Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Aušana, Baltijas jūra, Gotika, Igauņi, Igaunija, Juhans Smūls, Kaļķakmens, Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Karuzes kauja, Kauja par Rīgas jūras līci (1915), Kuivastu, Latgaļi, Lībieši, Līva, Līva (Muhu pagasts), Ledus laikmets, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas bīskapi, Livonijas ordenis, Monzunda arhipelāgs, Orhideju dzimta, Oto fon Luterbergs, Pilskalns, Pirmais pasaules karš, Sala, Sāmsala, Sāremā apriņķis, Traidens, Ugaunieši, Virtsu, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, 1227. gads, 1267. gads, 1896. gads.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Muhu un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Aušana
Audu (''weft'') un šķēru (''warp'') sapīšanas shēma Aušana ir tekstilražošanas process, kurā sapin divas pavedienu sistēmas, veidojot audumu.
Jaunums!!: Muhu un Aušana · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Muhu un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Jaunums!!: Muhu un Gotika · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Muhu un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Muhu un Igaunija · Redzēt vairāk »
Juhans Smūls
Juhans Smūls (1922—1971), līdz 1954.
Jaunums!!: Muhu un Juhans Smūls · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Muhu un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
1227.
Jaunums!!: Muhu un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227) · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Muhu un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kauja par Rīgas jūras līci (1915)
Irbes šaurumā pie Lūžņas nogremdētais vācu torpēdu kuģis ''V 99'' Pirmā pasaules kara laikā Rīgas jūras līča un Somu jūras līča aizsardzībai izveidotie mīnu lauki un krasta baterijas (1939. gada zīmējums) 1915.
Jaunums!!: Muhu un Kauja par Rīgas jūras līci (1915) · Redzēt vairāk »
Kuivastu
Kuivastu ir ciems Igaunijas salas Muhu austrumu krastā.
Jaunums!!: Muhu un Kuivastu · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Muhu un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Muhu un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līva
Līva var būt.
Jaunums!!: Muhu un Līva · Redzēt vairāk »
Līva (Muhu pagasts)
Līva ir ciems Igaunijas Muhu salā.
Jaunums!!: Muhu un Līva (Muhu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Muhu un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Muhu un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Muhu un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Muhu un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Muhu un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Muhu un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Jaunums!!: Muhu un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Jaunums!!: Muhu un Pilskalns · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Muhu un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Muhu un Sala · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Muhu un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāremā apriņķis
Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Muhu un Sāremā apriņķis · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Muhu un Traidens · Redzēt vairāk »
Ugaunieši
veru dialektos Ugaunieši jeb ugauņi bija viena no somugru maztautām, no kuras 13.—16.
Jaunums!!: Muhu un Ugaunieši · Redzēt vairāk »
Virtsu
Virtsu ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām.
Jaunums!!: Muhu un Virtsu · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Muhu un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Muhu un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1227. gads
1227.
Jaunums!!: Muhu un 1227. gads · Redzēt vairāk »
1267. gads
1267.
Jaunums!!: Muhu un 1267. gads · Redzēt vairāk »
1896. gads
1896.
Jaunums!!: Muhu un 1896. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Mohn, Mona sala, Moon, Muhu sala.
