Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baltijas valstis

Indekss Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

140 attiecības: Alīta, Albāņu valoda, Apvienotā Baltijas hercogiste, ASV dolārs, Augšējā līmeņa domēns, Austrumbaltija, Austrumprūsija, Autonomā Igaunijas guberņa, Šauļi, Ķēdaiņi, Ādams no Brēmenes, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Baltenlande, Baltijas Antante, Baltijas ceļš, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltijas valstu okupācija, Baltu valodas, Berlīne, Bermontiāde, Brestļitovskas miera līgums, Daļa Grībauskaite, Daugavpils, Džini koeficients, Eiropas Savienība, Grieķu valoda, Iekšzemes kopprodukts, Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas guberņa, Igaunijas Zemes padome, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoirāņu valodas, Ivrits, Japāņu valoda, Jūrmala, Jēkabpils, Jelgava, Jidišs, Jonava, Kaļiņingrada, Kaļiņingradas apgabals, Kauņa, Kersti Kaljulaida, Klaipēda, Kohtla-Jerve, Korejiešu valoda, Krievija, ..., Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas—Krievijas miera līgums, Liepāja, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Neatkarības akts, Lietuvas Padome, Lietuviešu valoda, Livonijas Konfederācija, Mažeiķi, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Marijampole, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mongoļu valoda, Narva, Ogre, Otrais pasaules karš, Panevēža, Pērnava, Pirktspējas paritāte, Pirmais pasaules karš, Polija, Prūši, Princis, Province, Raimonds Vējonis, Rīga, Rīgas metropolija, Rīgas miera līgums, Rēzekne, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rietumkrievijas valdība, Romas Katoļu baznīca, Romāņu valodas, Semītu valodas, Slāvu valodas, Somija, Somijas lielhercogiste, Somijas pilsoņu karš, Somugru valodas, Suvalku apriņķis, Tallina, Tartu, Tauraģe, Tautas attīstības indekss, Tautu Savienība, Telši, Tjurku valodas, Ukmerģe, Utena, Valmiera, Valsts, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Ventspils, Viļņa, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vilhelms fon Urahs, Vilhelms II Hoencollerns, Visagina, Vjetnamiešu valoda, Ziemeļvalstis, Zviedrija, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, .ee, .lt, .lv, 11. marts, 16. februāris, 16. gadsimts, 18. gadsimts, 18. novembris, 1918. gads, 1990. gads, 1991. gads, 20. augusts, 2000. gads, 2013. gads, 21. augusts, 24. februāris, 6. rezerves korpuss (Vācija). Izvērst indekss (90 vairāk) »

Alīta

Alīta ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Alīta · Redzēt vairāk »

Albāņu valoda

Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu dienvidrietumos.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Albāņu valoda · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un ASV dolārs · Redzēt vairāk »

Augšējā līmeņa domēns

Augšējā līmeņa domēns (Top-level domain jeb TLD) ir Interneta domēna vārda pēdējā daļa.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Augšējā līmeņa domēns · Redzēt vairāk »

Austrumbaltija

Austrumbaltija ir 20. gadsimtā izveidojies ģeogrāfisks nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm Ziemeļeiropā, ko pirms tam sauca par Baltijas provincēm, papildinot ar Lietuvu un Somiju.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Austrumbaltija · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Šauļi

Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Šauļi · Redzēt vairāk »

Ķēdaiņi

Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometri uz ziemeļiem no Kauņas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Ķēdaiņi · Redzēt vairāk »

Ādams no Brēmenes

Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Ādams no Brēmenes · Redzēt vairāk »

Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs

Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).

Jaunums!!: Baltijas valstis un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »

Baltenlande

Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltijas Antante

Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē. Baltijas valstu ārlietu ministri 5. konferencē 1936. gada 10. decembrī (no kreisās Stasis Lozoraitis, Vilhelms Munters, Frīdrihs Akels). Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līguma parakstītāji (Ženēvā, 1934. gada 12. septembrī). Baltijas ārlietu ministru konference Tallinā, 1937. gada decembris. Baltijas Antante jeb Baltijas savienība bija starpvalstu savienība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas pakāpeniski izveidojās no 1919.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas Antante · Redzēt vairāk »

Baltijas ceļš

23 Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs, kas notika plkst.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltijas valstu okupācija

