Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gothards Ketlers

Indekss Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

58 attiecības: Alberts Radvils, Aleksandrs Einhorns, Bauska, Cēsu pils, Cešina, Daugavpils, Daugavpils komturi, Dobeles komturi, Frīdrihs Ketlers, Georgs Radvils, Gothards Ketlers, Jānis Hodkevičs, Jelgava, Jelgavas pils, Ketleru dzimta, Kuldīga, Kuldīgas pils, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Ludza, Matiass fon der Reke, Mēklenburgas Anna, Nikolajs Radvils Melnais, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas brīvpilsēta, Rīgas pils, Rēzekne, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Tartu, Tērbatas bīskapija, Vācu ordenis, Viļņa, Viļņas ūnija, Viļņas līgums (1559), Vilhelms fon Firstenbergs, Vilhelms Ketlers, Zemgale, Ziemeļreina-Vestfālene, 1537. gads, 1559. gads, ..., 1561. gads, 1562. gads, 1566. gads, 1587. gads, 17. maijs, 1987. gads, 26. decembris, 5. marts. Izvērst indekss (8 vairāk) »

Alberts Radvils

Alberts Radivils (16. gadsimta glezna) Alberts Radvils (1558–1592), arī Albrehts Radzivils bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Alberts Radvils · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Einhorns

Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcas likumi (1570) Aleksandrs Einhorns (miris 1575. gadā Lemgo) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Aleksandrs Einhorns · Redzēt vairāk »

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bauska · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir ievērojamākā un vislabāk saglabātā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Cešina

Cešina ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz rietumiem no Belsko-Bjalas pie pašas robežas ar Čehiju.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Cešina · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja. '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »

Dobeles komturi

Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Dobeles komturi · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Georgs Radivils kardināla tērpā (16. gadsimta glezna) Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Jānis Hodkevičs (19. gadsimta zīmējums) Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgavas Dome Jelgavas autoosta Jelgava ir pilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas zemes Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā Livonijas un Lietuvas reālūnija izveidojās līdz ar 1561.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ludza · Redzēt vairāk »

Matiass fon der Reke

Matiass "Tīss" fon der Reke cu Neienburgs (dzimis 15. gadsimta beigās, miris 1580. gadā) bija Livonijas ordeņa brālis, Dobeles pēdējais komturs no 1548.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Matiass fon der Reke · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas Anna

Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »

Nikolajs Radvils Melnais

Nikolajs Radivils (16. gadsimta glezna) Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Nikolajs Radvils Melnais · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Tartu · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Viļņa · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Viļņas līgums (1559)

Viļņas līgums noslēgts 1559.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Viļņas līgums (1559) · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no piecām latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zemgale · Redzēt vairāk »

Ziemeļreina-Vestfālene

Ziemeļreina - Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »

1537. gads

1537.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1537. gads · Redzēt vairāk »

1559. gads

1559.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1559. gads · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1562. gads

1562.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1562. gads · Redzēt vairāk »

1566. gads

1566.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1566. gads · Redzēt vairāk »

1587. gads

1587.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1587. gads · Redzēt vairāk »

17. maijs

17.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 17. maijs · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1987. gads · Redzēt vairāk »

26. decembris

26.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 26. decembris · Redzēt vairāk »

5. marts

5.

Jaunums!!: Gothards Ketlers un 5. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Gotthard Kettler, Hercogs Gothards.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »