Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baltijas provinces

Indekss Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

51 attiecības: Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Augusts II Stiprais, Baltijas pārkrievošana, Dālderis, Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis, Filips Pauluči, Igaunijas guberņa, Ingrija, Karēlija, Katrīna II Lielā, Kārlis Magnuss fon der Pālens, Kokneses pils, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Kristīne I Vāsa, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas Avīze, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Magnuss Gustavs fon Esens, Narva, Nīštates miera līgums, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēterburgas guberņa, Pēteris I, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas dalīšanas, Province, Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Sanktpēterburga, Septiņgadu karš, Sergejs Goļicins, Sigismunds II Augusts, Slokas apgabals, Stolbovas miera līgums, Vēsture, Vidzemes guberņa, Vilhelms fon Līvens, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 1629. gads, 1630. gads, ..., 1721. gads. Izvērst indekss (1 vairāk) »

Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)

Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).

Jaunums!!: Baltijas provinces un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »

Augusts II Stiprais

Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis

Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis · Redzēt vairāk »

Filips Pauluči

Filips Pauluči (dzimis Modenā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas impērijas militārais un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Ingrija · Redzēt vairāk »

Karēlija

Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Karēlija · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kārlis Magnuss fon der Pālens

Brīvkungs Kārlis Magnuss fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu kavalērijas ģenerālis un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Kārlis Magnuss fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kristīne I Vāsa

Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (agrāk — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Baltijas provinces un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Magnuss Gustavs fon Esens

Johans Magnuss Gustavs fon Esens (pazīstams kā Ivans Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija zviedru/vācbaltiešu izcelsmes krievu ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Narva · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēterburgas guberņa

Pēterburgas guberņa, no 1914.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Pēterburgas guberņa · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris Ludvigs fon der Pālens

Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas bija Polijas-Lietuvas teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Polijas dalīšanas · Redzēt vairāk »

Province

Province ir teritoriāla vienība, gandrīz vienmēr kādas valsts administratīva apakšvienība.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Province · Redzēt vairāk »

Rīgas guberņa

Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu puse).

Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »

Rīgas vietniecība

Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Sergejs Goļicins

Kņazs Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Slokas apgabals

Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupu (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »

Stolbovas miera līgums

Gustavs Ādolfs. Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Otrā Ziemeļu kara beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Stolbovas miera līgums · Redzēt vairāk »

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Vēsture · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Līvens

Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Baltijas provinces un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: Baltijas provinces un 1629. gads · Redzēt vairāk »

1630. gads

1630.

Jaunums!!: Baltijas provinces un 1630. gads · Redzēt vairāk »

1721. gads

1721.

Jaunums!!: Baltijas provinces un 1721. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Baltijas guberņas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »