Ātrāk nekā pārlūku!
203 attiecības: Aizupes muiža, Alberts Radvils, Aleksandrs Einhorns, Anna Jagailiete, Asares muiža, Auces vēsture, Šiliņš, Šlotmakera sala, Ābeļu muiža, Ālande, Baltezers (Ādažu pagasts), Bauska, Bauskas fogti, Bauskas pils, Bauskas rātsnams, Bauskas vēsture, Bārbele, Bārbeles luterāņu baznīca, Bīronu dzimta, Beķermuiža, Bistrami, Brunovi, Buļļu muiža, Buļļuciems, Budbergi-Benninghauzeni, Daugavpils komturi, Džūkstes luterāņu baznīca, Dignājas baznīca, Dobeles pils, Drabešu muiža, Dzimtbūšana, Elerts Krūze, Elkšņu baznīca, Emburgas pils, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Frīdrihs Ketlers, Gārsene, Gārsenes muiža, Gothards, Gothards Ketlers, Gothards Velings (sindiks), Gramzdas pagasts, Grobiņas pils, Grodņas ūnija (1566), Hofcumberges pils, Iecavas luterāņu baznīca, Igaunijas bruņniecība, Ilūkstes novads, Inflantijas vaivadija, Jaspers fon Minsters, ..., Jaspers fon Zīburgs cu Višlingens, Jaunjelgava, Jaunjelgavas luterāņu baznīca, Jaunjelgavas vēsture, Jūliuss Dērings, Jelgavas pils, Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca, Jelgavas vēsture, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Johans Rīvijs (mācītājs), Johans Rīvijs (skolotājs), Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca, Ketlers, Ketleru dzimta, Ketleru dzimtas ģerbonis, Kleisti (Rīga), Kloti no Jirgensburgas, Kokes muiža, Kokneses prospekts, Kongutas pils, Kuldīgas pils, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kuršu ķoniņi, Kurzemes bīskapija, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis, Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lašu muiža, Laisas pils, Landzes luterāņu baznīca, Latvijas naudas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lēnu katoļu baznīca, Lielzalves muiža, Liepājas Svētās Annas baznīca, Liepājas vēsture, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas bruņniecība, Livonijas hercogi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Lofelta muiža, Lustes pils, Magnuss (Livonijas karalis), Matiass fon der Reke, Mēklenburgas Anna, Mēklenburgas Kristofs, Mežotnes luterāņu baznīca, Mežotnes pilskalns, Nereta, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola, Neretas muiža, Nikolajs Eke, Nikolajs Radvils Melnais, Padizes klosteris, Pauls Einhorns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Polijas Karaliste (1385—1569), Priedulas luterāņu baznīca, Rīgas arhibīskapija, Rīgas pils, Rīgas vēstures hronoloģija, Rekes, Ringes pils, Ropažu viduslaiku pils, Rucavas novads, Sabiles baznīca, Sabiles mācītājmuiža, Saukas luterāņu baznīca, Sēlijas vēsture, Sēlpils pils, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Sesavas luterāņu baznīca, Sigismunds II Augusts, Siguldas vēsture, Skrundas viduslaiku pils, Stefans Batorijs, Subate, Sunākste, Sunākstes luterāņu baznīca, Tērvete (Tērvetes pagasts), Tērvetes novads, Tirzas kauja, Tukuma virspilskunga iecirknis, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vāne, Vānes luterāņu baznīca, Vecauces luterāņu baznīca, Vecsēlpils, Viļņas ūnija, Viļņas līgums (1559), Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vilhelms fon Firstenbergs, Vilhelms Ketlers, Volera muiža, Zaļā muiža, Zahārijs Stopijs, Zalomons Hennings, Zaubes pagasts, Zaubes pils, Zībergi, Zemgaļi, Zemgales hercogiste, 1517. gads, 1564. gads Latvijā, 1565. gads Latvijā, 1566. gads Latvijā, 1567. gads Latvijā, 1568. gads Latvijā, 1569. gads Latvijā, 1570. gads Latvijā, 1571. gads Latvijā, 1572. gads Latvijā, 1573. gads Latvijā, 1574. gads Latvijā, 1575. gads Latvijā, 1576. gads Latvijā, 1577. gads Latvijā, 1578. gads Latvijā, 1579. gads Latvijā, 1580. gads Latvijā, 1581. gads Latvijā, 1582. gads Latvijā, 1583. gads Latvijā, 1584. gads Latvijā, 1585. gads Latvijā, 1586. gads Latvijā, 1587. gads, 1587. gads Latvijā, 1595. gads Latvijā, 1596. gads Latvijā, 1602. gads Latvijā, 1606. gads Latvijā, 1617. gads Latvijā, 17. maijs, 2. februāris, 5. marts. Izvērst indekss (153 vairāk) »
Aizupes muiža
Aizupes muižas pils ir muižas kungu māja Tukuma novada Vānes pagasta Aizupē pie autoceļa V1459.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Aizupes muiža · Redzēt vairāk »
Alberts Radvils
Alberts Radivils (16. gadsimta glezna) Alberts Radvils (1558–1592), arī Albrehts Radzivils bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Alberts Radvils · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Einhorns
Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcas likumi (1570) Aleksandrs Einhorns (miris 1575. gadā Lemgo) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Aleksandrs Einhorns · Redzēt vairāk »
Anna Jagailiete
Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Asares muiža
Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Asares muižas kungu māja jeb Asaru pils atrodas Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Asares muiža · Redzēt vairāk »
Auces vēsture
Auces tirgus laukums (pirms 1940). Auces kopskats (ap 1934). Auces vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Auces vēsture · Redzēt vairāk »
Šiliņš
Džordža V attēls un Skotijas ģerbonis uz 1933. gadā kaltā Apvienotās Karalistes šiliņa. Doles pilī kaltā sudraba šiliņa (*I*/SCHIL/LING/.72). Apkārt - leģenda: * DVCATVS * LIVONIE (Livonijas hercogiste) un *MONE*NOVA*ARGENTE (jaunā sudraba monēta). Ketleru dzimtas un Kurzemes hercogistes ģerboņi uz 1576. gadā Jelgavā kaltā sudraba šiliņa. Šiliņš bija viduslaiku monētas, no 1550.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Šiliņš · Redzēt vairāk »
Šlotmakera sala
Šlotmakera sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā krasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Šlotmakera sala · Redzēt vairāk »
Ābeļu muiža
