Satura rādītājs
39 attiecības: Arnolds Spekke, Ļubļinas ūnija, Žemaitija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Cēsis, Edgars Dunsdorfs, Georgs Radvils, Grifi, Grodņa, Hetmanis, Hieronims Hodkevičs, Hodkeviči, Ivans IV, Jezuīti, Karaļauči, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Republikas Seims, Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Maršals (filma), Marienhauzenas pils, Nikolajs Radvils Melnais, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Protestantisms, Rīgas brīvpilsēta, Reformācija, Romas Katoļu baznīca, Sigismunds II Augusts, Siguldas viduslaiku pils, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Viļņa, Vidzemes landtāgs, 1566. gads, 1578. gads.
- 1537. gadā dzimušie
- 1579. gadā mirušie
- Hodkeviču dzimta
- Livonijas cilvēki
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Arnolds Spekke
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Ļubļinas ūnija
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Žemaitija
Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Cēsis
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Edgars Dunsdorfs
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Georgs Radvils
Grifi
Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Grifi
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Grodņa
Hetmanis
Hetmanis (ukraiņu: гетьман, poļu: hetman, čehu: hejtman, rumāņu: hatman) ir vēsturisks armijas komandiera nosaukums un karavadoņa tituls Centrālajā un Austrumeiropā, no 15. līdz 18. gadsimtam.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Hetmanis
Hieronims Hodkevičs
Hieronims Hodkevičs (dzimis ap 1510. gadu, miris 1561. gadā) bija Lietuvas lielkņazistes valsts darbinieks.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Hieronims Hodkevičs
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Hodkeviči
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Ivans IV
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Jezuīti
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Karaļauči
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Lietuvas Republikas Seims
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Jānis Hodkevičs un Livonijas karš
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Livonijas vietvalži
Maršals (filma)
"Maršals" ir 2017.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Maršals (filma)
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Marienhauzenas pils
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Nikolajs Radvils Melnais
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Polija
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Polijas—Lietuvas ūnija
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Jānis Hodkevičs un Polocka
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Protestantisms
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Rīgas brīvpilsēta
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Reformācija
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Romas Katoļu baznīca
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Sigismunds II Augusts
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Siguldas viduslaiku pils
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Stefans Batorijs
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Svētā Romas impērija
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Viļņa
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Jānis Hodkevičs un Vidzemes landtāgs
1566. gads
1566.
Skatīt Jānis Hodkevičs un 1566. gads
1578. gads
1578.
Skatīt Jānis Hodkevičs un 1578. gads
Skatīt arī
1537. gadā dzimušie
- Eduards VI Tjudors
- Juhans III
- Jānis Hodkevičs
- Mēklenburgas Kristofs
1579. gadā mirušie
- Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimta
- Hieronims Hodkevičs
- Hodkeviči
- Jans Karols Hodkevičs
- Jānis Hodkevičs
Livonijas cilvēki
- Alfrēds Andersons
- Bengts Bengtsons Ūksenšerna
- Jakobs Johans Hastfers
- Johans Bernhards Fišers
- Johans Kristofs Broce
- Jānis Hodkevičs
- Kampenhauzeni
- Konstantīns Ludvigs Plāters
- Magnuss (Livonijas karalis)
- Silvestrs Teodors Tīlings
- Turaidas Roze
Zināms kā Jan Hieronimowicz Chodkiewicz, Jans Hodkevičs, Jānis Jeronīms Hodkevičs.