Satura rādītājs
31 attiecības: Baltazars Rusovs, Bībele, Dionīsijs Fabrīcijs, Heinrihs fon Tīzenhauzens, Indriķa hronika, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Katoļticība, Krievija, Kurzeme, Livonija, Livonijas hronika, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Luterisms, Mārtiņš Luters, Polija, Protestantisms, Rostoka, Saules kauja, Tallina, Tērbatas bīskapija, Vācu ordenis, Vācu valoda, Vecākā atskaņu hronika, Vidzeme, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, 1577. gads, 1578. gads, 1583. gads, 1584. gads.
Baltazars Rusovs
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Baltazars Rusovs
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Bībele
Dionīsijs Fabrīcijs
Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Dionīsijs Fabrīcijs
Heinrihs fon Tīzenhauzens
Heinrihs fon Tīzenhauzens (dzimis ap 1520. gadu, miris) bija Bērzaunē dzimis Rīgas arhibīskapijas politiķis un vēsturnieks, Bērzaunes un Kalsnavas piļu īpašnieks.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Heinrihs fon Tīzenhauzens
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Indriķa hronika
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Katoļticība
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Krievija
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Kurzeme
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Livonija
Livonijas hronika
Livonijas hronikas ir apvienojošs nosaukums šādām piecām hronikām.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Livonijas hronika
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Livonijas karš
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Livonijas ordenis
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Luterisms
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Mārtiņš Luters
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Polija
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Protestantisms
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Rostoka
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Saules kauja
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Tallina
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Tērbatas bīskapija
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Vācu ordenis
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Vācu valoda
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Vecākā atskaņu hronika
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Vidzeme
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Zobenbrāļu ordenis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un Zviedrija
1577. gads
1577.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un 1577. gads
1578. gads
1578.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un 1578. gads
1583. gads
1583.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un 1583. gads
1584. gads
1584.
Skatīt Rusova Livonijas hronika un 1584. gads
Zināms kā Baltazara Rusova hronika, Livonijas provinces hronika, Rusova hronika.