PSRS un Trešā Reiha okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939-1940). Baltijas valstu okupācija bija trīs Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu neleģitīmu inkorporāciju PSRS un Trešā reiha sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas valstu okupācija · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Berlīne · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas Brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas armija kopā ar tās sabiedrotajiem no 1919.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Daļa Grībauskaite

Daļa Grībauskaite (dzimusi Viļņā, Lietuvā) ir lietuviešu politiķe, pašreizējā Lietuvas Republikas prezidente, kas amatā stājās 2009.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Daļa Grībauskaite · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Džini koeficients

Grafisks Džini koeficienta attēlojums(Visa trijstūra laukumu definē kā 1 nevis 0,5) Džini koeficients ir statistiskās dispersijas mērīšanas veids, ko visbiežāk izmanto, lai mērītu ienākumu nevienādo sadalījumu.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Džini koeficients · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns. ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas. Eiropas Savienība (ES) ir 28 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).

Jaunums!!: Baltijas valstis un Iekšzemes kopprodukts · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (Eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Igaunijas Zemes padome

Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Indoirāņu valodas

Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas veido austrumu zaru no indoeiropiešu valodu saimes, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Indoirāņu valodas · Redzēt vairāk »

Ivrits

Ivrits (עִבְרִית, ‘Ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kura de facto ir viena no divām Izraēlas oficiālajām valodām (otra ir arābu valoda).

Jaunums!!: Baltijas valstis un Ivrits · Redzēt vairāk »

Japāņu valoda

Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, kurā galvenokārt runā japāņi, un faktiskā Japānas valsts valoda.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Japāņu valoda · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta, kura atrodas Vidzemē, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no deviņām Latvijas Republikas nozīmes pilsētām, viena no 119 administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jidišs

Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Jidišs · Redzēt vairāk »

Jonava

Jonava ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā, Nēres upes krastos, 30 km uz ziemeļaustrumiem no Kauņas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Jonava · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kersti Kaljulaida

Kersti Kaljulaida (dzimusi) ir igauņu valsts amatpersona, pašreizējā valsts prezidente.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Kersti Kaljulaida · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Kohtla-Jerve

250px Kohtla-Jerve - pilsēta Igaunijas ziemeļrietumos, Austrumviru apriņķī.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Kohtla-Jerve · Redzēt vairāk »

Korejiešu valoda

Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā).

Jaunums!!: Baltijas valstis un Korejiešu valoda · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Latviešu Pagaidu Nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš. Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Liepāja · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas Neatkarības akts

Neatkarības akts laikrakstā ''Lietuvos Aidas'' Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuvas Neatkarības akts · Redzēt vairāk »

Lietuvas Padome

Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun. Vladas Mironas, Mykolas Biržiška, kun. Alfonsas Petrulis, Saliamonas Banaitis, Petras Klimas, Aleksandrs Stulginskis, Jokūbas Šernas, Pranas Dovydaitis. Lietuvas Padomes delegācija Berlīnē 1918. gada martā. No kreisās: Jurģis Šaulis, Antans Smetona, Justīns Staugaitis, Jons Vileišis. Lietuvas Padome bija 1917.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuvas Padome · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Mažeiķi

Mažeiķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos 46 kilometrus uz ziemeļiem no Telšiem netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Mažeiķi · Redzēt vairāk »

Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem

1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »

Marijampole

Marijampole (no 1955. līdz 1989. gadam - Kapsuka) ir Lietuvas pilsēta, atrodas 56 km uz dienvidrietumiem no Kauņas, pašvaldības centrs un Lietuvas Suvalkijas lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Marijampole · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Mongoļu valoda

Mongoļu valoda (kirilicā: монгол хэл, mongol hel; mongoļu: 17px, mongɣul kele) ir zināmākā no mongoļu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Mongoļu valoda · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Narva · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir pilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Ogre · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Panevēža

Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Panevēža · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pirktspējas paritāte

Pirktspējas paritāte ekonomikā ir teorētisks cenu salīdzīnājums, ko aprēķina, balstoties uz kāda preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Pirktspējas paritāte · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Polija · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Prūši · Redzēt vairāk »

Princis

Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no  — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Princis · Redzēt vairāk »