Ābeļu muiža bija kroņa muiža, kas atradās mūsdienu Jēkabpils novada Ābeļu ciemā, Daugavas kreisajā krastā pie Barana ietekas, iepretim Kaupres pilskalnam.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ābeļu muiža · Redzēt vairāk »
Ālande
Ālande ir upe, Liepājas ezera pieteka.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ālande · Redzēt vairāk »
Baltezers (Ādažu pagasts)
Baltezers ir apdzīvota vieta Ādažu novada Ādažu pagastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Baltezers (Ādažu pagasts) · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bauska · Redzēt vairāk »
Bauskas fogti
Bauskas fogteja (Vgt:Bauske), Dobeles un Jelgavas komturejas (pēc 1525) Bauskas fogti bija Livonijas ordeņa Bauskas fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bauskas fogti · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Bauskas rātsnams
Bauskas rātsnams ir 17.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bauskas rātsnams · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bārbele
Bārbele ir ciems Latvijas dienvidos, Zemgalē, Bauskas novada Bārbeles pagasta centrs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bārbele · Redzēt vairāk »
Bārbeles luterāņu baznīca
Bārbeles evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Bauskas novada Bārbelē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bārbeles luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Beķermuiža
Beķera muiža 1930. gada Rīgas kartē Beķermuiža airfoto 1940 Beķermuižas bruģa fragments 2023. gads Beķermuiža jeb Bekera muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama starp Beķera grāvi starp Daugavgrīvas šoseju Voleru un Spilves apkaimēs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Beķermuiža · Redzēt vairāk »
Bistrami
Baronu Bistramu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Vadakstes muižas kungu māja. Bistrami (no) jeb Bistromi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Bistrami · Redzēt vairāk »
Brunovi
Baronu Brunovu dzimtas ģerbonis. Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Brunovi · Redzēt vairāk »
Buļļu muiža
Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »
Buļļuciems
Buļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Buļļuciems · Redzēt vairāk »
Budbergi-Benninghauzeni
Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Džūkstes luterāņu baznīca
Džūkstes luterāņu baznīca bija baznīca Tukuma novadā, Džūkstē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Džūkstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Dignājas baznīca
Dignājas evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Dignājas baznīca · Redzēt vairāk »
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Dobeles pils · Redzēt vairāk »
Drabešu muiža
Drabešu muižas kungu māja 2013. gadā. Drabešu muižas kungu māja pirms 1905. gada. Drabešu muiža (''Drobbusch'') 1903. gada kartē "Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen". Drabešu muiža bija muiža, kuras kungu māja atrodas Drabešu pagastā pie autoceļa Drabeši-Līvi (V293).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Drabešu muiža · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Elkšņu baznīca
Elkšņu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Elkšņu pagastā Sēlijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Elkšņu baznīca · Redzēt vairāk »
Emburgas pils
Izpostītā Emburgas pils (''Annenburg'') pie Lielupes pārceltuves 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Emburgas pils bija vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils, kura atradās pakalnā pie Ragvēžu upītes tagadējo Emburgas "Lauksaimnieku" māju vietā Salgales pagastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Emburgas pils · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gārsene
Gārsene (arī Gārsine) ir ciems Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Gārsene · Redzēt vairāk »
Gārsenes muiža
Gārsenes muižas kungu māja jeb Gārsenes pils atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagasta Gārsenē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Gārsenes muiža · Redzēt vairāk »
Gothards
Gothards var būt.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Gothards · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Velings (sindiks)
Gothards Velings (1546/1548—1586) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un sindiks.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Gothards Velings (sindiks) · Redzēt vairāk »
Gramzdas pagasts
Gramzdas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Lietuvas pierobežā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Gramzdas pagasts · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »
Hofcumberges pils
Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Hofcumberges pils · Redzēt vairāk »
Iecavas luterāņu baznīca
Iecavas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Iecavā Zemgalē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Iecavas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Ilūkstes novads
Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ilūkstes novads · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jaspers fon Minsters
Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »
Jaspers fon Zīburgs cu Višlingens
Jaspers fon Zīburgs cu Višlingens (miris 1571. gadā) bija Livonijas ordeņa brālis 16.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jaspers fon Zīburgs cu Višlingens · Redzēt vairāk »
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas luterāņu baznīca
