Satura rādītājs
145 attiecības: Alars Kariss, Alīta, Albāņu valoda, Apvienotā Baltijas hercogiste, Augšējā līmeņa domēns, Austrumbaltija, Austrumprūsija, Autonomā Igaunijas guberņa, Šauļi, Ķēdaiņi, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Baltenlande, Baltija (mītiska sala), Baltijas Antante, Baltijas ceļš, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltijas valstu okupācija, Baltu valodas, Berlīne, Bermontiāde, Brēmenes Ādams, Brestļitovskas miera līgums, Daugavpils, Džini koeficients, Demogrāfija, Edgars Rinkēvičs, Eiro, Eiropas Savienība, Gitans Nausēda, Grieķu valoda, Iekšzemes kopprodukts, Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas guberņa, Igaunijas Zemes padome, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoirāņu valodas, Ivrits, Japāņu valoda, Jūrmala, Jēkabpils, Jelgava, Jidišs, Jonava, Kaļiņingradas apgabals, Karaļauči, Kauņa, Klaipēda, ... Izvērst indekss (95 vairāk) »
- Eiropas reģioni
Alars Kariss
Alars Kariss (dzimis Tartu) ir igauņu biologs un ierēdnis, pašreizējais Igaunijas prezidents.
Skatīt Baltijas valstis un Alars Kariss
Alīta
Alīta ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Skatīt Baltijas valstis un Alīta
Albāņu valoda
Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos.
Skatīt Baltijas valstis un Albāņu valoda
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Baltijas valstis un Apvienotā Baltijas hercogiste
Augšējā līmeņa domēns
Augšējā līmeņa domēns (Top-level domain jeb TLD) ir Interneta domēna vārda pēdējā daļa.
Skatīt Baltijas valstis un Augšējā līmeņa domēns
Austrumbaltija
Austrumbaltija ir 20. gadsimtā izveidojies ģeogrāfisks nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm Ziemeļeiropā, ko pirms tam sauca par Baltijas provincēm, papildinot ar Lietuvu un Somiju.
Skatīt Baltijas valstis un Austrumbaltija
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Baltijas valstis un Austrumprūsija
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī.
Skatīt Baltijas valstis un Autonomā Igaunijas guberņa
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Skatīt Baltijas valstis un Šauļi
Ķēdaiņi
Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas.
Skatīt Baltijas valstis un Ķēdaiņi
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Skatīt Baltijas valstis un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.
Skatīt Baltijas valstis un Baltenlande
Baltija (mītiska sala)
Baltija sala ir sengrieķu mitoloģijā sastopams apzīmējums lielai salai Eiropas ziemeļos.
Skatīt Baltijas valstis un Baltija (mītiska sala)
Baltijas Antante
Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923.
Skatīt Baltijas valstis un Baltijas Antante
Baltijas ceļš
bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.
Skatīt Baltijas valstis un Baltijas ceļš
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Baltijas valstis un Baltijas jūra
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Skatīt Baltijas valstis un Baltijas pārkrievošana
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Baltijas valstis un Baltijas provinces
Baltijas valstu okupācija
Baltijas valstu okupācija ( — 'Baltijas kampaņa) bija triju Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu pievienošanu PSRS.
Skatīt Baltijas valstis un Baltijas valstu okupācija
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Baltijas valstis un Baltu valodas
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Skatīt Baltijas valstis un Berlīne
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Baltijas valstis un Bermontiāde
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Skatīt Baltijas valstis un Brēmenes Ādams
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Baltijas valstis un Brestļitovskas miera līgums
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Baltijas valstis un Daugavpils
Džini koeficients
Grafisks Džini koeficienta attēlojums(Visa trijstūra laukumu definē kā 1 nevis 0,5) Džini koeficients ir statistiskās dispersijas mērīšanas veids, ko visbiežāk izmanto, lai mērītu ienākumu nevienādo sadalījumu.
Skatīt Baltijas valstis un Džini koeficients
Demogrāfija
Pasaules iedzīvotāju demogrāfija no 1950. līdz 2100. gadam. Avots: United Nations — World Population Prospects 2017 Demogrāfija (no (dēmos) — 'tauta' un (graphō) — 'rakstu') ir zinātne par iedzīvotājiem, kas pētī cilvēku dabisko kustību (dzimstību, mirstību, laulātību), mehānisko kustību (migrāciju), dažādu iedzīvotāju struktūru (dzimumstruktūru, vecumstruktūru, etniskās, ģimenes struktūras u.c.) kopsakarībā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, sabiedriskiem, saimnieciskiem u.c.
Skatīt Baltijas valstis un Demogrāfija
Edgars Rinkēvičs
Edgars Rinkēvičs (dzimis Jūrmalā) ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis.
Skatīt Baltijas valstis un Edgars Rinkēvičs
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Baltijas valstis un Eiro
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Baltijas valstis un Eiropas Savienība
Gitans Nausēda
Gitans Nausēda (dzimis Klaipēdā) ir lietuviešu finansists un politiķis, pašreizējais Lietuvas prezidents.
