Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Indekss Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.

Satura rādītājs

  1. 20 attiecības: Brēmene, Burhards fon Dreilēbens, Dobele, Eberhards fon Monheims, Gosvins fon Hērike, Harija, Hilda Vīka, Indriķa hronika, Livonijas hronika, Livonijas Konfederācija, Melnā nāve, Osnabrika, Piltene, Pleskava, Rīgas arhibīskapija, Sāmsala, Tērvete (Tērvetes pagasts), Upīte, Vācu valoda, Vecākā atskaņu hronika.

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Brēmene

Burhards fon Dreilēbens

Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Burhards fon Dreilēbens

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Dobele

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Eberhards fon Monheims

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Gosvins fon Hērike

Harija

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Harija

Hilda Vīka

Hilda Vīka, arī Hilda Vīka-Eglīte (1897—1963), bija latviešu māksliniece un rakstniece.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Hilda Vīka

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Indriķa hronika

Livonijas hronika

Livonijas hronikas ir apvienojošs nosaukums šādām piecām hronikām.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Livonijas hronika

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Livonijas Konfederācija

Melnā nāve

Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Melnā nāve

Osnabrika

Osnabrika ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Osnabrika

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Piltene

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Pleskava

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Rīgas arhibīskapija

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Sāmsala

Tērvete (Tērvetes pagasts)

Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Tērvete (Tērvetes pagasts)

Upīte

Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Upīte

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Vācu valoda

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.

Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Vecākā atskaņu hronika

Zināms kā Jaunākā atskaņu hronika.