Province

Province ir teritoriāla vienība, gandrīz vienmēr kādas valsts administratīva apakšvienība.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Province · Redzēt vairāk »

Raimonds Vējonis

, Raimonds Vējonis (dzimis Pleskavas apgabalā, PSRS) ir latviešu biologs un politiķis, pašreizējais Latvijas Valsts prezidents, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs, vides ministrs un Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Raimonds Vējonis · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas metropolija

Sāmsalas-Vīkas diecēze un četras Prūsijas bīskapijas - Sembas jeb Zemlandes (1252-1525), Pamedes jeb Pomezanijas (1249-1527), Varmijas jeb Ermlandes (1250-1512) un Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »

Rīgas miera līgums

Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Rīgas miera līgums · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vadība ar Pāvelu Bermontu-Avalovu centrā. Vācu leģiona Bādenes pulka izsniegts apliecinājums par 100 morgenu (50 ha) zemes Kurzemē un Krievijas pilsonības piešķiršanu leitnantam Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu). Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris). Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris). Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumu Krievijas Atbrīvošanas armiju, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »

Rietumkrievijas valdība

Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība bija 1919.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Rietumkrievijas valdība · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romāņu valodas

Romāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »

Semītu valodas

akadiešu valodā. Semītu valodu saime ir viens no galvenajām afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Semītu valodas · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Somija · Redzēt vairāk »

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »

Somijas pilsoņu karš

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Suvalku apriņķis

Suvalku apriņķis, ir apriņķis Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Suvalku apriņķis · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Tartu · Redzēt vairāk »

Tauraģe

Tauraģe ir pilsēta un pašavaldības centrs Lietuvas rietumu daļā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Tauraģe · Redzēt vairāk »

Tautas attīstības indekss

Tautas attīstības indekss (TAI,, HDI) ir indekss, kurā apvienotas dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības līmeņa un IKP uz iedzīvotāju normalizētās vērtības visā pasaulē.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Tautas attīstības indekss · Redzēt vairāk »

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »

Telši

Telši (žemaitiski:Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Telši · Redzēt vairāk »

Tjurku valodas

Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss. Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, kurās runā ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

Jaunums!!: Baltijas valstis un Tjurku valodas · Redzēt vairāk »

Ukmerģe

Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Ukmerģe · Redzēt vairāk »

Utena

Utena ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Utena · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Valsts · Redzēt vairāk »

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Varmijas-Mazūrijas vojevodiste · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Ventspils · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Viļņa · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Urahs

Vilhelms fon Urahs (dzimis, miris) bija vācu firsts, Urahas hercogs un Virtenbergas grāfs, kuru 1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Vilhelms fon Urahs · Redzēt vairāk »

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Visagina

Visagina ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos, netālu no Drūkšu ezera un robežas ar Latviju un Baltkrieviju.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Visagina · Redzēt vairāk »

Vjetnamiešu valoda

Vjetnamiešu valoda (tiếng Việt) ir austroaziātu saimes valoda.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Vjetnamiešu valoda · Redzēt vairāk »

Ziemeļvalstis

Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā, ko veido Dānija, Īslande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces

Zviedrijas provinces līdz 1634. gadam. Zviedrijas lielvalsts ar domīnijām 1658. gadā. Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētelande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Baltijas valstis un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

.ee

.ee ir Igaunijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Jaunums!!: Baltijas valstis un .ee · Redzēt vairāk »

.lt

.lt ir Lietuvas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Jaunums!!: Baltijas valstis un .lt · Redzēt vairāk »

.lv

.lv ir Latvijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Jaunums!!: Baltijas valstis un .lv · Redzēt vairāk »

11. marts

11.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 11. marts · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 16. februāris · Redzēt vairāk »

16. gadsimts

16.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

18. novembris

18.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 18. novembris · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 1991. gads · Redzēt vairāk »

20. augusts

20.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 20. augusts · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 2000. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads

2013.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 2013. gads · Redzēt vairāk »

21. augusts

21.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 21. augusts · Redzēt vairāk »

24. februāris

24.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 24. februāris · Redzēt vairāk »

6. rezerves korpuss (Vācija)

Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.

Jaunums!!: Baltijas valstis un 6. rezerves korpuss (Vācija) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Baltija, Baltijas Valstis, Baltijas republikas, Baltijas reģions, Baltijas zemes.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »