Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Stolbovas miera līgums

Indekss Stolbovas miera līgums

Gustavs Ādolfs. Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Ingrijas kara (1610–1617) beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617.

Satura rādītājs

  1. 17 attiecības: Šliselburga, Gdova, Ingrija, Jakobs Delagardijs, Karēlija, Keksholmas lēne, Krievijas cariste, Krievu—zviedru karš (1610—1617), Lielais Ziemeļu karš, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Priozerska (Krievija), Rublis, Tihvina, Veļikijnovgoroda, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme.

Šliselburga

Šliselburga ir pilsēta pie Ņevas upes iztekas no Lādogas ezera Ļeņingradas apgabalā Krievijā.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Šliselburga

Gdova

Gdova ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Gdovas rajona centrs, apmēram 1,5 kilometrus no Peipusa ezera krasta.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Gdova

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Ingrija

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Skatīt Stolbovas miera līgums un Jakobs Delagardijs

Karēlija

Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Karēlija

Keksholmas lēne

Keksholmas lēnes karte 17. gadsimtā. Vēsturiskais Keksholmas lēnes ģerbonis Keksholmas lēne (Kexholms län) bija viena no Zviedrijas lielvalsts aizjūras provincēm no 1617.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Keksholmas lēne

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Krievijas cariste

Krievu—zviedru karš (1610—1617)

Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Krievu—zviedru karš (1610—1617)

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Lielais Ziemeļu karš

Mihails Fjodorovičs Romanovs

Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Mihails Fjodorovičs Romanovs

Priozerska (Krievija)

Priozerska ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Lādogas ezera pie Vuoksi upes ietekas ezerā.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Priozerska (Krievija)

Rublis

Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Rublis

Tihvina

Tihvina ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Tihvinkas upes.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Tihvina

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Veļikijnovgoroda

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Zviedrija

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Zviedru Igaunija

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Stolbovas miera līgums un Zviedru Vidzeme