Vecā Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca Pirmā pasaules kara laikā (iznīcināta 1947. gadā, mūsdienās Vecpilsētas parka daļa). Jaunjelgavas evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Mārtiņa Baltā baznīca ir LELB baznīca Meža ielā 13 Jaunjelgavā, kas celta 1957.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jaunjelgavas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas vēsture
Katoļu baznīca (pirms 1940). Jaunjelgavas vēsture aptver laika periodu kopš Jaunjelgavas dibināšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jaunjelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jūliuss Dērings
Jūliuss Dērings (—) bija ievērojams vācbaltu gleznotājs un kultūras darbinieks, kas apvienoja vēlīnā romantisma tradīciju ar 19.gs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jūliuss Dērings · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 20. gadsimta sākumā Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no jaunākajām Jelgavas baznīcām, kas celta 1845.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca (2003). Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākā Jelgavas baznīca.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Johans Rīvijs (mācītājs)
Johans Rīvijs (Johann Rivius de Recklinghausen, miris pirms 1586), reizēm nepareizi dēvēts par Johanu Ringu, bija Reformācijas laika Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes, vēlāk Dobeles draudzes luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Johans Rīvijs (mācītājs) · Redzēt vairāk »
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Johans Rīvijs (skolotājs) · Redzēt vairāk »
Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca
Kalnciema-Klīves baznīca Kalnciema-Klīves evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Kalnciema-Klīves draudzes dievnams, kas atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā (vēsturiski Kalnciema pagasts).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Ketlers
Ketlers var būt.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ketlers · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimtas ģerbonis
Kurzemes ģerbonis Ketleru dzimtas valdīšanas laikā (no Zībmahera kataloga, 1605).Ketleru dzimtas ģerboņa mūsdienu variants. Ketleru dzimtas ģerbonis ir ģerbonis, kas simbolizēja piederību Ketleru dinastijai (katla kāsis), tās statusu, un ko kā savu simbolu izmantoja šai dzimtai piederīgie Kurzemes un Zemgales hercogi līdz 1737.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ketleru dzimtas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Kleisti (Rīga)
Kleisti, agrāk Kleistes muiža, ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Kleistu kronmaņi un Sūbri.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kleisti (Rīga) · Redzēt vairāk »
Kloti no Jirgensburgas
Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »
Kokes muiža
Kokes muiža (''Kokeshof'') un citas Bolderājas pagasta muižiņas (1913). Kokes muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Spilves pļavās Hapaka grāvja rietumu pusē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kokes muiža · Redzēt vairāk »
Kokneses prospekts
Kokneses prospekts ir prospekts Mežaparka apkaimē Rīgā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kokneses prospekts · Redzēt vairāk »
Kongutas pils
Kongutas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kongutas pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis
Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis bija viens no Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldiskajiem simboliem, kurā Kurzemi simbolizēja lauva, bet Zemgali un Sēliju – alnis.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lašu muiža
Vecās Lašu muižas (Tīzenhauzenu) kungu māja pilskalnā (Štafenhāgens, 1866). Muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Muižas kungu māja pēc sagraušanas. Lašu muižas vai Veclašu jeb Tīzenhauzenu muižas kungu māja atradās Augšdaugavas novada Eglaines pagasta Lašos.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Lašu muiža · Redzēt vairāk »
Laisas pils
Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Laisas pils · Redzēt vairāk »
Landzes luterāņu baznīca
Landzes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Landzes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lēnu katoļu baznīca
Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Lēnu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Lielzalves muiža
Lielzalves muiža bija muiža Zalvē, tagadējā Aizkraukles novada, Zalves pagastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Lielzalves muiža · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētās Annas baznīca
Liepājas Svētās Annas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Eduarda Veidenbauma ielā 1, Liepājā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Liepājas Svētās Annas baznīca · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Lofelta muiža
Lofelta muiža 1701. gada kartē. Lofelta muiža, arī Lofelda muiža bija muiža tagadējās rūpnīcas "Lignums" teritorijā Bolderājas apkaimē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Lofelta muiža · Redzēt vairāk »
Lustes pils
Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no autoceļa P102 Dobele-Jaunbērze.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Lustes pils · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Matiass fon der Reke
Matiass "Tīss" fon der Reke cu Neienburgs (dzimis 15. gadsimta beigās, miris 1580. gadā) bija Livonijas ordeņa brālis, Dobeles pēdējais komturs no 1548.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Matiass fon der Reke · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Mežotnes luterāņu baznīca
Mežotnes baznīca (pēc 1930). Mežotnes baznīcas drupas atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, blakus Mežotnes pilskalnam.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Mežotnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Mežotnes pilskalns
Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Mežotnes pilskalns · Redzēt vairāk »
Nereta
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Nereta · Redzēt vairāk »
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola ir Aizkraukles novada vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Dzirnavu ielā 4 Neretā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola · Redzēt vairāk »
Neretas muiža
Neretas muižas ēkas ap 1930. gadu Jaunās Neretas muižas kungu ēkas drupas Muižas parks Neretas muiža (Nerften, Nersten, Narriten) jeb Neretas muižas pils bija viena no senākajām Sēlijas muižām tagadējā Aizkraukles novada teritorijā pie Neretaslaukiem.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Neretas muiža · Redzēt vairāk »
Nikolajs Eke
Nikolajs Eke, arī Niklāvs Eks (1541—1623) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un burggrāfs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Nikolajs Eke · Redzēt vairāk »
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Nikolajs Radvils Melnais · Redzēt vairāk »
Padizes klosteris
Padizes klosteris ir bijušais cisterciešu klosteris Igaunijā, Harju apriņķī.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Padizes klosteris · Redzēt vairāk »
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »
Priedulas luterāņu baznīca
Priedulas evaņģēliski luteriskā baznīca ir 16. gadsimta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Saldus novada Vadakstes pagasta Priedulā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Priedulas luterāņu baznīca celta 16. gadsimta beigās kā viena no 70 baznīcām, kas pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika būvētas Kurzemes hercogistē. Baznīcā atrodas 17. gadsimta septiņdesmitajos gados radīts altāris, 18. gadsimta vidus altāra barjeras un 18. gadsimta otrā puses kancele, kas ir atsevišķi valsts nozīmes kultūras pieminekļi. Pie baznīcas atrodas Priedulas viduslaiku kapsēta. Tur redzami savdabīgi kapu pieminekļi, ko no šūnakmens veidojis ķesteris un draudzes skolas skolotājs Heinrihs Štrauss.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Priedulas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rekes
Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rekes · Redzēt vairāk »
Ringes pils
Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ringes pils · Redzēt vairāk »
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rucavas novads
Rucavas novads bija 2009.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Rucavas novads · Redzēt vairāk »
Sabiles baznīca
Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas baznīca, kas atrodas Talsu novada Sabilē.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sabiles baznīca · Redzēt vairāk »
Sabiles mācītājmuiža
Sabiles mācītājmuiža bija Sabiles draudzes mācītāja muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisajā krastā uz rietumiem no Sabiles pilsētas.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sabiles mācītājmuiža · Redzēt vairāk »
Saukas luterāņu baznīca
Saukas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dievnams Sēlijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Saukas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Sesavas luterāņu baznīca
Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sesavas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Siguldas vēsture
Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Skrundas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Subate
Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Subate · Redzēt vairāk »
Sunākste
Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sunākste · Redzēt vairāk »
Sunākstes luterāņu baznīca
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »
Tērvetes novads
Tērvetes novads bija 2002.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Tērvetes novads · Redzēt vairāk »
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vāne
Vāne ir ciems Tukuma novadā, Vānes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vāne · Redzēt vairāk »
Vānes luterāņu baznīca
Vānes luterāņu baznīca ir viena no vecākajām luterāņu baznīcām Kurzemē (koka ēka celta 1572. gadā, bet mūra ēka pabeigta 1663. gadā), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar numuru 6849.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vānes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Vecauces luterāņu baznīca
Vecauces evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas baznīca, kas atrodas Dobeles novada Vecauces pagasta Vecauces ciemā, kas faktiski saplūdis ar Auces pilsētu.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vecauces luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Viļņas līgums (1559)
Viļņas līgums noslēgts 1559.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Viļņas līgums (1559) · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Volera muiža
Muižas dzīvojamā ēka mūsdienās. Muižas dzīvojamā ēka 1938. gadā. Volera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Volera muiža, saukta arī par Voleru muižu, ir agrākā muižas ēka Voleru apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Volera muiža · Redzēt vairāk »
Zaļā muiža
Zaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Zaļeniekos.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zaļā muiža · Redzēt vairāk »
Zahārijs Stopijs
Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »
Zalomons Hennings
''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »
Zaubes pagasts
Zaubes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zaubes pagasts · Redzēt vairāk »
Zaubes pils
Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zaubes pils · Redzēt vairāk »
