Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Antarktīda, Arnolds Rītels, Baltijas jūra, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dolomīts, Endēms, Fabiāns fon Belinshauzens, Hījumā, Helsinki, Igauņi, Igaunija, Igaunijas PSR, Indriķa hronika, Irbes šaurums, Johans IV fon Minhauzens, Jurģa nakts sacelšanās, Kaļķakmens, Karuzes kauja, Kāli meteorīta krāteris, Kibasāres bāka, Krievijas Impērija, Kurši, Kuresāre, Kuresāres pils, Kurzeme, Latviešu valodas aģentūra, Latvija, Lībieši, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Lodes bāka, Magnuss (Livonijas karalis), Monzunda arhipelāgs, Muhu, Orhideju dzimta, Orisāre, Oto fon Luterbergs, Otrais pasaules karš, Pangas klints, Pārkrievošana, Pārnesams dokumentu formāts, Pērnava, Pirmais pasaules karš, Poides pils, Rīga, Sala, Sāgas, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sāremā apriņķis, Serves pussala, ..., Somu valoda, Stokholma, Tallina, Vācu valoda, Vējdzirnavas, Ventspils, Vidzemes guberņa, Vikingi, Vilsandi nacionālais parks, Zemgaļi, Zoneburgas pils, Zviedrija, Zviedru valoda, Zviedru Vidzeme, 1236. gads, 1270. gads, 1380. gads, 15. aprīlis, 1560. gads, 1645. gads, 1721. gads, 1896. gads, 1917. gads. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Sāmsala un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Arnolds Rītels
Arnolds Rītels (dzimis Sāmsalā, Igaunijā) ir Igaunijas politiķis, bijušais valsts prezidents no līdz.
Jaunums!!: Sāmsala un Arnolds Rītels · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Sāmsala un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Sāmsala un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Sāmsala un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Jaunums!!: Sāmsala un Endēms · Redzēt vairāk »
Fabiāns fon Belinshauzens
Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.
Jaunums!!: Sāmsala un Fabiāns fon Belinshauzens · Redzēt vairāk »
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Sāmsala un Hījumā · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Sāmsala un Helsinki · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Sāmsala un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Sāmsala un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas PSR
Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika (saīsināti: Igaunijas PSR;, ENSV;, ЭССР) bija 1940.
Jaunums!!: Sāmsala un Igaunijas PSR · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Sāmsala un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Irbes šaurums
Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra", — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Sāmsala un Irbes šaurums · Redzēt vairāk »
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Jaunums!!: Sāmsala un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Jaunums!!: Sāmsala un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Sāmsala un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Sāmsala un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kāli meteorīta krāteris
Kāli meteorīta krāteris Kāli meteorīta krāteris ir meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums, kas atrodas Igaunijā, Sāmsalā, pie Kāli ciema.
Jaunums!!: Sāmsala un Kāli meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »
Kibasāres bāka
Kibasāres bāka atrodas Igaunijā uz Sāmsalas, salas austrumdaļā, uz Kibasāres pussalas.
Jaunums!!: Sāmsala un Kibasāres bāka · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Sāmsala un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Sāmsala un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Jaunums!!: Sāmsala un Kuresāre · Redzēt vairāk »
Kuresāres pils
Ārensburgas pils plāns 1641. gadā. Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Sāmsala un Kuresāres pils · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Sāmsala un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Latviešu valodas aģentūra
Latviešu valodas aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Jaunums!!: Sāmsala un Latviešu valodas aģentūra · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Sāmsala un Latvija · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Sāmsala un Lībieši · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Sāmsala un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lodes bāka
Lodes bāka atrodas Igaunijā Sāmsalā uz Serves pussalas dienvidrietumu krasta.
Jaunums!!: Sāmsala un Lodes bāka · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Sāmsala un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Sāmsala un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Sāmsala un Muhu · Redzēt vairāk »
Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Sāmsala un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »
Orisāre
Orisāre (arī Dzirnavupīte, Inese, Orizore) ir Sustalas labā krasta pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Sāmsala un Orisāre · Redzēt vairāk »
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Jaunums!!: Sāmsala un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Sāmsala un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pangas klints
Pangas klints Pangas klints atrodas uz Pangas raga Sāmsalā, kura ziemeļu un ziemeļrietumu malā paceļas visu Igaunijas salu varenākās klintis.
Jaunums!!: Sāmsala un Pangas klints · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Sāmsala un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pārnesams dokumentu formāts
Pārnesams dokumentu formāts (PDF) ir elektronisku dokumentu datņu formāts.
Jaunums!!: Sāmsala un Pārnesams dokumentu formāts · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Sāmsala un Pērnava · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Sāmsala un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poides pils
Poides pils plāns (''J. B. Holzmayer'', 1891). Poides baznīca ar sargtorni mūsdienās (2007). Poides pils jeb Peides pils bija Livonijas ordeņa Poides fogta (Ordensvogtei Poda) pils, kas 13.
Jaunums!!: Sāmsala un Poides pils · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Sāmsala un Rīga · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Sāmsala un Sala · Redzēt vairāk »
Sāgas
rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.
Jaunums!!: Sāmsala un Sāgas · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Sāmsala un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sāremā apriņķis
Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Sāmsala un Sāremā apriņķis · Redzēt vairāk »
Serves pussala
Serves pussala ir liela pussala Sāmsalas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Sāmsala un Serves pussala · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Sāmsala un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Sāmsala un Stokholma · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Sāmsala un Tallina · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Sāmsala un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vējdzirnavas
19. gadsimta vidū celtās Āraišu vējdzirnavas. Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju.
Jaunums!!: Sāmsala un Vējdzirnavas · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Sāmsala un Ventspils · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Sāmsala un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Sāmsala un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vilsandi nacionālais parks
Vilsandi nacionālais parks ir nacionālais parks Igaunijā, Sārema apriņķī.
Jaunums!!: Sāmsala un Vilsandi nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Sāmsala un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zoneburgas pils
Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.
Jaunums!!: Sāmsala un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Sāmsala un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Sāmsala un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Sāmsala un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Sāmsala un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1270. gads
1206.
Jaunums!!: Sāmsala un 1270. gads · Redzēt vairāk »
1380. gads
1380.
Jaunums!!: Sāmsala un 1380. gads · Redzēt vairāk »
15. aprīlis
15.
Jaunums!!: Sāmsala un 15. aprīlis · Redzēt vairāk »
1560. gads
1560.
Jaunums!!: Sāmsala un 1560. gads · Redzēt vairāk »
1645. gads
1645.
Jaunums!!: Sāmsala un 1645. gads · Redzēt vairāk »
1721. gads
1721.
Jaunums!!: Sāmsala un 1721. gads · Redzēt vairāk »
1896. gads
1896.
Jaunums!!: Sāmsala un 1896. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Sāmsala un 1917. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Saaremaa, Sāmsalieši, Sāmsalnieki, Sārema, Sāremā, Sāremā sala, Ēzele.
