Satura rādītājs
46 attiecības: Alūksnes viduslaiku pils, Arnolds fon Fītinghofs, Šauļi, Žemaitijas kunigaitija, Bartolomejs Hēneke, Burhards fon Dreilēbens, Dāņu Igaunija, Dinaburgas pils, Dobeles pils, Dortmunde, Fromholds fon Fifhūzens, Harija, Izborska, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Karkuses pils, Klements VI, Lejasreina, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas ordeņa mestri, Ludvigs IV Bavārietis, Malborka, Narva, Narvas pils, Pleskava, Pleskavas Republika, Prūsija (zeme), Rakvere, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas pils, Rietumviru apriņķis, Rusova Livonijas hronika, Smoļenska, Strevas kauja, Tallina, Tērbatas bīskapija, Traķi, Vanavastselīna, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, Vīlandes viduslaiku pils, Viljandi, Vitebska, Ziemeļreina-Vestfālene, 1345. gads, 1359. gads.
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Alūksnes viduslaiku pils
Arnolds fon Fītinghofs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Arnolds fon Fītinghofs
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Šauļi
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Žemaitijas kunigaitija
Bartolomejs Hēneke
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Bartolomejs Hēneke
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Burhards fon Dreilēbens
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Dāņu Igaunija
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Dinaburgas pils
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Dobeles pils
Dortmunde
Dortmunde ir pilsēta Vācijas rietumos, Rūras baseinā, Ziemeļreinas-Vesfālenes federālajā zemē.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Dortmunde
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Fromholds fon Fifhūzens
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Harija
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Izborska
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Karkuses pils
Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Karkuses pils
Klements VI
Pāvests Klements VI, īstajā vārdā Pjērs Rožē de Bofors-Tirenns (dzimis 1291. gadā, miris), bija Romas pāvests no 1342.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Klements VI
Lejasreina
Lejasreina vai Lejaselzasa (elzasiešu: Unterelsàss) ir departaments Francijas ziemeļaustrumos, viens no diviem Elzasas reģiona departamentiem.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Lejasreina
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Lietuvas lielkņaziste
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Livonijas ordeņa mestri
Ludvigs IV Bavārietis
Ludvigs IV Bavārietis (dzimis 1282. gada aprīlī, miris) bija Romiešu karalis no 1314.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Ludvigs IV Bavārietis
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Malborka
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Narva
Narvas pils
Narvas pils jeb Hermaņa pils ir viduslaiku pils Igaunijā.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Narvas pils
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Pleskava
Pleskavas Republika
Pleskavas Republikas teritorija ap 1462. gadu Pleskavas Republika, bija viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Pleskavā.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Pleskavas Republika
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Prūsija (zeme)
Rakvere
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Rakvere
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Rīgas arhibīskapija
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Rīgas pils
Rietumviru apriņķis
Rietumviru apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Rietumviru apriņķis
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Rusova Livonijas hronika
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Smoļenska
Strevas kauja
Strevas kauja starp Vācu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju notika 1348.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Strevas kauja
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Tallina
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Gosvins fon Hērike un Tērbatas bīskapija
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Traķi
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Vanavastselīna
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Vācu ordenis
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Vīlandes viduslaiku pils
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Viljandi
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Vitebska
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Skatīt Gosvins fon Hērike un Ziemeļreina-Vestfālene
1345. gads
1345.
Skatīt Gosvins fon Hērike un 1345. gads
1359. gads
1359.
Skatīt Gosvins fon Hērike un 1359. gads
Zināms kā Gosvins fon Herike, Gosvins no Herikes, Gosvīns Erks, Hērike.