Zībergi
Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zībergi · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
1517. gads
1517.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1517. gads · Redzēt vairāk »
1564. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1564.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1564. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1565. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1565.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1565. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1566. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1566.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1566. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1567. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1567.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1567. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1568. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1568.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1568. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1569. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1569.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1569. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1570. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1570.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1570. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1571. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1571.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1571. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1572. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1572.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1572. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1573. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1573.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1573. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1574. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1574.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1574. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1575. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1575.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1575. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1576. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1576.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1576. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1577. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1577.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1577. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1578. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1578.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1578. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1579. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1579.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1579. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1580. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1580.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1580. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1581. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1581.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1581. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1582. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1582.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1582. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1583. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1583.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1583. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1584. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1584.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1584. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1585. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1585.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1585. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1586. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1586.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1586. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1587. gads
1587.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1587. gads · Redzēt vairāk »
1587. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1587.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1587. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1595. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1595.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1595. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1596. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1596.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1596. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1602. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1602.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1602. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1606. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1606.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1606. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1617. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1617.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 1617. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
17. maijs
17.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 17. maijs · Redzēt vairāk »
2. februāris
2.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 2. februāris · Redzēt vairāk »
5. marts
5.
Jaunums!!: Gothards Ketlers un 5. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gotthard Kettler, Hercogs Gothards.
