Satura rādītājs
97 attiecības: Alberts Kviesis, Aleksandrs Bunge, Aleksandrs fon Keizerlings, Aleksandrs Grīns, Aleksandrs I Romanovs, Analītiskā ķīmija, Atis Kronvalds, Augusts Bīlenšteins, Augusts Kirhenšteins, Augusts Lēbers, Augusts Rumpēters, Cilvēktiesības, Datorzinātne, Dāvids Hieronīms Grindelis, Demokrātija, Eduards Svirlovskis, Eduards Veidenbaums, Eiropas Savienība, Emīls Krēpelins, Emīls Lencs, Ernests Felsbergs, Ernsts fon Bergmanis, ESTCube-1, Farmācija, Filozofija, Folkloristika, Francis Balodis, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Frīdrihs Vesmanis, Georgs Mancelis, Gustavs II Ādolfs, Hermanis fon Keizerlings, Igaunija, Janīna Kursīte-Pakule, Jaunlatvieši, Jākobs fon Ikskils, Jānis Balodis (senators), Jānis Dzirne, Jānis Endzelīns, Jānis Reiters, Jānis Sanders, Jēkabs Grots, Jēkabs Jūsmiņš, Jēkabs Osis, Johans Fišers, Jurijs Lotmans, Juris Alunāns, Kārlis Ernsts fon Bērs, Kārlis Irbe (1861—1934), Kārlis Mīlenbahs, ... Izvērst indekss (47 vairāk) »
- Igaunijas augstskolas
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).
Skatīt Tartu Universitāte un Alberts Kviesis
Aleksandrs Bunge
Aleksandrs Bunge (1803−1890) bija ārsts, ceļotājs un botāniķis, Tērbatas Botāniskā dārza direktors un universitātes profesors.
Skatīt Tartu Universitāte un Aleksandrs Bunge
Aleksandrs fon Keizerlings
Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.
Skatīt Tartu Universitāte un Aleksandrs fon Keizerlings
Aleksandrs Grīns
Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Aleksandrs Grīns
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Tartu Universitāte un Aleksandrs I Romanovs
Analītiskā ķīmija
Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.
Skatīt Tartu Universitāte un Analītiskā ķīmija
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Skatīt Tartu Universitāte un Atis Kronvalds
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Augusts Bīlenšteins
Augusts Kirhenšteins
Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.
Skatīt Tartu Universitāte un Augusts Kirhenšteins
Augusts Lēbers
Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).
Skatīt Tartu Universitāte un Augusts Lēbers
Augusts Rumpēters
Augusts Rumpēters (1899—1978) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.
Skatīt Tartu Universitāte un Augusts Rumpēters
Cilvēktiesības
Kīra cilindrs — pirmā dokumentētā cilvēktiesību harta Termins "cilvēktiesības" apzīmē ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības, kas nav atkarīgas no jurisdikcijas vai citiem faktoriem, kā etniskā piederība, tautība, reliģiskā pārliecība vai dzimums.
Skatīt Tartu Universitāte un Cilvēktiesības
Datorzinātne
algoritmu ar lietojumu datorsistēmās Datorzinātne pēta informācijas un skaitļošanas teorētiskos pamatus, kā arī praktiskas metodes teorētisko pamatu ieviešanā un lietošanā datorsistēmās.
Skatīt Tartu Universitāte un Datorzinātne
Dāvids Hieronīms Grindelis
Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.
Skatīt Tartu Universitāte un Dāvids Hieronīms Grindelis
Demokrātija
Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).
Skatīt Tartu Universitāte un Demokrātija
Eduards Svirlovskis
Eduards Svirlovskis (1874—1949) bija viens no augstākās farmācijas izglītības ieviesējiem Latvijā.
Skatīt Tartu Universitāte un Eduards Svirlovskis
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Skatīt Tartu Universitāte un Eduards Veidenbaums
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Tartu Universitāte un Eiropas Savienība
Emīls Krēpelins
Emīls Krēpelins (dzimis, miris) bija vācu psihiatrs.
Skatīt Tartu Universitāte un Emīls Krēpelins
Emīls Lencs
Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu fiziķis.
Skatīt Tartu Universitāte un Emīls Lencs
Ernests Felsbergs
Jānis Ernests Teodors Felsbergs (dzimis, miris) bija latviešu mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Augstskolas rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un LU rektors (1922—1923).
Skatīt Tartu Universitāte un Ernests Felsbergs
Ernsts fon Bergmanis
Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.
Skatīt Tartu Universitāte un Ernsts fon Bergmanis
ESTCube-1
ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis.
