Satura rādītājs
24 attiecības: Apgaismības laikmets, Baltijas valstis, Brāļu draudze, Cēsis, Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums, Fēgezaki, Filozofija, Gerlica, Holanderi, Jūlija kalendārs, Johans Frīdrihs fon Reke, Kārlis Eduards Napjerskis, Klasicisms, Leipciga, Lielie kapi, Livonija, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Pensija, Rīga, Rīgas licejs, Saksija, Septiņgadu karš, Teoloģija, Titulārpadomnieks.
- 1742. gadā dzimušie
- 1823. gadā mirušie
- Livonijas cilvēki
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Apgaismības laikmets
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Baltijas valstis
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Brāļu draudze
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Cēsis
Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums
„Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājuma” 1. sējuma titullapa „Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums” ir 10 ādā iesietu sējumu liels Johana Kristofa Broces (1742—1823) zīmējumu un rokrakstu apkopojums.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums
Fēgezaki
Fon Fēgezaku dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fēgezaka muižiņa (''Vegesackshof'') pie Rīgas (no Broces kolekcijas). Fon Fēgezaki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Fēgezaki
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Filozofija
Gerlica
Gerlica ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Gerlicas apriņķa centrs, pie Neises upes, kas kopš 1945.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Gerlica
Holanderi
Holanderu dzimtas gerbonis. Johana Zamuela Holandera nams Šķūņu ielā 17 (sārtā krāsā). Johana Holandera (1669–1732) epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Holanderi bija vācbaltiešu cilmes Rīgas patriciešu dzimta.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Holanderi
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Skatīt Johans Kristofs Broce un Jūlija kalendārs
Johans Frīdrihs fon Reke
Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Johans Frīdrihs fon Reke
Kārlis Eduards Napjerskis
Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Kārlis Eduards Napjerskis
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Klasicisms
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Leipciga
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Lielie kapi
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Livonija
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Pensija
Pensija (— ‘izmaksa’) ir finansiāls nodrošinājums situācijai, kad indivīda darba spējas zudušas (vecums, invaliditāte), saglabājot līdzšinējam dzīves līmenim tuvu komforta līmeni.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Pensija
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Rīga
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Rīgas licejs
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Saksija
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Septiņgadu karš
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Teoloģija
Titulārpadomnieks
Titulārpadomnieks Arvīds Pfeifers. Titulārpadomnieks bija Krievijas Impērijas IX kategorijas civildienesta pakāpe no 1722.
Skatīt Johans Kristofs Broce un Titulārpadomnieks
Skatīt arī
1742. gadā dzimušie
- Ernests Frīdrihs Okels
- Gebhards Līberehts fon Blihers
- Johans Kristofs Broce
- Kārlis Vilhelms Šēle
- Pijs VII
1823. gadā mirušie
- Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)
- Deivids Rikardo
- Džovanni Belconi
- Edvards Dženers
- Frīdrihs Korfs
- Johans Baptists Allgaiers
- Johans Kristofs Broce
- Luijs Nikolā Davū
- Pijs VII
Livonijas cilvēki
- Alfrēds Andersons
- Bengts Bengtsons Ūksenšerna
- Jakobs Johans Hastfers
- Johans Bernhards Fišers
- Johans Kristofs Broce
- Jānis Hodkevičs
- Kampenhauzeni
- Konstantīns Ludvigs Plāters
- Magnuss (Livonijas karalis)
- Silvestrs Teodors Tīlings
- Turaidas Roze
Zināms kā Broce, Brotze, J. K. Broce, Johann Christoph Brotze.