Skatīt Baltijas valstis un Gitans Nausēda
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Baltijas valstis un Grieķu valoda
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Skatīt Baltijas valstis un Iekšzemes kopprodukts
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Baltijas valstis un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Baltijas valstis un Igaunija
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Baltijas valstis un Igaunijas guberņa
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Skatīt Baltijas valstis un Igaunijas Zemes padome
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Skatīt Baltijas valstis un Indoeiropiešu pirmvaloda
Indoirāņu valodas
Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes austrumu zars, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.
Skatīt Baltijas valstis un Indoirāņu valodas
Ivrits
Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.
Skatīt Baltijas valstis un Ivrits
Japāņu valoda
Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un faktiskā Japānas valsts valoda.
Skatīt Baltijas valstis un Japāņu valoda
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Baltijas valstis un Jūrmala
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Skatīt Baltijas valstis un Jēkabpils
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Baltijas valstis un Jelgava
Jidišs
Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.
Skatīt Baltijas valstis un Jidišs
Jonava
Jonava ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā, Neres upes krastos, 30 km uz ziemeļaustrumiem no Kauņas.
Skatīt Baltijas valstis un Jonava
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Skatīt Baltijas valstis un Kaļiņingradas apgabals
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Baltijas valstis un Karaļauči
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Baltijas valstis un Kauņa
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Baltijas valstis un Klaipēda
Kohtla-Jerve
250px Kohtla-Jerve - pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī.
Skatīt Baltijas valstis un Kohtla-Jerve
Korejiešu valoda
Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā).
Skatīt Baltijas valstis un Korejiešu valoda
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Baltijas valstis un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Baltijas valstis un Krievijas Impērija
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Baltijas valstis un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Baltijas valstis un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Baltijas valstis un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Baltijas valstis un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Baltijas valstis un Latvija
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Baltijas valstis un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Baltijas valstis un Latvijas valsts pasludināšana
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Skatīt Baltijas valstis un Latvijas—Krievijas miera līgums
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Baltijas valstis un Liepāja
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Baltijas valstis un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Baltijas valstis un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas Neatkarības akts
Neatkarības akts laikrakstā ''Lietuvos Aidas'' Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918.
Skatīt Baltijas valstis un Lietuvas Neatkarības akts
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun.
Skatīt Baltijas valstis un Lietuvas Padome
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Baltijas valstis un Lietuviešu valoda
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Baltijas valstis un Livonijas Konfederācija
Mažeiķi
Mažeiķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos 46 kilometrus uz ziemeļiem no Telšiem netālu no Latvijas robežas.
Skatīt Baltijas valstis un Mažeiķi
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Skatīt Baltijas valstis un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
Marijampole
Marijampole (no 1955. līdz 1989. gadam - Kapsuka) ir Lietuvas pilsēta, atrodas 56 km uz dienvidrietumiem no Kauņas, pašvaldības centrs un Lietuvas Suvalkijas lielākā pilsēta.
Skatīt Baltijas valstis un Marijampole
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltijas valstis un Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mongoļu valoda
Mongoļu valoda (kirilicā: монгол хэл, mongol hel; mongoļu: 17px, mongɣul kele) ir zināmākā no mongoļu valodu saimes valodām.
Skatīt Baltijas valstis un Mongoļu valoda
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Baltijas valstis un Narva
Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (saīsinājumā NVS; (СНГ)) ir vairāku bijušo Padomju Savienības republiku izveidota konfederācija, kas oficiāli stājās spēkā, kad Baltkrievija, Krievija un Ukraina kopīgi parakstīja Belovežas gāršas līgumu.
Skatīt Baltijas valstis un Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Skatīt Baltijas valstis un Ogre
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Baltijas valstis un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Baltijas valstis un Padomju Savienība
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Skatīt Baltijas valstis un Panevēža
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Baltijas valstis un Pērnava
Pirktspējas paritāte
Pirktspējas paritāte ekonomikā ir teorētisks cenu salīdzīnājums, ko aprēķina, balstoties uz kāda preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī.
Skatīt Baltijas valstis un Pirktspējas paritāte
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Baltijas valstis un Pirmais pasaules karš
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltijas valstis un Polija
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Baltijas valstis un Prūši
Princis
Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.
Skatīt Baltijas valstis un Princis
Province
Province ir teritoriāla vienība, gandrīz vienmēr kādas valsts administratīva apakšvienība.
Skatīt Baltijas valstis un Province
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Baltijas valstis un Rīga
Rīgas metropolija
Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.
Skatīt Baltijas valstis un Rīgas metropolija
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Skatīt Baltijas valstis un Rīgas miera līgums
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Baltijas valstis un Rēzekne
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.
Skatīt Baltijas valstis un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Rietumkrievijas valdība
Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība bija 1919.
Skatīt Baltijas valstis un Rietumkrievijas valdība
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Baltijas valstis un Romas Katoļu baznīca
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Skatīt Baltijas valstis un Romāņu valodas
Semītu valodas
Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā.
Skatīt Baltijas valstis un Semītu valodas
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Skatīt Baltijas valstis un Slāvu valodas
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Baltijas valstis un Somija
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Skatīt Baltijas valstis un Somijas lielhercogiste
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Skatīt Baltijas valstis un Somijas pilsoņu karš
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Skatīt Baltijas valstis un Somugru valodas
Suvalku apriņķis
Suvalku apriņķis ir apriņķis Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļos.
Skatīt Baltijas valstis un Suvalku apriņķis
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Baltijas valstis un Tallina
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Baltijas valstis un Tartu
Tauraģe
Tauraģe ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumu daļā.
Skatīt Baltijas valstis un Tauraģe
Tautas attīstības indekss
Tautas attīstības indekss (TAI,, HDI) ir indekss, kurā apvienotas dzīves ilguma, rakstpratības, izglītības līmeņa un IKP uz iedzīvotāju normalizētās vērtības visā pasaulē.
Skatīt Baltijas valstis un Tautas attīstības indekss
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Skatīt Baltijas valstis un Tautu Savienība
Telši
Telši (žemaišu: Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.
Skatīt Baltijas valstis un Telši
Tjurku valodas
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).
Skatīt Baltijas valstis un Tjurku valodas
Tungusu valodas
Tungusu valodas vai tungusu-mandžūru valodas ir valodu saime, kurā runā tungusu tautas Sibīrijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Mandžūrijā Ķīnas ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltijas valstis un Tungusu valodas
Ukmerģe
Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
Skatīt Baltijas valstis un Ukmerģe
Utena
Utena ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltijas valstis un Utena
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Baltijas valstis un Valmiera
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Baltijas valstis un Valsts
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltijas valstis un Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Baltijas valstis un Ventspils
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Baltijas valstis un Viļņa
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Baltijas valstis un Vidzeme
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Baltijas valstis un Vidzemes guberņa
Vilhelms fon Urahs
Vilhelms fon Urahs (dzimis, miris) bija vācu firsts, Urahas hercogs un Virtenbergas grāfs, kuru 1918.
Skatīt Baltijas valstis un Vilhelms fon Urahs
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Skatīt Baltijas valstis un Vilhelms II Hoencollerns
Visagina
Visagina ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos, netālu no Drūkšu ezera un robežas ar Latviju un Baltkrieviju.
Skatīt Baltijas valstis un Visagina
Vjetnamiešu valoda
Vjetnamiešu valoda (tiếng Việt) ir austroaziātu saimes valoda.
Skatīt Baltijas valstis un Vjetnamiešu valoda
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Skatīt Baltijas valstis un Ziemeļvalstis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Baltijas valstis un Zviedrija
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Skatīt Baltijas valstis un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Skatīt Baltijas valstis un Zviedru Igaunija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Baltijas valstis un Zviedru Vidzeme
.ee
.ee ir Igaunijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Baltijas valstis un .ee
.lt
.lt ir Lietuvas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Baltijas valstis un .lt
.lv
.lv ir Latvijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Baltijas valstis un .lv
11. marts
11.
Skatīt Baltijas valstis un 11. marts
16. februāris
16.
Skatīt Baltijas valstis un 16. februāris
16. gadsimts
16.
Skatīt Baltijas valstis un 16. gadsimts
18. gadsimts
18.
Skatīt Baltijas valstis un 18. gadsimts
18. novembris
18.
Skatīt Baltijas valstis un 18. novembris
1918. gads
1918.
Skatīt Baltijas valstis un 1918. gads
1990. gads
1990.
Skatīt Baltijas valstis un 1990. gads
1991. gads
1991.
Skatīt Baltijas valstis un 1991. gads
20. augusts
20.
Skatīt Baltijas valstis un 20. augusts
2021. gads
2021.
Skatīt Baltijas valstis un 2021. gads
2022. gads
2022.
Skatīt Baltijas valstis un 2022. gads
21. augusts
21.
Skatīt Baltijas valstis un 21. augusts
24. februāris
24.
Skatīt Baltijas valstis un 24. februāris
6. rezerves korpuss (Vācija)
Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.
Skatīt Baltijas valstis un 6. rezerves korpuss (Vācija)
Skatīt arī
Eiropas reģioni
- Aizkaukāzs
- Apenīnu pussala
- Austrumeiropa
- Austrumprūsija
- Balkānu pussala
- Baltijas valstis
- Benilukss
- Britu salas
- Centrāleiropa
- Centrālā un Austrumeiropa
- Dienvideiropa
- Galīcija
- Kaukāzs
- Pireneju pussala
- Rietumeiropa
- Skandināvija
- Sudetu apgabals
- Ziemeļvalstis
Zināms kā Baltija, Baltijas republikas, Baltijas reģions, Baltijas zemes.