Satura rādītājs
109 attiecības: Aleksandra vārti, Aleksejs Arakčejevs, Austerlicas kauja, Austrijas Impērija, Austrumprūsija, Azerbaidžāna, Azovas jūra, Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors, Ščecina, Žozefs Bonaparts, Baltijas provinces, Bavārijas Karaliste, Bādene, Bendera, Berlīne, Besarābija, Bikšu lentes ordenis, Bjalistoka, Britu impērija, Britu Indija, Burbonu restaurācija, Dženovas Republika, Džordžs III, Dekabristu sacelšanās, Derbenta, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Elba, Elba (sala), Erfurte, Fernando VII, Filips Pauluči, Francijas intervence Spānijā, Francijas Pirmā impērija, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Frīzlande, Galīcija, Gebhards Līberehts fon Blihers, Glogova, Grieķu neatkarības karš, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gulistānas miera līgums, Gustavs IV Ādolfs, Harkiva, Igaunijas guberņa, Jaši, Joahims Mirats, Jonijas salas, Karloss IV, Katrīna II Lielā, ... Izvērst indekss (59 vairāk) »
- 1777. gadā dzimušie
- 1825. gadā mirušie
- Krievijas imperatori
Aleksandra vārti
Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts pēc Romas triumfa arkas parauga no 1815.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Aleksandra vārti
Aleksejs Arakčejevs
Aleksejs Arakčejevs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas impērijas karavadonis un politiķis caru Pāvila I un Aleksandra I laikā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Aleksejs Arakčejevs
Austerlicas kauja
Austerlicas kauja, pazīstama arī kā Trīs imperatoru kauja, notika Napoleona karu laikā pie Austerlicas (mūsdienās Slavkova pie Brno), aptuveni 10 km uz dienvidaustrumiem no Brno Morāvijā, kas tobrīd bija Austrijas impērijas teritorijā (pašlaik — Čehijas teritorijā).
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Austerlicas kauja
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Austrijas Impērija
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Austrumprūsija
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Azerbaidžāna
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Azovas jūra
Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors
Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors (biežāk pazīstams vienkārši kā Taleirāns; dzimis, miris) bija Francijas diplomāts.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Ščecina
Žozefs Bonaparts
Žozefs Bonaparts, dzimis, miris bija Napoleona I vecākais brālis.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Žozefs Bonaparts
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Baltijas provinces
Bavārijas Karaliste
Karalistes lielais ģerbonis Bavārijas karaliste Vācijas Impērijas sastāvā Ludvigs I Bavārijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Bavārijas Karaliste
Bādene
Bādenes ģerbonis Bādenes teritorijas izmaiņas, 1803.-1819. Bādene ir vēsturiska teritorija mūsdienu Vācijas dienvidos, Reinas upes piekrastē.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Bādene
Bendera
Bendera (moldāvu: Бендер), neoficiāli saukta arī Tigina, ir pilsēta Moldovas austrumos Dņestras upes kreisajā krastā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Bendera
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Berlīne
Besarābija
Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Besarābija
Bikšu lentes ordenis
Bikšu lentes ordenis Bikšu lentes ordenis jeb bikšu lences ordenis ir bruņinieku ordenis, kas radies viduslaiku Anglijā, bet mūsdienās tas oficiāli tiek pasniegts jebkurā Britu Sadraudzības valstī.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Bikšu lentes ordenis
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Bjalistoka
Britu impērija
Britu Impērija, latviešu vēstures literatūrā dēvēta arī par Lielbritānijas Impēriju, bija koloniāla lielvara, kas ietvēra Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti un tās domīnijas, kolonijas un atkarīgās teritorijas.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Britu impērija
Britu Indija
Britu Indija jeb Britu Rādža bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes kolonija Indijas subkontinentā laikā no 1858.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Britu Indija
Burbonu restaurācija
1814. gada 4. jūnija konstitūcija Burbonu restaurācija attiecas uz Francijas karalistes vēstures posmu no 1814.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Burbonu restaurācija
Dženovas Republika
Dženovas Republika bija viduslaiku un jauno laiku valsts Vidusjūras reģionā no 1099.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Dženovas Republika
Džordžs III
Džordžs III (dzimis, miris) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no, līdz šīs divas valstis apvienojās.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Džordžs III
Dekabristu sacelšanās
G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Dekabristu sacelšanās
Derbenta
Derbenta ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Derbenta
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Dzimtbūšana
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Elba
Elba (sala)
Elba ir Itālijai piederoša sala Tirēnu jūrā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Elba (sala)
Erfurte
Erfurte ir pilsēta Vācijas vidusdaļā, Tīringenes federālās zemes administratīvais centrs, kā arī Tīringenes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Erfurte
Fernando VII
Fernando VII (dzimis, miris) bija Spānijas karalis divas reizes (1808. gadā no 19. marta līdz 6. maijam un no 1813. gada līdz 1833. gadam).
