Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jakobs Johans Hastfers

Indekss Jakobs Johans Hastfers

Jakobs Johans Hastfers (1626—1677) bija vācbaltiešu karavīrs un valstsvīrs.

18 attiecības: Augusts Vilhelms Hūpels, Ēriks Dālbergs, Feldmaršals, Gustava akadēmija, Johans Reinholds fon Patkuls, Kārlis XI, Kristers Horns, Livonijas bruņniecība, Mengdeni, Muiža, Rīga, Tallina, Vācbaltieši, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums, 1687. gads, 1695. gads.

Augusts Vilhelms Hūpels

Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »

Ēriks Dālbergs

Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »

Feldmaršals

Otrā pasaules kara laikā. Francim Jozefam I 1895. gadā. Feldmaršals jeb ģenerālfeldmaršals, dažkārt saukts arī vienkārši par maršalu, ir augstākā ģenerāļa dienesta pakāpe vairāku sauszemes bruņoto spēku hierarhijā.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Feldmaršals · Redzēt vairāk »

Gustava akadēmija

Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »

Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »

Kārlis XI

Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Kārlis XI · Redzēt vairāk »

Kristers Horns

Kristers Horns, arī Kristers Hūrns (1626—1677) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654–1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657–1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674–1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Kristers Horns · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Mengdeni

Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Mengdeni · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Muiža · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Rīga · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Tallina · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori no 1622.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1687. gads

1687.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un 1687. gads · Redzēt vairāk »

1695. gads

1695.

Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un 1695. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »