Satura rādītājs
30 attiecības: Aizkraukles viduslaiku pils, Šigalejs, Daugavpils komturi, Gothards Ketlers, Grothusi, Heinrihs fon Gālens, Ivans IV, Koadjutoru karš, Krievi, Krievija, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Narva, Pasvales līgums, Pleskava, Rēzeknes fogti, Rusova Livonijas hronika, Sigismunds II Augusts, Tartu, Vīlandes viduslaiku pils, Veļikijnovgoroda, Vrangeļi, Ziemeļreina-Vestfālene, 1500. gads, 1557. gads, 1559. gads, 1564. gads.
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Aizkraukles viduslaiku pils
Šigalejs
Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Šigalejs
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Daugavpils komturi
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Gothards Ketlers
Grothusi
Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Grothusi
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Heinrihs fon Gālens
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Ivans IV
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Koadjutoru karš
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Krievija
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Livonija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Livonijas Konfederācija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Livonijas ordenis
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Narva
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Pasvales līgums
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Pleskava
Rēzeknes fogti
Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Rēzeknes fogti
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Rusova Livonijas hronika
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Sigismunds II Augusts
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Tartu
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Vīlandes viduslaiku pils
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Veļikijnovgoroda
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Vrangeļi
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un Ziemeļreina-Vestfālene
1500. gads
1500.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un 1500. gads
1557. gads
1557.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un 1557. gads
1559. gads
1559.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un 1559. gads
1564. gads
1564.
Skatīt Vilhelms fon Firstenbergs un 1564. gads
Zināms kā Vilhelms Firstenbergs.