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Fernando VII
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Filips Pauluči
Francijas intervence Spānijā
Francijas intervence Spānijā bija 1823.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Francijas intervence Spānijā
Francijas Pirmā impērija
Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Francijas Pirmā impērija
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīzlande
Frīzlande ir Nīderlandes province, kas atrodas valsts ziemeļos.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Frīzlande
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Galīcija
Gebhards Līberehts fon Blihers
Gebhards Līberehts fon Blihers, Vālštates firsts (dzimis, miris) bija prūšu ģenerālfeldmaršals Napoleona laikā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Gebhards Līberehts fon Blihers
Glogova
Glogova (vēsturiski arī Glogava) - pilsēta Polijas dienvidrietumos - Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē pie Odras upes.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Glogova
Grieķu neatkarības karš
Neatkarības kara pirmā gada kauju vietas Grieķijas teritorija, 1833 Grieķu neatkarības karš bija grieķu cīņa par neatkarību no Osmaņu impērijas no 1821.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Grieķu neatkarības karš
Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Gulistānas miera līgums
Teritoriālās izmaiņas Aizkaukāzā pēc Gulistānas miera līguma parakstīšanas Gulistānas miera līgums tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu-persiešu karu (1804 -1813).
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Gulistānas miera līgums
Gustavs IV Ādolfs
Gustavs IV Ādolfs (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1792.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Gustavs IV Ādolfs
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Harkiva
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Igaunijas guberņa
Jaši
Jaši, dažkārt arī Jasi, ir pilsēta Rumānijas galējos austrumos pie Prutas pietekas Bahlui, netālu no Moldovas robežas.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Jaši
Joahims Mirats
Joahims Mirats, pareizāk Žoasēns Mirā (Joachim Murat, dzimis, miris), bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Joahims Mirats
Jonijas salas
Jonijas salas (Ionia nisia) ir salu grupa Grieķijas rietumos.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Jonijas salas
Karloss IV
Karloss IV (dzimis, miris) bija Spānijas karalis no 1788.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Karloss IV
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Katrīna II Lielā
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Kazaņa
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Kazaki
Kārlis XIV Juhans
Kārlis XIV Juhans ap 1840. gadu Kārlis XIV Juhans (dzimis Žans Batists Bernadots, miris) bija Zviedrijas un Norvēģijas karalis no 1818.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Kārlis XIV Juhans
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Klaipēda
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Konstantinopole
Kostšina pie Odras
Kostšina pie Odras, vēsturiski arī Kistrina ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistē pie Vartas upes ietekas Odrā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Kostšina pie Odras
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Krievijas Impērija
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievu—turku karš (1806—1812)
Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Krievu—turku karš (1806—1812)
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Kurzemes guberņa
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Lisabona
Lisabona ir Portugāles galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 547 631 iedzīvotājiem tās administratīvajā teritorijā, kuras platība ir 84,8 kvadrātkilometri.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Lisabona
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Livonijas hercogi
Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)
Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)
Mihails Kutuzovs
Kņazs Mihails Goleniščevs-Kutuzovs (biežāk pazīstams saīsināti kā Mihails Kutuzovs, dzimis, miris) bija krievu ģenerālfeldmaršals, Krievijas armijas virspavēlnieks 1812. gada kara laikā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Mihails Kutuzovs
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Moldāvija
Monarhija
Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Monarhija
Monmartrs
Monmartrs ir 130 m augsts pakalns Parīzē, Francijā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Monmartrs
Neapoles karaliste
Sicīlijas karaliste 1154. gadā Itālijas pussala un reģiona valstis, 1810 Neapoles karaliste, oficiāli Sicīlijas karaliste, bija valsts, kas pastāvēja mūsdienu Itālijas dienvidu daļā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Neapoles karaliste
