Alberts Kviesis un 1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1933.

Skatīt Alberts Kviesis un 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.

Skatīt Alberts Kviesis un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

2. Saeima

2.

Skatīt Alberts Kviesis un 2. Saeima

3. Saeima

3.

Skatīt Alberts Kviesis un 3. Saeima

Skatīt arī

1. Saeimas deputāti

2. Saeimas deputāti

3. Saeimas deputāti

Latvijas Zemnieku savienības politiķi

Latvijas prezidenti

Tautas padomes locekļi

Zināms kā Kviesis.

, Tiesību zinātne, Trešais reihs, Triju Zvaigžņu ordenis, Vilis Holcmanis, Zigfrīds Anna Meierovics, 1. Saeima, 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 2. Saeima, 3. Saeima.