Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Augusts Vilhelms Hūpels, Ēriks Dālbergs, Feldmaršals, Gustava akadēmija, Johans Reinholds fon Patkuls, Kārlis XI, Kristers Horns, Livonijas bruņniecība, Mengdeni, Muiža, Rīga, Tallina, Vācbaltieši, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums, 1687. gads, 1695. gads.
Augusts Vilhelms Hūpels
"Pašreizējā Rīgas un Rēveles vietniecību Satversme" (1789). Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »
Feldmaršals
Otrā pasaules kara laikā. Francim Jozefam I 1895. gadā. Feldmaršals jeb ģenerālfeldmaršals, dažkārt saukts arī vienkārši par maršalu, ir augstākā ģenerāļa dienesta pakāpe vairāku sauszemes bruņoto spēku hierarhijā.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Feldmaršals · Redzēt vairāk »
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Kristers Horns
Kristers Horns jeb Kristers Hūrns (dzimis, miris) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654—1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657—1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674—1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Kristers Horns · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Mengdeni
Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Mengdeni · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Muiža · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Rīga · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Tallina · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums
Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1700. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch''). Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori no 1622.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1687. gads
1687.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un 1687. gads · Redzēt vairāk »
1695. gads
1695.
Jaunums!!: Jakobs Johans Hastfers un 1695. gads · Redzēt vairāk »
