Satura rādītājs
20 attiecības: Brēmene, Burhards fon Dreilēbens, Dobele, Eberhards fon Monheims, Gosvins fon Hērike, Harija, Hilda Vīka, Indriķa hronika, Livonijas hronika, Livonijas Konfederācija, Melnā nāve, Osnabrika, Piltene, Pleskava, Rīgas arhibīskapija, Sāmsala, Tērvete (Tērvetes pagasts), Upīte, Vācu valoda, Vecākā atskaņu hronika.
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Brēmene
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Burhards fon Dreilēbens
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Dobele
Eberhards fon Monheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Eberhards fon Monheims
Gosvins fon Hērike
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Gosvins fon Hērike
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Harija
Hilda Vīka
Hilda Vīka, arī Hilda Vīka-Eglīte (1897—1963), bija latviešu māksliniece un rakstniece.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Hilda Vīka
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Indriķa hronika
Livonijas hronika
Livonijas hronikas ir apvienojošs nosaukums šādām piecām hronikām.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Livonijas hronika
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Livonijas Konfederācija
Melnā nāve
Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Melnā nāve
Osnabrika
Osnabrika ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Osnabrika
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Piltene
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Pleskava
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Rīgas arhibīskapija
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Sāmsala
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Tērvete (Tērvetes pagasts)
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Upīte
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Vācu valoda
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Skatīt Jaunākā Livonijas atskaņu hronika un Vecākā atskaņu hronika
Zināms kā Jaunākā atskaņu hronika.