Satura rādītājs
35 attiecības: Baloži (Rencēnu pagasts), Briedes, Burtnieku luterāņu baznīca, Burtnieku mācītājmuiža, Burtnieku pils, Cēsu komturi un fogti, Dūre (Burtnieku pagasts), Draudzes novads, Dziesmotā revolūcija, Filips Pauluči, Gauja, Gaujas koridors, Johans Frīdrihs Hartknohs, Juhans III, Latgaļi, Latvijas PSR, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordeņa mestri, Lizdēni, Pērnavas vaivadija, Rameka, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Sakala, Sauļi, Sigismunds II Augusts, Somijas lielhercogiste, Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Ugaunija, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Villekens fon Endorps, Zobenbrāļu ordenis, Zvārtes muiža, Zviedru Vidzeme.
Baloži (Rencēnu pagasts)
Baloži ir ciems Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Baloži (Rencēnu pagasts)
Briedes
Briedes (arī Briede, vēsturiska Wredenhof) ir ciems Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Briedes
Burtnieku luterāņu baznīca
Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015) Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Valmieras novadā.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Burtnieku luterāņu baznīca
Burtnieku mācītājmuiža
Burtnieku mācītājmuiža bija Vidzemes mācītājmuiža, kas atradās mūsdienu Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidaustrumu krastā pie Burtnieku baznīcas.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Burtnieku mācītājmuiža
Burtnieku pils
Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Burtnieku pils
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Cēsu komturi un fogti
Dūre (Burtnieku pagasts)
Dūre (Dūres) ir ciems Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Dūre (Burtnieku pagasts)
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Draudzes novads
Dziesmotā revolūcija
Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Dziesmotā revolūcija
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Filips Pauluči
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Gauja
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Gaujas koridors
Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Johans Frīdrihs Hartknohs
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Juhans III
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Latgaļi
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Latvijas PSR
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Lietuvas valsts vadītāji
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Livonijas ordeņa mestri
Lizdēni
Lizdēni ir vidējciems Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Buļļupes.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Lizdēni
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Pērnavas vaivadija
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Rameka
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Sakala
Sauļi
Sauļi ir ciems Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Sauļi
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Sigismunds II Augusts
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Somijas lielhercogiste
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Tālava
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Tālavas dalīšanas līgums
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Ugaunija
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Valmieras apriņķis
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Vidzemes guberņa
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Villekens fon Endorps
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Zobenbrāļu ordenis
Zvārtes muiža
Zvārtes muiža Zvārtes muiža Zvārtes muižas Zelta zāles interjers Zvārtes muiža ir viena no piecpadsmit Burtnieku pilsnovada un Burtnieku draudzes pusmuižām.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Zvārtes muiža
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Burtnieku draudzes novads un Zviedru Vidzeme