Skatīt Tartu Universitāte un ESTCube-1
Farmācija
Piesta ar piestalu ir starptautisks farmācijas simbols Farmācija ir zāļu pētniecība, izstrādāšana, ražošana, standartizēšana, kvalitātes kontrole un izplatīšana.
Skatīt Tartu Universitāte un Farmācija
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Tartu Universitāte un Filozofija
Folkloristika
Folkloristika ir zinātne par folkloru.
Skatīt Tartu Universitāte un Folkloristika
Francis Balodis
Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.
Skatīt Tartu Universitāte un Francis Balodis
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).
Skatīt Tartu Universitāte un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve
Frīdrihs Vesmanis
Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Skatīt Tartu Universitāte un Frīdrihs Vesmanis
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Georgs Mancelis
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Tartu Universitāte un Gustavs II Ādolfs
Hermanis fon Keizerlings
Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Hermanis fon Keizerlings
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Tartu Universitāte un Igaunija
Janīna Kursīte-Pakule
Janīna Kursīte-Pakule (dzimusi Arendolē) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe.
Skatīt Tartu Universitāte un Janīna Kursīte-Pakule
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Skatīt Tartu Universitāte un Jaunlatvieši
Jākobs fon Ikskils
Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.
Skatīt Tartu Universitāte un Jākobs fon Ikskils
Jānis Balodis (senators)
Jānis Balodis (1890—1975) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.
Skatīt Tartu Universitāte un Jānis Balodis (senators)
Jānis Dzirne
Jānis Kārlis Krišjānis Dzirne ( — 1938?) bija latviešu ārsts, ķirurgs un urologs.
Skatīt Tartu Universitāte un Jānis Dzirne
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Skatīt Tartu Universitāte un Jānis Endzelīns
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Skatīt Tartu Universitāte un Jānis Reiters
Jānis Sanders
Jānis Sanders (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, folklorists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Jānis Sanders
Jēkabs Grots
Jēkabs Grots (dzimis, miris) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators.
Skatīt Tartu Universitāte un Jēkabs Grots
Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.
Skatīt Tartu Universitāte un Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Osis
Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе 1860 — 1919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889—1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu.
Skatīt Tartu Universitāte un Jēkabs Osis
Johans Fišers
Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.
Skatīt Tartu Universitāte un Johans Fišers
Jurijs Lotmans
Jurijs Lotmans (dzimis, miris) bija Sanktpēterburgas ebreju izcelsmes igauņu literatūrzinātnieks, kulturologs un semiotiķis.
Skatīt Tartu Universitāte un Jurijs Lotmans
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Juris Alunāns
Kārlis Ernsts fon Bērs
Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.
Skatīt Tartu Universitāte un Kārlis Ernsts fon Bērs
Kārlis Irbe (1861—1934)
Kārlis Irbe (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bīskaps un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Kārlis Irbe (1861—1934)
Kārlis Mīlenbahs
K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Skatīt Tartu Universitāte un Kārlis Mīlenbahs
Kārlis Vilhelms Kupfers
Kārlis Vilhelms Kupfers (dzimis Lestenē; miris Minhenē) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs.
Skatīt Tartu Universitāte un Kārlis Vilhelms Kupfers
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Skatīt Tartu Universitāte un Kārlis XI
Kersti Kaljulaida
Kersti Kaljulaida (2021) Kersti Kaljulaida (dzimusi) ir igauņu valsts amatpersona, bijusī valsts prezidente.
Skatīt Tartu Universitāte un Kersti Kaljulaida
Konstantīns Grēvinks
Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.
Skatīt Tartu Universitāte un Konstantīns Grēvinks
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Skatīt Tartu Universitāte un Krišjānis Barons
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Skatīt Tartu Universitāte un Krišjānis Valdemārs
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Tartu Universitāte un Krievija
Kristaps Helmanis
Kristaps Helmanis (dzimis, miris) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.
Skatīt Tartu Universitāte un Kristaps Helmanis
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Tartu Universitāte un Latvija
Latvijas Senāts
Fascija — Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements. Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918.
Skatīt Tartu Universitāte un Latvijas Senāts
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Tartu Universitāte un Latvijas Universitāte
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Tartu Universitāte un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Tartu Universitāte un Livonijas bruņniecība
Ludis Bērziņš
Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.
Skatīt Tartu Universitāte un Ludis Bērziņš
Ludvigs Adamovičs
Ludvigs Ernests Adamovičs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs.
Skatīt Tartu Universitāte un Ludvigs Adamovičs
Maima Grīnberga
Maima Grīnberga (dzimusi Rīgā) ir Latvijas tulkotāja, tulko no igauņu un somu valodas.
Skatīt Tartu Universitāte un Maima Grīnberga
Mārtiņš Zīle
Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927—1929).
