Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Rusova Livonijas hronika

Indekss Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Satura rādītājs

  1. 31 attiecības: Baltazars Rusovs, Bībele, Dionīsijs Fabrīcijs, Heinrihs fon Tīzenhauzens, Indriķa hronika, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Katoļticība, Krievija, Kurzeme, Livonija, Livonijas hronika, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Luterisms, Mārtiņš Luters, Polija, Protestantisms, Rostoka, Saules kauja, Tallina, Tērbatas bīskapija, Vācu ordenis, Vācu valoda, Vecākā atskaņu hronika, Vidzeme, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, 1577. gads, 1578. gads, 1583. gads, 1584. gads.

Baltazars Rusovs

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Baltazars Rusovs

Bībele

Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Bībele

Dionīsijs Fabrīcijs

Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Dionīsijs Fabrīcijs

Heinrihs fon Tīzenhauzens

Heinrihs fon Tīzenhauzens (dzimis ap 1520. gadu, miris) bija Bērzaunē dzimis Rīgas arhibīskapijas politiķis un vēsturnieks, Bērzaunes un Kalsnavas piļu īpašnieks.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Heinrihs fon Tīzenhauzens

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Indriķa hronika

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Katoļticība

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Krievija

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Kurzeme

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Livonija

Livonijas hronika

Livonijas hronikas ir apvienojošs nosaukums šādām piecām hronikām.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Livonijas hronika

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Livonijas karš

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Livonijas ordenis

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Luterisms

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Mārtiņš Luters

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Polija

Protestantisms

Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Protestantisms

Rostoka

Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Rostoka

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Saules kauja

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Tallina

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Tērbatas bīskapija

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Vācu ordenis

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Vācu valoda

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Vecākā atskaņu hronika

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Vidzeme

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Zobenbrāļu ordenis

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un Zviedrija

1577. gads

1577.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un 1577. gads

1578. gads

1578.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un 1578. gads

1583. gads

1583.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un 1583. gads

1584. gads

1584.

Skatīt Rusova Livonijas hronika un 1584. gads

Zināms kā Baltazara Rusova hronika, Livonijas provinces hronika, Rusova hronika.