Satura rādītājs
17 attiecības: Daugavpils Valsts skolotāju institūts, Krāslavas ģimnāzija, Latgales Zemes padome, Latgalieši, Latgolas Vords, Latvieši, Makašēnu pagasts, Pirmais Latgales latviešu kongress, Rīga, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Rēzekne, Rēzeknes apriņķis, Sanktpēterburga, Seiļi (Audriņu pagasts), Tautas padome, Triju Zvaigžņu ordenis, Vitebskas guberņa.
- Tautas padomes locekļi
Daugavpils Valsts skolotāju institūts
Daugavpils Valsts skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Valsts skolotāju institūts (DVSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola Daugavpilī, kas darbojās no 1923.
Skatīt Valērija Seile un Daugavpils Valsts skolotāju institūts
Krāslavas ģimnāzija
Krāslavas ģimnāzija ir Krāslavas skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu.
Skatīt Valērija Seile un Krāslavas ģimnāzija
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Valērija Seile un Latgales Zemes padome
Latgalieši
Latgalieši ir etniskā grupa, latviešu tautas sastāvdaļa, Latgales pamatiedzīvotāji.
Skatīt Valērija Seile un Latgalieši
Latgolas Vords
Latgolas Vords bija viens no lielākajiem laikrakstiem latgaliešu valodā, ko no 1919.
Skatīt Valērija Seile un Latgolas Vords
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Valērija Seile un Latvieši
Makašēnu pagasts
Makašēnu pagasts bija pašvaldība Rēzeknes apriņķī.
Skatīt Valērija Seile un Makašēnu pagasts
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.
Skatīt Valērija Seile un Pirmais Latgales latviešu kongress
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Valērija Seile un Rīga
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Rīgas Valsts 2.
Skatīt Valērija Seile un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Valērija Seile un Rēzekne
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Valērija Seile un Rēzeknes apriņķis
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Valērija Seile un Sanktpēterburga
Seiļi (Audriņu pagasts)
Seiļi ir ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā.
Skatīt Valērija Seile un Seiļi (Audriņu pagasts)
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Valērija Seile un Tautas padome
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Skatīt Valērija Seile un Triju Zvaigžņu ordenis
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Valērija Seile un Vitebskas guberņa
Skatīt arī
Tautas padomes locekļi
- Alberts Kviesis
- Arturs Alberings
- Francis Trasuns
- Frīdrihs Vesmanis
- Gustavs Zemgals
- Hugo Celmiņš
- Jānis Akuraters
- Jānis Čakste
- Klāra Kalniņa
- Kārlis Skalbe
- Kārlis Ulmanis
- Kārlis Zariņš (diplomāts)
- Marģers Skujenieks
- Miķelis Valters
- Mordehajs Dubins
- Mārtiņš Antons
- Pauls Šīmanis
- Pauls Kalniņš (politiķis)
- Pēteris Juraševskis
- Valērija Seile
- Ādolfs Bļodnieks
Zināms kā Valerija Seile.