Skatīt Tartu Universitāte un Mārtiņš Zīle
Nikolajs Hartmanis
Nikolajs Hartmanis (dzimis 1882. gada 20. februāris, Rīgā, miris 1950. gada 9. oktobris, Getingenē) bija vācbaltiešu filozofs, profesors Marburgas, Ķelnes, Berlīnes un Getingenes Universitātē.
Skatīt Tartu Universitāte un Nikolajs Hartmanis
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Skatīt Tartu Universitāte un Nobela prēmija
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Tartu Universitāte un Otrais Ziemeļu karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Tartu Universitāte un Padomju Savienība
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Skatīt Tartu Universitāte un Pārkrievošana
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Tartu Universitāte un Pērnava
Programminženierija
Programminženierija ir nozare, kas nodarbojas ar datorprogrammu veidošanu un uzturēšanu, praksē pielietojot atziņas no datorzinātnes, projektu un procesu vadības, un citām nozarēm.
Skatīt Tartu Universitāte un Programminženierija
QS pasaules universitāšu reitings
QS pasaules universitāšu reitings līdztekus Šanhajas ARWU un Times Higher Education reitingiem ir viens no pasaules trim ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem.
Skatīt Tartu Universitāte un QS pasaules universitāšu reitings
Robotika
''Ēnu sistēmas'' robota roka Robotika ir lietišķā zinātne, kas nodarbojas ar automatizēto tehnisko sistēmu (robotu) izstrādāšanu.
Skatīt Tartu Universitāte un Robotika
Semiotika
Semiotika ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām, to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām.
Skatīt Tartu Universitāte un Semiotika
Starptautiskās tiesības
Starptautiskās tiesības jeb starptautiskās publiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību, starptautisko tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību un ir izstrādāts valstu sadarbības rezultāta Eiropas Savienības tiesības parasti nepieskaita ne pie nacionālām, ne pie starptautiskām tiesībām.
Skatīt Tartu Universitāte un Starptautiskās tiesības
Strūves ģeodēziskais loks
Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.
Skatīt Tartu Universitāte un Strūves ģeodēziskais loks
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Tartu Universitāte un Tallina
Tartu observatorija
Tartu observatorija ir lielākā astronomijas observatorija Igaunijā, kas dibināta 1810. gadā Tartu apgabalā.
Skatīt Tartu Universitāte un Tartu observatorija
Tālmācība
Tālmācība ir studiju forma, kas ir īpaši piemērota strādājošiem cilvēkiem.
Skatīt Tartu Universitāte un Tālmācība
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.
Skatīt Tartu Universitāte un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Teodors Grīnbergs
Teodors Grīnbergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas otrais bīskaps, pirmais arhibīskaps, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps un trimdas darbinieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Teodors Grīnbergs
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Skatīt Tartu Universitāte un Universitāte
Valts Ernštreits
Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit; dzimis Rīgā) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.
Skatīt Tartu Universitāte un Valts Ernštreits
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Tartu Universitāte un Vācu valoda
Veiko Spolītis
Veiko Spolītis (dzimis Rīgā) ir igauņu-latviešu izcelsmes Latvijas izglītības darbinieks un politiķis.
Skatīt Tartu Universitāte un Veiko Spolītis
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Skatīt Tartu Universitāte un Vidzemes superintendents
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.
Skatīt Tartu Universitāte un Vilhelms Ostvalds
Voldemārs Kernigs
Voldemārs Kernigs, arī Vladimirs Kernigs (dzimis 1840. gada 16./28. jūnijā Liepājā; miris Pēterburgā) bija vācbaltiešu internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā — Kerniga simptoms.
Skatīt Tartu Universitāte un Voldemārs Kernigs
Voldemārs Maldonis
Voldemārs Maldonis (dzimis, miris) latviešu luterāņu mācītājs, akadēmisks darbinieks, teoloģijas un filozofijas nozares pārstāvis.
Skatīt Tartu Universitāte un Voldemārs Maldonis
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Skatīt Tartu Universitāte un Voldemārs Zāmuēls
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Tartu Universitāte un Ziemeļeiropa
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Tartu Universitāte un Zviedrija
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Skatīt Tartu Universitāte un Zviedru Igaunija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Tartu Universitāte un Zviedru Vidzeme
Skatīt arī
Igaunijas augstskolas
- Igaunijas Aviācijas akadēmija
- Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte
- Tallinas Tehnoloģiju universitāte
- Tallinas Universitāte
- Tartu Universitāte
Zināms kā Academia Gustaviana, Tartu Valsts universitāte, Tērbatas Universitāte, Ķeizariskā Universitāte Tērbatā.