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Nemuna
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Nikolajs I Romanovs
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Odesa
Olande
Olande jeb Ālandu Salas ir autonoma, zviedrvalodīga Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Olande
Oldenburga
Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Oldenburga
Oregona
Oregona ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas Ziemeļrietumu reģionā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Oregona
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Pareizticība
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Pāvils I Romanovs
Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Pēteris Bagrations (/Petre Bagrationi,; dzimis, miris) bija gruzīnu Bagrationi augstmaņu dzimtas Krievijas Impērijas ģenerālis, kurš piedalījās kaujās Napoleona karu laikā un tika nāvējoši ievainots Borodinas kaujā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Polijas Karaliste (1815—1915)
Pruta
Pruta ir upe, kuras izteka atrodas Ukrainā un pēc tam galvenokārt plūst pa Rumānijas un Moldovas robežu.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Pruta
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Reina
Reinas Konfederācija
Reinas Konfederācija, 1812 Reinas Konfederācija bija Napoleona karu rezultātā izveidota vācu valstu apvienība, kas pastāvēja no 1806.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Reinas Konfederācija
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Romanovu dinastija
Saksijas Karaliste
Karalistes ģerbonis, 1846. gads Saksijas karte Drēzdene pirms 1900. gada Karalis Georgs ap 1900. gadu Saksijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Saksijas Karaliste
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Sanktpēterburga
Sardīnijas Karaliste
Sardīnijas Karaliste (zināma arī kā Pjemonta-Sardīnija vai Sardīnija-Pjemonta) sastāvēja no Savoju dinastijas īpašumiem no 1720.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Sardīnijas Karaliste
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Sibīrija
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Somijas lielhercogiste
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Svētā Romas impērija
Svētā Savienība
"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Svētā Savienība
Taganroga
Taganroga ir pilsēta Krievijas Federācijas Rostovas apgabalā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Taganroga
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Tartu Universitāte
Tīfs
utīm, vienlaikus aicinot lietot pretutu pūderi Tīfs (— 'dūmaka, apziņas aptumsums') ir vairāku infekcijas slimību apkopojošs nosaukums; šīm slimībām raksturīgs spēcīgs drudzis, ko pavada spēcīga intoksikācija un psihiski traucējumi.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Tīfs
Valahija
Valahijas atrašanās vieta Rumānijā Valahija ir kultūrvēsturisks reģions Rumānijas dienvidos.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Valahija
Varšavas hercogiste
Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Varšavas hercogiste
Vaterlo kauja
Vaterlo kauja notika netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Vaterlo kauja
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Vīnes kongress
Vecvecāki
skrejriteni Vecvecāki ir otrās pakāpes radinieki.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Vecvecāki
Verona
Verona ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Veneto reģionā, Veronas provincē pie Adidžes upes.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Verona
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Vidzemes guberņa
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Viestura dārzs
Viktorija (karaliene)
Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (dzimusi, mirusi) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no līdz, kad nomira.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Viktorija (karaliene)
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Zemes reforma Baltijas guberņās
Ziemas pils
Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Ziemas pils
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Zviedrija
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un Zviedru Pomerānija
1812. gada karš
1812.
Skatīt Aleksandrs I Romanovs un 1812. gada karš
Skatīt arī
1777. gadā dzimušie
- Aleksandrs I Romanovs
- Džons Ross
- Hanss Kristians Ersteds
- Heinrihs fon Kleists
- Henrijs Klejs
- Kārlis Frīdrihs Gauss
- Mihaels Plāters-Zībergs
1825. gadā mirušie
- Aleksandrs I Romanovs
- Antonio Saljēri
- Dmitrijs Bortņanskis
- Džons Dundass Kokrens
- Johans Heinrihs Fisli
- Maksimiliāns I Jozefs
- Žaks Luijs Davids
Krievijas imperatori
- Aleksandrs I Romanovs
- Aleksandrs II Romanovs
- Aleksandrs III Romanovs
- Ivans VI Romanovs
- Nikolajs I Romanovs
- Nikolajs II Romanovs
- Pāvils I Romanovs
- Pēteris I
- Pēteris II Romanovs
- Pēteris III